Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Baltijā – izaugsme
Krievijas interneta vietne rzd-partner.ru ziņo, ka kravu apgrozījums šī gada astoņos mēnešos Baltijas valstu ostās pieauga par 4,2 procentiem. 42,9 procenti kravu pārkrauti Latvijas, 33,8 procenti – Lietuvas, bet 23,3 procenti – Igaunijas ostās. Kravu apjoma pieaugums bijis visās Baltijas valstu ostās.
Lietuvā šoks pēc ES lēmuma
Lietuvas mediju uzmanības centrā ir Eiropas Komisijas soda sankcijas 28 milj. EUR apmērā Lietuvas dzelzceļam (“Lietuvos Geležinkeliai”) par patvaļīgu dzelzceļa sliežu izjaukšanu posmā Mažeiķi – Reņģe.
Valsts prezidente Daļa Gribauskaite ir paziņojusi, ka jaunā Satiksmes ministrijas un dzelzceļa vadība ir saņēmusi mantojumā bijušo vadītāju nolaidību un kļūdas. Vairāku valdību iecietīgā attieksme pret “valsti valstī” un bezatbildīga rīcība ir izraisījusi finansiālu un reputācijas kaitējumu valstij.
Satiksmes viceministrs Ričards Degutis atzinis, ka ir divi ceļi – atzīt pārkāpumu un samaksāt sodu vai arī ar juristiem divu mēnešu laikā izanalizēt EK argumentus un pārsūdzēt to pēc būtības.
Biznesa laikraksts “Verslo Žinios” uzskata, ka lēmums izgaismo politiķu neprasmi pārvaldīt valsts uzņēmumus, izvairīšanos no saistībām pret ES un melus, kas radīja situāciju jaunam sodam – par patvaļīgu dzelzceļa sliežu izjaukšanu. EK kuluāros jau ticis runāts, ka bijušais “Lietuvos geležinkeliai” vadītājs Stasis Dailīdka un viņa deleģētie speciālisti EK komisārei Margrētai Vestagerei ir atstājuši ne pašu patīkamāko iespaidu. Akmeni varot mest arī pašreizējās valdības dārzā. Ja tā būtu apsolījusi šo posmu atjaunot, diez vai EK būtu pieņēmusi tik drastisku lēmumu. Dzelzceļš gadiem valsts budžetā no savas peļņas maksāja nieka kapeikas, bet tagad vēl valstij ir “nopelnījis” sodu, un nu jau vienalga, kurš to maksās – valsts vai uzņēmums.
“Lietuvos Rytas” redakcijas slejā atzīts – pat ja Lietuvai izdotos tiesā panākt EK lēmuma atcelšanu, vienalga valstij tiesvedības procedūras izmaksās ne vienu miljonu eiro. Galvenais, lai visi no tā gūtu labu mācību, bet šķiet, ka tādi konflikti ir ieprogrammēti, kamēr dzelzceļa uzņēmuma infrastruktūra nav sadalīta. Taču satiksmes viceministrs Degutis apgalvo, ka EK vairs nepieprasa infrastruktūras sadalīšanu un pats uzņēmums īstenojot tādus projektus kā “Rail Baltica”, tā ka struktūras atdalīšana nebūtu loģiska. Laikraksts secina, ka arī nākotnē var rasties līdzīgi konflikti, kad, valstij pieprasot arvien lielākas dividendes no uzņēmuma, tas piemēros ne visai godīgus paņēmienus dzelzceļu kompāniju sīvas konkurences apstākļos.
“Lietuvos geležinkeliai” vadītājs Mantas Bartuška intervijā ziņu aģentūrai “BNS” uzsvēris, ka primārais darbs būs tieši uzņēmuma pārkārtošana, daļu funkciju pārceļot uz meitas uzņēmumiem. Lēmuma pārsūdzēšanu dzelzceļš apsvērs ļoti nopietni, īpaši ņemot vērā apsvērumus, ka varētu būt papildu prasības un summa varētu potenciāli pieaugt līdz 100 vai pat 200 miljoniem eiro. EK pielemto sodu dzelzceļš vēl būtu spējīgs nomaksāt no pašu līdzekļiem, bet, summai pieaugot, nāktos aizņemties.
