Transtauki – infarkts ar cepumu garšu 2
Veselības ministrija sagatavojusi noteikumu projektu, kurā paredzēts noteikt maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos.
Transtauki, ko plaši izmanto pārtikas ražošanā, sniedz iespēju iegūt lētāku produkciju ar garāku derīguma termiņu, taču šī izejviela kaitē veselībai, galvenokārt – sirdij un asinsvadiem. Saskaņā ar VM noteikumu projektu maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma. Šīs prasības attieksies gan uz Latvijā ražotu, gan importētu pārtiku.
Ietekme šūnu līmenī
“Transtauki atrodami arī dabiskos produktos – tie ir atgremotāju dzīvnieku organismā, tātad liellopu gaļā un piena produktos, tāpēc pilnīgi izvairīties no transtaukiem var vienīgi vegāni,” paskaidro dietoloģe, Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Lolita Neimane. Viņa darbojusies arī VM Uztura padomē, kur nepieciešamība ierobežot transtauku daudzumu uzturā apspriesta jau vairākus gadus. Kādēļ tas nepieciešams? Ir ne tikai dabiskie, bet arī mākslīgi ražotie transtauki, ko iegūst, rūpnieciski presējot un cietinot augu eļļas. Šīs izejvielas – transtauku jeb hidrogenēto tauku – izmainītā struktūra atšķiras no jebkuriem dabiskiem taukiem. Nonākot organismā, tās nelabvēlīgi ietekmē šūnu struktūru un arī to funkcionēšanu, tā kaitējot veselībai kopumā. Organisms īsti “nepazīst” šāda veida taukus un neprot tos pārstrādāt. “70. gados ASV šī izejviela izraisīja īstu bumu, jo tirgū parādījās lēts un garšīgs margarīns. Pašlaik runājam par nepieciešamību ierobežot transtaukus līdz diviem procentiem no kopējā tauku daudzuma, bet toreiz tie bija 40 – 50 procenti,” pastāsta L. Neimane. Pēc ārstes teiktā, pašlaik neviens sevi cienošs uzņēmums margarīnu ar šādu transtauku īpatsvaru vairs neražo, tomēr tie joprojām tiek plaši izmantoti visdažādāko produktu gatavošanā. Tos var atrast cepumos, krekeros un citos konditorejas izstrādājumos, maizē, čipsos, brokastu pārslās, frī kartupeļos, joprojām – arī margarīnā, krējuma un siera izstrādājumos, kausētajos sieros, saldējumā, dažādās salātu mērcēs, ātrajās uzkodās, pusfabrikātos utt.
Veselīgāk gatavot pašiem
“Veikalos pārdod sveramos cepumus no lielām kastēm. Cilvēki priecājas – lēti un garšīgi – un nopērk tā pavairāk, ko piekost pie tējas. Bet, ja palūkojas uz produkta sastāvu, redzams, ka šajos cepumiņos var būt visai daudz transtauku! Latvijas iedzīvotāji nav tie veselīgākie, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir ļoti augsta, bet ir zinātniski pierādīts – tieši transtauki negatīvi iedarbojas uz asins sastāvu un palielina “sliktā” holesterīna īpatsvaru.” Tamlīdzīgos produktos turklāt ir arī ļoti daudz cukura un milzums pārtikas piedevu – krāsvielas, aromatizētāji, irdinātāji u. tml., kas šķietami nevainīgu našķi pārvērš bumbā ar laika degli. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izvairīties no transtauku ēšanas, ir gatavot ēdienu pašiem, nevis pirkt gatavus produktus, tā dēvētos fast food (ātros ēdienu) vai pusfabrikātus. “Protams, ja reizi divos mēnešos notiesā frī kartupeļu porciju, tas nav nekas traks, bet diemžēl ir cilvēki, kas šādi ēd katru dienu,” piebilst L. Neimane. Ārste tomēr nešaubās, ka sabiedrība veselības jautājumos kļūst arvien zinošāka, piemēram, pirms dažiem gadiem vien retais saprata, kas ir holesterīns, turpretī tagad cilvēki par to ir labi informēti. Cerams, līdzīgi būs arī ar transtaukskābēm un zināšanām par taukiem kā enerģijas avotu kopumā.
Viedoklis
Palmu eļļa nav transtauki!
Lolita Neimane uzsver, ka sabiedrībā maldīgi pieņemts uzskatīt, ka transtauki ir palmu eļļa. Viņa paskaidro, ka palmu eļļa arī plaši tiek izmantota pārtikas ražošanā, tomēr palmu eļļa atšķirībā no transtaukiem ir dabisks produkts. Transtauku izmantošanu cenšas ierobežot daudzviet pasaulē, palmu eļļa tiem ir lieliska alternatīva: tā ir lēta, pēc struktūras līdzīga, turklāt ļauj uz iepakojuma norādīt, ka transtauku konkrētajā produktā nav. Taču rafinētas palmu eļļas uzturvērtība lielākoties ir zema, tajā ir apmēram tikpat daudz piesātināto tauku kā sviestā, tāpēc to nevar uzskatīt par ikdienā lietojamu produktu – atšķirībā no vairākuma citu augu eļļu, no kurām visvērtīgākā ir olīveļļa. Palmu eļļas ražošana turklāt saistīta ar nopietnu kaitējumu dabai, jo eļļas augu plantācijas tiek ierīkotas, izcērtot mežus.
