Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
“LGC Cargo” un “Gargzdu gelezinkelis” arī turpmāk nevarēs pārvadāt kravas caur Lietuvu
rzd-partner.ru, atsaucoties uz LETA/BNS, raksta, ka Lietuvas kompānija “LGC Cargo”, kas caur lielāko akcionāru – Latvijas “Baltic Transit Service” esot pastarpināti saistīta ar bijušajiem Latvijas politiķiem un Krievijas dzelzceļu, arī šogad nav saņēmusi atļauju kravu pārvadāšanai caur Lietuvu.
Lietuvas Transporta drošības administrācijas direktora vietnieks Justs Rašomavičs paziņojis, ka ir atļauti pārvadājumi tikai tur, kur nav noslogotas līnijas, bet tur, kur ir redzamas tranzīta pazīmes, atļauja nav dota. Uzņēmums bija lūdzis atļauju vest kravas pa visām Lietuvas dzelzceļa līnijām, kā arī šķērsot robežu ar Baltkrieviju, Latviju un Kaļiņingradas apgabalu. Rašomavičs norādījis, ka saskaņā ar Lietuvas likumiem tranzīta pārvadājumus drīkst veikt tikai Lietuvas valstij piederošā kompānija “Lietuvos gelezinkeliai”.
Savukārt kompānija “Gargzdu gelezinkelis”, kuru kontrolē uzņēmējs Igors Udovickis, kurš esot saistīts ar baltkrievu uzņēmumu “Belaruskalij” un kas lūdza atļauju pārvadājumiem no Baltkrievijas uz Klaipēdas ostu, šādu atļauju nav saņēmusi, jo līnija esot pārslogota.
“LGC Cargo” šogad par Lietuvu iesniedza sūdzību Eiropas Komisijā.
Plānojamo dzelzceļa maģistrāli Maskava – Minska cer pagarināt līdz Berlīnei
TASS ziņo, ka Baltkrievijas premjerministrs Sjarhejs Rumass piedāvājis pagarināt līdz Berlīnei plānojamo ātrgaitas dzelzceļa maģistrāli Maskava – Minska, kuras celtniecība patlaban tiek apspriesta. Šādu priekšlikumu Rumass izteica, kad kopā ar Krievijas un Uzbekistānas kolēģiem Dmitriju Medvedevu un Abdullu Aripovu apmeklēja cauruļu ražošanas uzņēmuma TMK un grupas “Sinara” zinātniski tehnisko centru.
Kazahstāna gatavojas piegādāt naftu Baltkrievijai
Vietne ngv.ru informē, ka Kazahstāna gatavojas piegādāt naftu Baltkrievijai. Pagaidām ir runa par 1-3,5 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu gadā.
Ar šādu paziņojumu ir nācis klajā Kazahstānas enerģētikas ministrs Kanats Bozumbajevs.
Ir labi zināms, ka Baltkrievija meklē iespējas aizvietot Krievijas naftu, skatot iespējas naftu ievest no dažādiem reģioniem caur Ukrainas un Baltijas valstu ostām. Koncerna “Belneftehim” vadītāja vietniece Svetlana Gurina intervijā izdevumam “Sovetskaya Belorussiya – Belarus’ Segodnya” paskaidrojusi, ka ir runa par potenciālām piegādēm no NVS , Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Viņa arī atzīmēja, ka piegādes no Krievijas 2019. gadā būs plānotajā apjomā – 18 miljoni tonnu.
Palielina atlaidi Kazahstānas ogļu tranzītam uz Baltijas valstīm un Poliju
Avīze “Kommersant” secina, ka Krievijas dzelzceļš virza Kazahstānas ogles uz Rietumiem. Šim nolūkam tas ir palielinājis atlaidi Kazahstānas ogļu pārvadājumiem tranzītā uz Polijas un Baltijas valstu ostām līdz 60 procentiem.
2018. gadā tika noteikta 50 procentu atlaide, un tas tika darīts, lai padarītu pievilcīgāku rietumu virzienu un atbrīvotu noslogotās dzelzceļa līnijas, pa kurām ogles veda uz austrumiem. Taču tad ogļu tirgus konjunktūra Eiropā būtiski pasliktinājās, un, lai piegādes būtu izdevīgas, atlaidi nācās palielināt.
Tiesa, analītiķi uzskatot, ka atlaides palielināšana varot būt saistīta arī ar Krievijas vēlmi sniegt Kazahstānai kompensāciju par ogļu tranzīta ierobežošanu uz Ukrainu, kas notiek kopš 1. jūnija. Savukārt Krievijas dzelzceļš skaidro, ka atlaides palielināšana esot “vērsta uz Krievijas dzelzceļa līniju konkurētspējas palielināšanu un papildu kravu apjomu piesaistīšanu”.
“Transmašholding” plāno piegādāt ES Ungārijā ražotus elektriskos vilcienus
Ekonomiskās informācijas aģentūra “Praim” informē par Krievijas “Transmašholding” (TMX) nodomu piegādāt Eiropas Savienībai metro un elektrovilcienu vagonus, kas ražoti kompānijai piederošā rūpnīcā Ungārijā.