Lietuva piedzīvo konflikta ar “Orlen Lietuva” sekas
rzd-partner.ru raksta, ka Lietuvas dzelzceļš “Lietuvos gelezinkeliai” šā gada pirmajā pusgadā cietis konsolidētos tīros zaudējumus vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā. Zaudējumi ir par 93,7 procentiem lielāki nekā pērnā gada analoģiskā posmā. Galvenokārt tie saistīti ar būtisku dīzeļdegvielas cenas pieaugumu, kā arī ar darba algas paaugstināšanu. Tomēr lielāko robu iecirtusi nepieciešamība norēķināties ar “Orlen Lietuva” – pēc tiesāšanās Lietuvas dzelzceļš un “Orlen Lietuva” parakstījis sadarbības līgumu, pēc kā veikts 2014.–2017. gadā piemēroto tarifu pārrēķins, kas strauji samazinājis ieņēmumus.
Atspoguļota arī konflikta starp Lietuvas dzelzceļu un “Orlen”, kā rezultātā tika demontēts dzelzceļa posms no Mažeiķiem uz Reņģi, gaita. Lietuva esot mēģinājusi piedāvāt “Orlen” eksporta uz Ukrainu un Baltkrieviju atvieglojumus apmaiņā pret to, lai dzelzceļa posmu uz Reņģi nevajadzētu atjaunot. Šādu priekšlikumu izteicis Lietuvas premjers Sauļus Skvarnelis. Posms Mažeiķi-Reņģe pēc strīda ar “Orlen” tika demontēts 2008. gadā.
Taču vienlaikus analizēta arī iespēja, ka Eiropas Komisija tomēr uzliks Lietuvai sodu par konkurences ierobežošanu. Kā zināms, tā arī notika, un Lietuvai jāmaksā 28 miljoni EUR naudassods.
Tomēr kaimiņi turpina strādāt, un rzd-partner.ru ziņo, ka Lietuva un Baltkrievija pabeigušas pierobežas dzelzceļa posmu elektrifikāciju maršrutā Minska – Viļņa. Elektrificētā posma kopgarums Lietuvas teritorijā ir 28,6 kilometri.
Baltkrievija izvēles priekšā
Enerģētikas ministrija ir nosūtījusi Krievijas valdībai savus priekšlikumus par Baltkrievijas naftas produktu eksporta novirzīšanu uz Krievijas ostām. Līdz šim Krievijas dzelzceļš piemēro Baltkrievijai 50 procentu atlaidi naftas produktu tranzītam caur Krievijas ostām, taču Minska nesteidzas to izmantot, bet turpina izmantot tradicionālos maršrutus caur Latvijas un Lietuvas ostām. Baltkrievijas vicepremjers Vladimirs Semaško iepriekš izteicies, ka naftas kravu pārorientācija ir atkarīga no ekonomiskā izdevīguma. Savukārt koncerna “Belneftehim” vadītājs Igors Ļašeno uzsvēris, ka pagaidām Latvijas un Lietuvas virzieni esot izdevīgāki.
Savukārt TASS ziņo, ka Krievija var piešķirt Baltkrievijai izdevīgākus ne tikai dzelzceļa, bet arī ostu tarifus, lai līdz gada beigām pārorientētu 7-8 miljonus tonnu naftas produktu no Baltkrievijas uz Krievijas ostām un atņemtu šīs kravas Klaipēdai.
Igaunija cer uz nākotni
rzd-partner.ru raksta, ka Igaunijas dzelzceļš “Eesti Raudtee” pēc trim ar zaudējumiem nostrādātiem gadiem cer nākamgad uzlabot savu darbību. Lai gan zaudējumi esot lielāki par 10 miljoniem EUR, uzņēmums virzoties uz priekšu, un nākamajā gadā no valsts budžeta plānots piešķirt 8 miljonus EUR investīcijām. Infrastruktūras attīstība iecerēta Narvas un Tartu virzienos. Uzņēmuma vadītājs Ēriks Laidvē saka, ka situācija piecu gadu laikā varot izmainīties pozitīvā virzienā, pateicoties galvenokārt konteinerkravu pārvadājumiem no Ķīnas, eksportam uz Somiju un iekšējiem pārvadājumiem.
Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija esot arī vērsusies pie valdības ar ierosinājumu sniegt atbalstu Igaunijas dzelzceļam 8 miljonu eiro apmērā. 5 miljoni EUR tiktu atrasti, palēninot virzību “Rail Baltica” projektā.
Ukrainā notiek modernizācija
Ukrainas dzelzceļš ir spēris soli modernizācijas virzienā, informē rzd-partner.ru. Proti, Ukrainas dzelzceļā tiek ieviests pilotprojekts pārejai uz elektronisko dokumentu apriti. Tas tiekot darīts vispirms jau tāpēc, lai novērstu korupcijas iespēju, apmainoties ar iesniegumiem materiālo vērtību piegādei. Tāpat elektroniskā dokumentu aprite ļaujot nodrošināt savlaicīgu produkcijas piegādi, bet vajadzības gadījumos saukt pie atbildības neuzticamus piegādātājus.
