Tranzītam – zaudējumi un pārkārtošanās 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties par 45%, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju informējis Satiksmes ministrijas Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un “Latvijas dzelzceļa” padomes loceklis Andris Maldups.
Pērn Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās kopā tika pārtraukti 40 miljoni tonnu kravu, un lielākā daļa no tām ir tranzīta kravas uz vai no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm austrumos no Latvijas.
Ja tiktu pilnībā pārtraukta tranzīta satiksme ar Krieviju un Baltkrieviju, kravu apjomi lielajās Latvijas ostās varētu samazināties par 45%. Tostarp Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties līdz 12,6 miljoniem tonnu, Ventspils ostā – līdz 4,8 miljoniem tonnu, bet Liepājas ostā – līdz 4,2 miljoniem tonnu. Ja šāds scenārijs īstenosies – Latvija saskarsies ar ostu infrastruktūras uzturēšanas problēmu, jo tranzīta ieņēmumi vairs nesegs nepieciešamās izmaksas.
Jāatzīmē, ka ar līdzīgu problēmu saskarsies arī dzelzceļa infrastruktūra – pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50–60 miljoni eiro.
Šobrīd starptautisko sankciju izpildei ir pārtraukta vīzu izsniegšana Krievijas pilsoņiem, tostarp starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpes locekļiem, kā arī kavēta vai ierobežota “LDz” spēja norēķināties ar sadarbības partneriem Krievijā un Baltkrievijā. Pilnībā pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi pa “Latvijas dzelzceļa” (LDz) infrastruktūru samazinātos par 82%.
Tādējādi būtiski saruktu ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas, un tie būtu jākompensē no valsts kabatas. Šādā gadījumā “LDz” rastos nepieciešamība agrāk saņemt Daudzgadu līguma ietvaros paredzēto finanšu līdzsvaru un lielākos apmēros, nekā iepriekš paredzēts, būtu arī jāvērtē “LDz” meitassabiedrību SIA “”LDz” loģistika”, SIA “”LDz” ritošā sastāva serviss” un SIA “”LDz” Cargo” turpmākais darbības veids un apmērs.
“LDz” vadībai ir uzdots mēneša laikā izstrādāt iespējamos scenārijus saistībā ar Krievijai jau noteiktajām un vēl iespējamām sankcijām un atbilstoši tiem arī nepieciešamos atbalsta pasākumus vienā vai otrā gadījumā. Jāpiebilst, ka Satiksmes ministrijas uzstādījums ir, ka dzelzceļa infrastruktūra ir jāsaglabā visā tās apjomā, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un kravu pārvadājumus gan iekšzemē, gan starp Baltijas valstīm.
Savukārt Autotransporta direkcijas (ATD) Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule paziņojusi, ka, slēdzot Krievijas un Baltkrievijas robežu kravu autopārvadājumiem, Latvijas tirgu pamestu ap 20% autopārvadātāju. Pašreiz pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju joprojām notiek, bet to apjoms krītas vidēji par 35% nedēļā. Latvija ir pievienojusies Baltijas valstu un Polijas priekšlikumam Eiropas Savienībai (ES) par autopārvadājumu slēgšanu uz Krieviju un Baltkrieviju.
