Tranzīta maģistrāle bez tranzīta 0
Jaunā autoceļa Rīga–Maskava pirmais posms līdz Koknesei šoruden tikšot satiksmei atklāts. Ja nu dažas pievedceļu problēmiņas palikšot nākotnei. Par gabalu no Tīnūžiem līdz Krapei, kuru būvē “Binders”, tā apgalvo projekta vadītājs Andis Bērziņš (LVC), par otru daļu līdzīgi optimistisks ir Māris Paiders, “Strabag” vadītājs. Viņa uzņēmums ir būvnieku apvienības “Kokneses ceļš” sastāvdaļa.
Kur tas ir?
Šķiet savādi, bet daudzi pat nezina, kur aizvadītās septiņgades lielākais Latvijas ceļu būves objekts atrodas. “Vai tiešām tagad, ja no Rīgas gribi uz Jēkabpili, tad, kā Deglava ielas galā sāc, tā Koknesē iznāc uz Daugavpils ceļa ?!?”
Tieši tā. Tā drīz būs. Kad pēdējos darba vietu ātruma ierobežojumus novāks. Tad, Dreiliņos un Ulbrokā mazliet pakavējies ierastā piepilsētas apdzīvoto vietu šaurībā, tu jau pie Sauriešiem nonāksi modernu maģistrāļu noskaņā. Vēl mazliet pa-kratīsies pirms Tīnūžiem (tur darbi plānoti nākamgad), aiz tiem aplī trāpīsi pareizajā virzienā un pēc kādiem 60 kilometriem, neredzējis nevienu bedri, nevienu apdzīvotu vietu, nestāvējis, pat nepiebremzējis nevienā krustojumā, būsi Koknesē. Nepilnas stundas laikā. Pa veco Ogres–Daugavpils šoseju šajā laikā knapi Lielvārdi ieraudzītu. Labais!
Vai nav par lepnu?
Tā jautā, pat nejautā – apgalvo – skeptiķu grupa. “Kas tas par murgu? Kas par kosmiskiem tiltiem tuksneša vidū? Kārtējā mūsu trūcīgā budžeta izšķiešana!”
Ļoti iespējams, ka, ar šodienas pieredzi vērtējot, tiešām ir “par lepnu”. Projekts tapa uz treknajiem gadiem tik raksturīgo superoptimistisko prognožu bāzes. Satiksmes ministrs tolaik bija ar buldozera jaudu. Jātaisa ātrgaitas ceļš! Vēlams dalītām kustības joslām!
Racionālākie un drosmīgākie eksperti (bija arī tādi) gan iepīkstējās, ka ātrgaitas ceļi pēc teorijas (prakses Latvijā nav) attaisnojas, tikai diennakts plūsmai sasniedzot 12 – 15 tūkstošus auto. Tikai tad distances starp tiem kļūst vienas brauktuves trasēm kritiski mazas, viena līmeņa krustojumi bīstami. Mūsu vecā Daugavpils ceļa 5 – 6 tūkstoši diennaktī, no kuriem pusi vai drusku vairāk ceram novirzīt uz jauno E22, ir tikai trīs auto minūtē jeb divi uz kilometru ceļa, ja braucam ar 90 km/h…
Toreiz optimisms uzvarēja visās instancēs. Arī Eiropā, kur mūsu E22 superprojekts (gan bez dalītām pretējas kustības joslām) tika akceptēts un dāsnam finansējumam nolemts. Tādēļ šeit ir veselas 26 “inženiertehniskās būves” (uz 60 km!), grandiozi viadukti, tādēļ šeit ir vienlaidus metāla aizsarg-barjeras desmitiem kilometru garumā. Tādēļ šī ceļa viens kilometrs vidēji maksā vairāk nekā miljonu latu (citās trasēs skaitlis ir reizes četras mazāks).
Pareizi? Pat ja tagad kategoriski teiksim – nē! –, palikusi mācība nākotnei. Un skaists, jauns ceļš.
Ne tranzīta, bet kokvedēju ceļš
Pastāv, manuprāt, visai pamatotas šaubas par dārgās būves pilnvērtīgu izmantošanu. “Latvijas valsts ceļi” pēdējos gados ir veikuši padziļinātu autotransporta tranzīta plūsmu analīzi, kuras rezultāti nesen tika prezentēti Ostu, tranzīta un loģistikas padomei. Tad, lūk, jau 2008. gada bildīte rāda, ka mums faktiski ir tikai viens īsts “caurbraucamais” autoceļš. Un ved tas nevis no Rīgas uz Maskavu, bet gan no Lietuvas uz Igauniju. No Viduseiropas uz Skandināviju.
Terehovas robežpunkta austrumu virziena “apgrozījuma” lielāko daļu veido nevis kravas no Ventspils, Liepājas vai Rīgas ostām, bet Eiropas transports, kurš Latvijas vienā stūrītī iebrauc no Lietuvas Medumos, lai ceļā uz Krieviju izvairītos no Baltkrievijas. Daugavpils šosejas (A6) sākuma posmā, kuru jaunais E22 gatavojas atslogot, starpvalstu tranzīta auto skaits bija mazāks par 100 dienā.
Svaigākie kravu plūsmas dati ir par 2012. gadu. Tajos gan tranzīts nav atdalīts, taču skaidri redzams, ka A6 pašreizējā noslodze lielākā ir blīvi apdzīvotajā sākuma posmā līdz Jēkabpilij, nevis virzienā uz Maskavu.
Ko mēs novirzīsim uz jauno E22, ja nopietna tranzīta nav? Ja tā apjoms nevis augs, bet turpinās kristies? Ja, attīstoties “Rail Baltic” megaprojektam, daļa kravas auto sarāpsies uz dzelzceļa platformām? Vietējos pārvadājumus? Pārkrautas “kokmašīnas”?
Ja jaunais E22 tuvākajos gados nekļūs mīlēts vai vismaz populārs, braukts, tātad rentabls, skaistā Eiropas dāvana pārvērtīsies par nastu mūsu pašu makiem. Jo jākopj tas ziemās būs. Jo obligātie virskārtas remonti jāveic būs. Par Latvijas naudu. Tādi ir šīs prognožu loterijas noteikumi.
