Pandēmija liek loka šaušanas hobiju pārvērst ekipējuma ražošanas biznesā 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Iespējams, citos apstākļos es nemaz nenonāktu līdz idejai, ka ar to varētu veidot biznesu, bet pandēmija lika kārtīgi visu apdomāt,” teic Madara Miltoviča.
Ģimenes hobiju pārvērš biznesā
Viņa stāsta, ka pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem abi ar vīru kā studenti, kas tikko iesākuši dzīvi Rīgā, nolēmuši izvērst kopīgo hobiju un atvērt savu pirmo brīvdabas loku šaušanas laukumu Mežaparkā. Loka šautuves, dalība sporta spēlēs un vēsturiskās loka šaušanas meistarklases kļuva par jaunās ģimenes finansiālo pamatu.
Veicies tīri labi, līdz kovidlaiks ieviesa nepatīkamas korekcijas. Publiskie pasākumi apsīka, tādēļ nācies domāt, kā pārlaist piespiedu dīkstāvi.
“Apvienojot to, kas man patīk, un jomu, kuru pārzinu, nolēmu mēģināt veidot ekipējumu pārdošanai. No idejas līdz produktam pagāja gandrīz pusgads. Roku aizsargi bija pirmie, kurus iemācījos veidot.
Biju izgājusi tirdzniecības vietnes “Etsy” apmācības, to tad arī izvēlējos izmēģinājumam. Pirmie klienti bija arī kā skolotāji, kuri izteica savas vēlmes, norādot, kas vairāk interesē un ko ir vērts piedāvāt. Tā pamazām izveidojās kolekcijas, krāsu gammas un plašāks piedāvājums,” stāsta Madara.
Tirgošana notiek tikai caur interneta pārdošanas platformām, tādēļ klientu atrašanās vietai robežu nav – Krapē saražotais ekipējums ceļojis uz Ameriku, Kanādu, bet bijuši pasūtījumi arī no Austrālijas un Singapūras.
Izmanto atkārtoti
Tā kā ģimenes nodarbošanās ir saistīta ar vēsturisko loka šaušanu, arī ekipējums top šim stilam piemērots, par pamatmateriālu izvēloties dabisko ādu.
“Sākotnēji veidoju ekipējumu no tiem ādas atgriezumiem, kas jau bija mājās. Ziemā ar sociālo tīklu palīdzību meklēju arī vecus ādas izstrādājumus – jakas un mēteļus, kuri pārtapa bultu makos un aizsargos. Bija mēģinājums izmantot ādu no veciem dīvāniem, kurus cilvēki plānoja izmest, taču šo ideju ātri atmetu. Lai arī materiāls bija izcils, tomēr pēc dīvāna nodīrāšanas radās krietni daudz jaunu atkritumu.
Tāpēc, pateicoties draugiem Polijā, izdevās atrast sadarbības partneri ādas izstrādājumu rūpnīcā un pirmo reizi pieņēmu biznesa cienīgu soli – iegādājos trīs paletes ar ādas atgriezumiem. Kopš tā brīža ekipējums vienmēr bija zināmos toņos, izcilas kvalitātes, bet manam produktam radās papildu vērtība – stāsts par ādas atkārtotu izmantošanu,” tā Madara.
Viņa arī piebilst, ka mazos ādas atgriezumus piedāvā iegādāties citiem amatniekiem, kuri veido gan rotaslietas, gan izmanto ādas dekorācijām. Tā izdodas strādāt bez pārpalikuma.
Uzvara konkursā
Madaras veidotie loka šaušanas komplekti nupat guvuši arī publisku atzinību – pirmās vietas godalgu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotā konkursa “Laukiem būt” nominācijā “Ražošana”.
Konkursa specifika ir tāda, ka dalībnieki vispirms demonstrē savu biznesa ideju un tad seko mācības, kuru laikā var ne tikai apzināt idejas dzīvotspēju, bet arī rast sadarbības partnerus projekta īstenošanai.
“Sākot dalību konkursā, jau biju sākusi idejas realizēšanu. Tomēr mana iepriekšējā pieredze nebija saistīta ar produktu pārdošanu un virzīšanu tirgū – pēc izglītības un pamatnodarbošanās esmu fizikas skolotāja. Tāpēc mācību sākumā bija tāda kā pauze ar jautājumu – ko un kā darīt tālāk?
Dalība konkursā ļāva sakārtot šo domu jucekli – pēc katrām mācībām vēl dažas dienas rakstīju idejas, ieviesu pārmaiņas un uzlaboju esošo. Ziema tam bija ļoti piemērots laiks, jo loka šaušanai tā ir klusāka sezona.
Mācību laikā izkristalizējās vēl citas idejas ādas atgriezumu izmantošanai. Šo pavasari esmu uzsākusi jau ar divām produktu līnijām – ekipējumu loka šāvējiem un ādas čībiņām bērniem un pieaugušajiem. Esmu arī saņēmusi vairākus uzaicinājumus veidot ādas izstrādājumu izgatavošanas meistarklases. Tā ir jauna pieredze, ko ar prieku pieņemšu.
Ģimene ļoti pacietīgi mani atbalstīja gan mācību, gan konkursa laikā. Tomēr tikai ar milzu pacietību un gribasspēku izdevās noslīpēt ideju un to iesniegt, ar savu piemēru parādot arī dēliem, ka mērķa sasniegšana prasa lielu darba ieguldījumu. Uzvara bija mūsu visu uzvara – kā lēciens nākamajā līmenī,” teic Madara.
Viņa arī atzīst, ka konkursa gaitā biju patīkami pārsteigta par jauniešu darbotiesgribu. “Arī ikdienā redzu jauniešus, kuri ir pilni ar idejām. Bieži tās tiek realizētas paralēli jau esošajam darbam, jo ieņēmumi uzreiz nav tik lieli, lai pamestu stabilu darbu. Un reizēm, paklausot padomus no malas, stabilais darbs uzvar un idejas tiek atmestas, nemaz nedodot tām iespēju izaugt.
Tādēļ ir labi, ka ir šādi konkursi, kuros jaunieši var saprast, ka var būt lieli savos plānos un augt – ka var ražot un strādāt paši. Un tie, kuri nenobīstas, kuri cīnās līdz uzvarai, gūst panākumus un kļūst par jaunajiem uzņēmējiem.”