Kompānijas vadītājs Kirils Ļipa ir paskaidrojis, ka ir saņemta Ungārijas valdības piekrišana par vagonbūves uzņēmuma “Dunakeszi”, kur plānots ražot vagonus, pārdošanu, lai izpildītu Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma pasūtījumu par 1,3 tūkstošu vagonu piegādi. Krievu-ungāru konsorcijā “Transmashholding-
Hungary Kft.”, kas piegādās vagonus Ēģiptei, galvenais komponenšu ražotājs un piegādātājs būs Tveras vagonbūves rūpnīca, bet puse vagonu tiks būvēta rūpnīcā “Dunakeszi Jarmujavito Kft.” Ungāri būs arī finanšu partneris.
Ļipa uzskata, ka rūpnīcai ir labas iespējas ražot vagonus arī ES valstīm.
Ukrainas dzelzceļā izmantos melu detektoru
rzd-partner.ru ziņo, ka Ukrainas dzelzceļa “Ukrzaliznicja” Servisa nodrošināšanas centra filiāle ir nopirkusi melu detektoru un jau iepriekš apmācījusi speciālistu – poligrafologu.
Mūsdienās melu detektorus izmanto pietiekami bieži, un Krievijas IT kompānijas «SuperJob» pētījums liecinot, ka poligrāfa pārbaudes izmantojot katra desmitā kompānija, bet 2 procenti kompāniju veicot pārbaudes visiem potenciālajiem darbiniekiem.
Pāvels Lavreņuks, kurš vada firmu, kas piedāvā poligrāfa pakalpojumus, gan šaubās par pirkuma ekonomisko pamatotību, jo šādas iekārtas iegāde atmaksājoties tikai tādā gadījumā, ja dienā tiekot veiktas 5–10 pārbaudes.
Savukārt psihologs, profesors Leonards Saks atzīmē, ka neesot iespējams pārbaudīt poligrāfa rezultātu pareizību. Taču paši poligrafologi nešauboties par savu tehniku un uzskatot, ka iegūtie rezultāti esot pareizi, jo to ieguve tiekot apvienota ar citām psiholoģiskās ekspertīzes metodēm.
Taču ir arī cilvēki, kas ir skeptiski pret “Ukrzaliznicja” jaunievedumu.
Loģistikas kompānijas “DHL Worldwide Express” pārstāvis Boriss Teklins atzīmē, ka pats fakts, ka kompānija izmanto melu detektoru, liecina par to, ka tajā pret darbiniekiem valda totālas neuzticēšanās un aizdomu atmosfēra. Viņš iesaka kandidātiem labi padomāt, vai ir vērts stāties darbā tādā kompānijā, kur darbinieku a priori uzskata par latentu noziedznieku.
Ķīna Ustjlugā būvēs gāzes ķīmijas kompleksu
Vietne abnews.ru informē par Ķīnas plāniem uzbūvēt Ļeņingradas apgabalā, Ustjlugā gāzes ķīmijas kompleksu 1,5 miljardu dolāru kopvērtībā. Celtniecību veiks kompānija CNCEC.
Projekts nozīmē vērienīga klastera izveidi pie Ustjlugas ostas, kas varēs pārstrādāt līdz 45 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, kā arī saražot vairāk nekā 19 miljardus kubikmetru metāna. Klasterī arī saražos 13 miljonus tonnu sašķidrinātas dabasgāzes, vairāk nekā 2,2 miljonus tonnu sašķidrinātas ogļūdeņražu gāzes un gandrīz 4 miljonus tonnu etāna.
Vienojas optimizēt tarifus pārvadājumiem no Ķīnas uz Eiropu
“Kommersant” raksta, ka Gruzija, Baltkrievija, Azerbaidžāna un Ukraina vienojušās optimizēt dzelzceļa un jūras pārvadājumu tarifus no Ķīnas uz Eiropu un izveidot darba grupu, kurā darbosies nozaru speciālisti.
Pašlaik ostām esot savi tarifi, bet dzelzceļam – savi. “Mums jāapvieno zem vienas platformas privātie un publiskie servisi un jāpāriet uz kravu pārvadājumiem bez dokumentiem, balstoties tikai uz informāciju datoros, kas gala rezultātā samazinās pārvadājumu laiku kā minimums par 20 procentiem, kā arī optimizēs izdevumus koridorā.
Pagaidām vienošanās panākta ar Azerbaidžānu, Ukrainu un Baltkrieviju,” teica Gruzijas ekonomikas ministra vietnieks Akakijs Sagirašvili.
Polija parakstījusi līgumu par kanāla celtniecību
Polijas preses aģentūra ziņo, ka Polija ir parakstījusi līgumu par kanāla celtniecību no Elblongas ostas līdz Baltijas jūrai. Kanāls tiks uzbūvēts caur Baltijas (Vislas) zemes strēli.
Būvdarbus par 992 miljoniem zlotu (254 miljoniem dolāru) būvēs poļu – beļģu konsorcijs “NDI i Besix”, kas apņēmies uzcelt ostu Gdaņskas līcī, uzbūvēt 1,3 kilometrus garu un 5 metrus dziļu kuģojamu kanālu ar slūžām un aizvaru sistēmu, kā arī mākslīgu salu Vislas līcī.
Kanāla būve Elblongas ostā ļaus ienākt 100 metru gariem un līdz 20 metru platiem kuģiem ar iegrimi līdz 4 metriem. Celtniecību paredzēts pabeigt 2022. gadā. Pašlaik kuģi Elblongas ostā iebrauc, šķērsojot Krievijas teritoriālos ūdeņus.
Pret būvniecību turpina iebilst Krievija, kas apgalvo, ka celtniecība nodarīšot kaitējumu dabai.
