Transportu vajadzēs zaļināt: Latvijā plāno ražot biodegvielu no rapšu eļļas rūpnieciskajiem atkritumiem 52
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments ir palielinājis transporta nozares dekarbonizācijas ambīcijas, aicinot sistemātiski un racionāli padarīt zaļāku transportu, kā arī apstiprinājis ilgtspējīgas biodīzeļdegvielas nozīmi Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanā.
Prasība par biodegvielas obligātā piejaukuma atjaunošanu ir tikai laika jautājums, tāpēc ražotāji jau tagad investē modernu biodegvielu ražošanā no rapšu eļļas rūpnieciskajiem atlikumiem.
Ierobežos sojas un palmu eļļas izmantošanu
Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns atzīst, ka sasniegt Eiropas Parlamenta (EP) noteiktos mērķus ir iespējams, saglabājot no kultūraugiem ražotas biodegvielas patēriņu 2020. gada līmenī, proti, 7% apjomā, jo šādām biodegvielām būs izšķiroša nozīme 2030. gada klimata mērķu sasniegšanā.
“Tā ir racionāla nostāja, jo šīs biodegvielas cenas ziņā šobrīd ir pieejamas un izdevīgākas, salīdzinot ar pagaidām vēl ļoti dārgajiem ūdeņraža, sintētisko degvielu un citu jaunu degvielu veidiem, kurus vajag attīstīt un kuri ekonomiski sāks atmaksāties tālākā nākotnē,” spriež I. Stikāns.
Tostarp EP deputāti ir lēmuši par tā saucamā “netiešas zemes izmantošanas maiņas” (ILUC) sliekšņa samazināšanu. Šis slieksnis paredzēts, lai varētu identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums (meži, mitrāji, kūdrāji).
Sliekšņa samazināšanas rezultātā sojas eļļa līdz ar palmu eļļu tiek ietverta to biodegvielu ražošanas izejvielu kategorijā, kas rada augstu ILUC risku un kuru patēriņu ES dalībvalstis var pilnībā ierobežot.
Turklāt likumdevēji vēlas pakāpeniski pārtraukt biodegvielas ražošanu no palmu eļļas un sojas. Pašlaik tas tiek plānots 2030. gadā, bet iespējams, ka sojas un palmu eļļas izmantošanas ierobežojums stāsies spēkā jau 2023. gadā.
Kā norāda Stikāns, zināms, ka ES daudzi šādu izejvielu izmantošanu biodegvielu ražošanai stingri saista ar mežu izciršanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un pat cilvēktiesību pārkāpumiem jaunattīstības valstīs. Vairākās valstīs šādi ierobežojumi jau ir pieņemti.
Piemēram, Beļģija ierobežojumu palmu eļļas izmantošanai ir ieviesusi no 2022. gada, bet aizliegums sojai paredzēts no 2023. gada.
Solis uz priekšu, divi atpakaļ
LBBA uzskata, ka Latvijas līdzšinējais sniegums transporta zaļināšanā ir bijis nekonsekvents, politiķi vadījušies vairāk pēc principa “solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”, un aicina valdību aktīvi plānot EP noteikto mērķu sasniegšanu.
“Transporta dekarbonizācijas politikas centrā būtu jāliek vietējā bioekonomika un starp pārtikas, dzīvnieku barības un enerģijas vērtību ķēdēm pastāvošā sinerģija,” norāda I. Stikāns, skaidrojot, ka Latvijā ir vietējie biodegvielas ražotāji, kas pamatā izmanto vietējās lauksaimniecības izejvielas.
Turklāt viņi, pēc Stikāna teiktā, spēj saražot biodegvielu aptuveni 10% apmērā no visa Latvijas transporta enerģijas patēriņa, nodrošinot vietējās darba vietas, turklāt saražojot augstvērtīgu lopbarību, kuru tādējādi nevajag importēt.
“Latvijā ražota biodegviela nodrošina SEG emisiju ietaupījumu par vairāk nekā 60% salīdzinājumā ar fosilo kurināmo, savukārt biodegviela, kuras pamatā ir atkritumi un atliekvielas, emisijas samazina līdz pat 90%,” secina I. Stikāns.
Viņš pauž satraukumu, ka mūsu valsts transporta nozarē 2020. gadā bija sasniegts 6,73% atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars, lai gan mērķis bija 10%, un 2,9% SEG īpatsvars, lai gan mērķis bija 6%, izmantojot šķidrās biodegvielas un elektroenerģiju vilcienos un tramvajos.
“Saeimas un valdības pēdējo divu gadu laikā pieņemto lēmumu rezultātā paredzams, ka šie rādītāji ievērojami kritīsies 2022. un 2023. gadā. Tāpēc jaunajai Latvijas valdībai steidzami būtu jāpievēršas transporta degvielas zaļināšanai, kas ietvertu gan biodegvielas obligātā piejaukuma atjaunošanu, gan pakāpenisku jauno, moderno biodegvielu ieviešanu, kas būtu sistēmisks un konsekvents darbs,” uzsver I. Stikāns.
Ražos modernu biodegvielu
Latvijas biodegvielas ražotāji šogad piedzīvojuši dramatiskas izmaiņas.
Atcelts obligātais biodegvielas piejaukums, kas samazinājis vietējā tirgus patēriņu, savukārt karadarbība Ukrainā ietekmējusi izejvielu cenas un pieejamību.
“Iepriekš nozīmīgas izejvielu piegādes nāca no Krievijas, tagad esam mainījuši piegādātāju struktūru – vairāk iepērkam no Latvijas uzņēmumiem un tuvākajām kaimiņvalstīm. Lai pielāgotos klimata prasībām, mainām arī izejvielu struktūru. Viens no veidiem CO2 mazināšanai ir biodīzeļa ražošana no cepamās eļļas – atkrituma produkta ātrās ēdināšanas uzņēmumos, kas tiek savākts un pārstrādāts. No šādas eļļas var iegūt ap 15% no kopējā saražotās biodegvielas apjoma, šādā veidā ražotas biodīzeļdegvielas CO2 samazinājums pret fosilo degvielu būtu 89%, bet no rapšiem ražotai biodīzeļdegvielai CO2 samazinājums būtu 63%,” teic I. Stikāns.
Latvijā audzētie rapši tiek pārstrādāti “BioVentas” rūpnīcā. Lai pielāgotu ražošanu klimata prasībām, uzņēmums “BioVenta” ir iegādājies licenci modernas biodīzeļdegvielas ražošanai.
Produktu, kas iegūts no rapšu lipīdu – ziedu rūpnieciskajiem atlikumiem, izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.
Šī uzņēmumam ir pirmā sadarbība ar Latvijas pētniekiem, tuvāko gadu laikā tā ļaus palielināt biodegvielas ražošanu no atkritumiem, samazinot pārtikā izmantojamo izejvielu patēriņu un iegūt moderno biodegvielu.
Lai uzsāktu modernās biodegvielas ražošanu no rapšu eļļas rūpnieciskajiem atlikumiem, uzņēmumam jāiegādājas jaunas tehnoloģijas un jāveic nozīmīgas investīcijas vairāku miljonu eiro apjomā. Jauno biodegvielu “BioVenta” plāno sākt ražot jau pēc pāris gadiem.