Ukraina arī plāno attīstīt autotransporta koridoru “Go Highway” starp Melnās un Baltijas jūras ostām. Maršruts savienos Ukrainas ostas Odesu un Nikolajevu ar Polijas ostām Gdaņsku un Gdiņu un Baltijas jūras ostām. Darbi uz ceļu posmiem jau ir uzsākti. „Go Highway” kopgarums Ukrainas teritorijā ir apmēram tūkstotis kilometru, un tas ir viens no prioritārajiem infrastruktūras attīstības projektiem.
Krievija nodarbojas ar kravu pārorientāciju
“Rossijskaja gazeta” ir veikusi plašu analīzi par to, kas traucē Krievijas ostām Baltijas jūras baseinā konkurēt ar Eiropas kolēģiem konteineru pārvadājumu jomā. Dažu ostu jaudas esot noslogotas tikai uz pusi, kamēr preces pa to laiku tiekot vestas tranzītā caur Baltijas ostām. Viens no iemesliem, kāpēc priekšroka tiekot dota Baltijas valstu ostām, esot tur attīstītā tā sauktā pievienotās vērtības loģistika – tiekot sniegti papildu pakalpojumi (preču pārkomplektācija, dokumentācijas sakārtošana, preču uzglabāšana līdz pat 60 dienām bez muitas maksas). Piemēram, alkoholam, ko aizliegts ievest valstī bez uzlīmētām akcīzes markām, tās tiekot līmētas Baltijas ostās.
Krievijas ostas gan cenšoties piedāvāt līdzīgus pakalpojumus, taču esot jārisina arī citas problēmas, piemēram, esot nepietiekami attīstīta autoceļu infrastruktūra.
rzd.ru gan ziņo, ka šī gada janvārī – augustā Krievijas ostas Baltijas jūras baseinā palielināja kravu pārkraušanu līdz 164,6 miljoniem tonnu. Beramkravas pieauga līdz 68,3 miljoniem tonnu, bet lejamkravas – līdz 96,3 miljoniem tonnu.
tks.ru/logistics ziņo – Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrija uzskata, ka dzelzceļa infrastruktūra nav bijusi gatava graudu eksporta pieaugumam. Šīs ministrijas augsta amatpersona Anatolijs Kucenko paziņojis, ka ostu jaudu vēl pietiekot, bet “šaurā vieta” esot dzelzceļš. Ministrija subsidējot dzelzceļa pārvadājumus no reģioniem uz ostām, piemēram, uz Kaļiņingradas ostu.
Tikmēr avīze “Vedomosti” raksta, ka Sahalīnu ar kontinentu varot savienot ne tikai jauns tilts, bet kartē varot parādīties arī jauna osta. Tās izbūvei gan papildus vajadzēšot 20 miljardus rubļu. Tilts un jaunā osta radīšot iespēju ievērojami palielināt ogļu un citu derīgo izrakteņu eksportu.
Kazahstānas dzelzceļš palielina eksporta kravu pārvadājumus
rzd-partner.ru raksta, ka Kazahstānas dzelzceļš šī gada 8 mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pārvadāto kravu apjomu ir palielinājis par 14 procentiem. Palielinājušies pārvadājumi uz Kirgizstānu, Ķīnu un Krieviju. Visstraujāk palielinājušies graudu pārvadājumi uz Centrālās Āzijas valstīm, Afganistānu, Krieviju un Irānu.
Ķīna neatlaidīgi būvē “Jauno zīda ceļu”
Ķīnas kompānija “Tigers” ir uzsākusi jaunu iknedēļas dzelzceļa servisu savu kravu nogādei no Ķīnas pilsētām Hefei, Čuncinas un Čendu uz Vācijas ostu Duisburgu un atpakaļ. TASS informē, ka kravas tiek nogādātas 16 dienu laikā. Pirmais vilciens no Eiropas uz Ķīnu veda būvmateriālus, auto daļas un elektroniku.
Somijā plāno tuneļa būvi uz Tallinnu
Avīze “Helsingin Sanomat” raksta, ka Somija ir gatava piesaistīt privāto kapitālu tuneļa Helsinki – Tallina izbūvei. Pēc avīzes ziņām, pazīstamās spēles “Angry Birds” radītājs Peters Vesterbaka veido starptautisku fondu celtniecības finansēšanai. Jaunā tuneļa, kas sāksies Helsinku Vantā lidostā, izmaksas pēc sākotnējām prognozēm varētu būt 9 – 13 miljardi EUR. Cerības piesaistīt nepieciešamo finansējumu tiek saistītas ar Ķīnas kapitālu.
