Tranzītam nopietni sarežģījumi bez ziņu apmaiņas ar Krieviju: Terehovā nīkst ap 800 kravas auto 4
Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv ap 800 kravas auto, vēstīts TV3 ziņās.
TV3 vēsta, ka, neskatoties uz to, ka lielākai daļai sankcijām pakļauto preču pārejas periods jau ir beidzies un pārvadātājiem būtu jāzina, ka tās ievest Krievijā neļaus, muitā tie joprojām saskaras ar mēģinājumiem ievest kaimiņvalstī aizliegtās preces.
Terehovas Muitas kontroles punkta virsuzrauga vietniece Irīna Golubeva intervijā TV3 ziņām norādīja, ka šorīt izbraukšanu no Eiropas Savienības teritorijas gaidīja 780 kravas automašīnas un 30 vieglās automašīnas.
“Mēs ļoti cerējām uz to, ka, beidzoties pārejas periodam, kad līdz 10 jūlijam varēja izvest noteiktas preču kategorijas, rinda būtiski samazināsies, tomēr cerības neattaisnojās. Katru dienu, veicot kravas kontroles abos virzienos, 14-15 transportlīdzekļi mēģina apiet sankcijas,” viņa pauda.
Muita saskaras ar dažādiem gadījumiem, kad pārvadātāji cenšas abos virzienos vest sankcijām pakļautās preces – kokmateriālus, krāsas, lakas, mēbeles, alkoholu un arī dažādas luksusa preces.
Golubeva stāstīja, ka 11.jūlijā bija mēģinājums ievest granulu kravas vai, piemēram, mobilos telefonus izvest uz Krieviju. Tādos gadījumos muita mēģinājumus noraida un sūta atpakaļ, kā arī nodod tālāk vērtēšanai, vai ir saskatāma kāda kriminālatbildība.
Tāpat Muitas darbinieku darbu un arī kravas automašīnu raitāku kustību apgrūtina tas, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ar Krieviju nav iespējama informācijas apmaiņa.
Golubeva skaidroja, ka komunikācija ar Krievijas muitas dienestiem ir pārtraukta un līdz ar netiek veikts situācijas monitorings.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norādīja, ka nereti nākas saskarties arī ar bēgļu plūsmu. Viņš uzsvēra, ka muitnieku slodze nenoliedzami ir valsts drošības jautājums, jo nevar pieļaut, ka kādas preces, ko, piemēram, izmanto militārajā rūpniecībā Krievijā vai tās preces, kas ienāk ES, dod lielu materiālu labumu Krievijai.
Turklāt nav zināms, kur tālāk šis finansējums tiek novirzīts, līdz ar to muitas amatpersonām ir jāpievēršas ar vislielāko atbildību, viņš pauda.
