Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Lietuva palielina dzelzceļa tarifu ogļu pārvadājumiem uz Kaļiņingradu
rzd-partner.ru ziņo, ka Lietuva ir divkāršā apmērā palielinājusi dzelzceļa tarifu Krievijas ogļu pārvadājumiem uz Kaļiņingradas apgabalu. Reaģējot uz šādu Viļņas lēmumu, reģiona gubernators Antons Alihanovs pat ir paziņojis, ka Kaļiņingradas apgabals kļuvis par Lietuvas un Baltkrievijas tarifu politikas ķīlnieku.
Savukārt Kaļiņingradas tirdzniecības un rūpniecības palātas vadītājs Felikss Lapins žēlojas, ka Kaļiņingradas bizness atrodas neizdevīgā situācijā kaimiņvalstu cenu politikas rezultātā: “Vienkārši bez kara pieteikšanas mums izstāda rēķinu un saka: “No nākamās dienas plus 15% par jūsu graudiem, bet par jūsu oglēm – 2 reizes (augstāks) tarifs.””
A.Alihanovs uzskata, ka problēmu ar augstajiem tarifiem kravu tranzītam uz Kaļiņingradu var atrisināt, būvējot prāmjus līnijai Baltijska-Ustjluga un nododot prāmju pārceltuvi Krievijas dzelzceļa pārvaldē. Tādā veidā kopējo dzelzceļa tarifu varot samazināt līdz Baltkrievijas un citu valstu līmenim. Viņš norādījis, ka agrāk, tiklīdz paziņots par prāmju būvēšanu, tarifs kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu caur Lietuvu samazinājies par 10%.
“Lietuvos gelezinkeliai” faktiski ir monopols pārvadājumiem uz Kaļiņingradu, kas ļauj tai uzturēt augstu pārvadājumu cenu un nodrošina 10 miljonu tonnu gadā garantētu kravu plūsmu.
Igaunija vēlas noskaidrot, kur tiks ņemti līdzekļi zemūdens tuneļa izbūvei
rzd-partner.ru raksta, ka Igaunijas ekonomikas ministrs Tāvi Āss paziņojis, ka nepieciešams izveidot precīzu zemūdens tuneļa Tallina – Helsinki finansēšanas plānu. Memorandu par 100 kilometru garā tuneļa būvniecību Somija un Igaunija parakstīja 12. jūlijā, taču Somijas valdība šo projektu neiekļauj nevienā infrastruktūras programmā. Igaunijas ekonomikas ministrs norādījis, ka pagaidām nav garantiju, ka tuneļa būvniecība vispār tiks pabeigta. Tāpat attīstītājs pagaidām nevarot atbildēt, kā tas prognozē iespējamo pasažieru plūsmu. Plānots, ka projektu finansēs Ķīnas kompānija “China’s Touchstone Capital Partners”.
“Bloomberg” norāda, ka tunelis var būt ekonomiski izdevīgs, ja Eiropas Savienība finansēs 40 procentus izmaksu – tas ir 13–20 miljardus EUR. Vēstulē attīstītājam Igaunijas valsts pārvaldes ministrs Jāks Ābs norādījis, ka plāns nodot ekspluatācijā tuneli 2024. gadā neesot reāls, jo celtniecība aizņems vismaz 15 gadus.
Krievijas dzelzceļš testē bezpilota tehnoloģijas
lenta.ru raksta, ka tuvākajos divos – trīs gados Krievijas dzelzceļā var parādīties bezpilota vilcieni. Par šādu iespēju paziņoja kompānijas “Cognitive Technologies”, kas izstrādā bezpilota vadības sistēmas, prezidente Olga Uskova. Pirmajā šāda vilciena prototipā uzstādītā sistēma ļaujot ar ātrumu 60 kilometru stundā noteikt pārmiju stāvokli, luksofora signālus, cilvēkus un citus šķēršļus uz ceļa, kā arī sastāvus, ar kuriem notiks sakabināšana.
Tikmēr TASS informē, ka Krievijas dzelzceļš prezentējis pirmo elektrisko vilcienu “Lastočka” ar bezpilota vadīšanas sistēmu. Testa brauciena laikā lokomotīve automātiski apstājusies pirms manekena, kas bijis novietots uz sliedēm. “No šodienas mēs esam pārgājuši uz bezpilota tehnoloģijām. Pēc starptautiskajiem standartiem bezpilota režīmā pastāv četri darba līmeņi. Šajā brīdī mēs notestējām trešo līmeni,” atzīmēja Krievijas dzelzceļa ģenerāldirektors Oļegs Belozerovs.
Samazinās Krievijas tirdzniecība ar galvenajiem partneriem
tks.ru raksta, ka piecu gadu laikā Krievija ir zaudējusi piektdaļu sava ārējās tirdzniecības apgrozījuma un Ķīna ir vienīgais lielais partneris, ar kuru tirdzniecības apgrozījums šajā laikā izaudzis.
