330 km reģionu autoceļu līdzēs sakārtot teritoriālās reformas atbalsts, bet kas vedīs pasažierus? 0
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība maija izskaņā atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) ierosinājumu novirzīt 23 788 934 eiro finansējumu valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības projektu īstenošanai administratīvi teritoriālās reformas atbalstam. Tikmēr joprojām līdz galam nav skaidrības, kas pa tiem brauks.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un satiksmes ministra tikšanās laikā uzklausīts Autotransporta direkcijas (ATD) ziņojums par reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojuma aktualitātēm. Zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 2022. gadam jau piešķirti 70,28 miljoni eiro. Izvērtējot esošās pasažieru skaita izmaiņu tendences, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši ar ATD noslēgtajiem pasūtījuma līgumiem, papildu nepieciešamais finansējums, lai kompensētu šogad prognozētos zaudējumus, varētu sasniegt vēl līdz pat 27,55 miljoniem eiro.
Joprojām līdz galam nav skaidrības par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas iepirkumu, kur konkurss 16 maršrutu tīkla daļās bija izsludināts jau 2019. gadā. Līdz šodienai līgumi noslēgti tikai par pārvadājumiem deviņās maršrutu tīkla daļās jeb “lotēs”. Piecās daļās jaunie līgumi stājās spēkā 2020. gada 1. augustā, bet vēl četrās – stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.
Ņemot vērā situāciju ar energoresursu cenu palielinājumu un straujo inflācijas pieaugumu, LPS izteikusi aicinājumu SM pieņemt lēmumu par atklātās iepirkuma procedūras pārtraukšanu bez rezultāta. Pieaicinot nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjus, LPS aicina arī pārskatīt vai izveidot jaunu iepirkuma nolikumu. Tādu, kas būtu atbilstošs esošai ekonomiskai situācijai un tās attīstības tendencēm.
Diskusijas laikā LPS iebildusi arī pret sabiedriskā transporta komercializāciju, kas radot riskus vietējo maršrutu un skolēnu pārvadājumu pieejamībai. Ierosināts līdz šī gada beigām izstrādāt mehānismus, kas pašvaldībām atļautu legāli izmantot skolēnu pārvadājumus maršrutos, kur valsts pasūtījums nenodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Summē pērnos un šī gada līdzekļus
Tikko apstiprinātais nepilnu 24 miljonu eiro finansējums valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecībai bijis paredzēts jau pagājušā gada budžetā, taču to neesot paspēts apgūt būvniecības sezonas ierobežotā termiņa dēļ. Šogad valsts reģionālajos un vietējas nozīmes ceļos uzlabot segumu plānots gandrīz 330 kilometriem.
Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas atbalstam piešķirtie līdzekļi ir viens no finansējuma avotiem valsts autoceļu tīkla atjaunošanai un pārbūvei. Līdz ar to kopējais finansējums valsts autoceļiem šogad ir gandrīz 351 miljons eiro, kas ir viens no lielākajiem pēdējo gadu laikā.
Pagājušajā gadā valsts autoceļu attīstībai un remontdarbiem administratīvi teritoriālās reformas atbalstam no programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” kopumā bijuši atvēlēti 71,9 miljoni eiro. Visu piešķirto finansējumu 2021. gadā neapguva sezonas ierobežotā termiņa dēļ. Attiecīgi šogad šo projektu finansēšanai piešķirti 11,9 miljoni eiro, kas bijuši 2021. gadā neapgūtie līdzekļi. Turklāt pērn, īstenojot autoceļu būvdarbu iepirkumus, esot radusies 11,8 miljonu eiro ekonomija, un tagad arī šo summu plānots investēt valsts autoceļu attīstībā tieši administratīvi teritoriālās reformas atbalstam.
No šiem piešķirtajiem līdzekļiem šogad uzlabos, piemēram, 16,37 km autoceļu P106 Ezere–Embūte–Grobiņa, 10,57 km – P12 Limbaži–Salacgrīva, 11,30 km – P16 Valmiera–Matīši–Mazsalaca, 22,68 km – P41 Alūksne–Liepna, kā arī vairākus citus valsts reģionālo un vietējas nozīmes autoceļu posmus.
Pašvaldības kūtri pārņem ceļu saimniecību
Latvijas Pašvaldību savienība ikgadējās sarunās ar SM saņēmusi apliecinājumu, ka 2023. gadā par 10,1 miljonu eiro plānots palielināt valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām.
Sarunu laikā satiksmes ministrs Tālis Linkaits aicinājis pašvaldības aktīvāk izvērtēt iespējas pārņemt atsevišķus valsts vietējos ceļus, pretī saņemot dotāciju 1560 eiro apmērā par vienu kilometru. Ministrs norādījis, ka tas joprojām esot brīvprātīgs pašvaldību lēmums, kas ļaušot efektīvāk izlietot finansējumu ceļu uzturēšanai kopumā. Vienlaikus Linkaits pateicies pašvaldībām, kas šo procesu jau ir uzsākušas, kā arī uzslavējis LPS par konstruktīvo sadarbību, kas esot vērsta uz rezultātu, līdz ar to ļaujot konstruktīvi atrisināt daudzus ceļu nozarē būtiskus jautājumus.
LPS sarunās ar SM ierosinājusi, ka nākotnē tomēr būtu vēl jāpārskata valsts mērķdotāciju apjoms autoceļu uzturēšanai, jo viens no pašvaldībām aktuālajiem jautājumiem šobrīd esot to uzturēšanas izmaksas. Vienprātības joprojām neesot arī jautājumā par vietējo autoceļu nodošanu bezatlīdzības pašvaldības īpašumā. LPS iestājas par to, lai pašvaldībām, pārņemot vietējos autoceļus, būtu skaidri mehānismi šo ceļu uzturēšanai ilgtermiņā. Pašreizējais regulējums paredz, pārņemot savā īpašumā valsts vietējo autoceļu vai tā posmu, pašvaldība saņem mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru kilometru termiņā ne ilgākā par pieciem gadiem.
LPS aicinājusi satiksmes ministru paredzēt šo līgumu termiņa pagarināšanu, panākot savstarpējo vienošanos par finansēšanas nosacījumiem katrā konkrētajā pārņemtajā ceļa posmā. Tas noteikti mudinātu pašvaldības pārņemt savā īpašumā vietējos autoceļus daudz aktīvāk. Līdz šim interesi par valsts vietējo autoceļu pārņemšanu ir izrādījušas sešas pašvaldības, paužot gatavību pārņemt savā īpašumā vietējos autoceļus 76 kilometru kopgarumā.