Krievijas Federālā muitas dienesta statistika liecina, ka 2019. gada pirmajā pusgadā 10 lielāko Krievijas tirdzniecības partneru apgrozījums ir mazāks nekā 2014. gada pirmajā pusgadā.
Krievijas eksporta un importa kritums ir aptuveni vienāds. Eksports šajā laikā samazinājās no 254,7 miljardiem līdz 205,5 miljardiem dolāru, bet imports – no 141,6 miljardiem līdz 112,6 miljardiem dolāru. Eksporta ieņēmumu kritumu galvenokārt izraisīja cenu samazināšanās naftai, bet importa – sankcijas, rubļa vērtības kritums, iekšējā patēriņa samazināšanās un citi apstākļi.
Kritusies ir tirdzniecība ar visiem galvenajiem partneriem, izņemot Ķīnu, ar kuru apgrozījums palielinājies par 17 procentiem. Bez Ķīnas pirmajā Maskavas tirdzniecības partneru trijniekā ir arī Nīderlande un Vācija. No TOP-10 ir izkritusi Ukraina, kuras vietu ieņēmusi Kazahstāna.
Ukraina var atteikties no Krievijas dīzeļdegvielas
rzd-partner.ru raksta, ka Ukraina tuvāko 3-5 gadu laikā varot atteikties no dīzeļdegvielas importa no Krievijas. Šādu prognozi izteicis Razumkova centra eksperts Maksims Beļavskis.
Viņš norāda, ka jau pašlaik palielinoties piegādes caur jūras termināļiem un no Eiropas Savienības valstīm. Eksperts atgādina, ka Eiropas Savienības naftas pārstrādes rūpnīcas pilnībā nodrošinot savu valstu vajadzības un naftas produktus eksportējot pat uz Venecuēlu, kur uz laiku apstājusies naftas pārstrāde.
Sarunu rezultātā šis produktu plūsmas varot novirzīt uz Ukrainu. Viņš arī norāda, ka varot vest sarunas ar partneriem Baltkrievijā un Baltijas valstīs. Taču, lai nodrošinātu šādu importa palielinājumu caur jūras termināļiem, nepieciešams vēl sagatavot dzelzceļa ritošo sastāvu, pārskatīt galveno kravu ceļu noslodzi un dzelzceļa tarifus, kā arī sakārtot kravu iekraušanu un glabāšanu.
Ukrainas lauksaimniekiem bažas par ražas izvešanu
e-news.com.ua informē, ka Ukrainas dzelzceļš var nespēt izvest visu graudu ražu, kas šogad var pārsniegt 70 miljonus tonnu. Ar šādu paziņojumu ir nācis klajā Ukrainas Agrārās konfederācijas priekšsēdētājs Leonīds Kozačenko.
Ukrainas dzelzceļam “Ukrzaliznicja” trūkstot lokomotīvju un vagonu, un šāda situācija atkārtojoties katru gadu. Viņš uzskata, ka stāvokli varētu mainīt tikai valsts dzelzceļa uzņēmuma monopola atcelšana un privāto pārvadājumu atļaušana.
Kozačenko teica, ka ir jāizmanto Eiropas Savienības pieredze, kur lokomotīves un vagoni var būt privāti, bet sliedes ir valsts īpašums. Viņš arī norādīja, ka pirms diviem gadiem Ukrainā tika dota iespēja izmantot privātus vagonus, kas ir liels solis uz priekšu un risina vagonu deficīta problēmu. Savas prasības Agrārā konfederācija iesniegs jaunajam valsts parlamentam.
Turkmenistānas prezidents nāk klajā ar iniciatīvu izveidot inovāciju pilsētu
www.kommersant.ru raksta, ka Turkmenistānas prezidents Gurnbanguli Berdimuhamedovs Kaspijas forumā, kas augustā norisinājās Turkmenbaši pilsētā, nācis klajā ar iniciatīvu izveidot starptautisku inovāciju pilsētu Kaspiju.
“Šajā savdabīgajā ideju laboratorijā Piekaspijas reģiona un citu valstu zinātnieki, fundamentālās un pielietojamās zinātnes speciālisti kopīgi strādā pie jauna tehnoloģiskā plāna radīšanas Kaspijai,” tā nākotnē ieskatījās turkmēņu līderis. Taču viņš nenorādīja, kur tieši atradīsies šāds tehnoloģiskais centrs. Pagaidām foruma valstis – Turkmenistāna, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Irāna un Krievija ekonomikas ministru līmenī tikai vienojās sagatavot ekonomiskās sadarbības Kaspijas jūras reģionā pastiprināšanas plānu, lai palielinātu preču tirdzniecības apgrozījumu.
