Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
BAM tomēr esot izrādījies veiksmīgs projekts
Avīze “Komsomoļskaja Pravda” raksta, ka savulaik Baikāla – Amūras maģistrāli (BAM) uzskatīja par Brežņeva avantūru, bet tagad tā esot kļuvusi par Krievijas “Lielo ogļu ceļu”.
Grandiozās būves celtniecība tika uzsākta pirms 45 gadiem vēl PSRS naftas buma laikos, bet pabeigta 1984. gadā. BAM esot ne tikai atpelnījusi kapitālieguldījumus, bet kļuvusi par vienu no Krievijas ekonomikas attīstības veicinātājām. Maģistrāles celtniecības mērķis, no vienas puses, bija veicināt Tālo Austrumu reģiona attīstību, bet, no otras puses, stiprināt valsts militārās spējas.
Pašlaik tiek plānots, ka 2024. gadā pa šo maršrutu jau tiks pārvadāti 180 miljoni tonnu ogļu (pašlaik 60 miljoni tonnu). Maģistrāle tiek modernizēta.
Krievijas dzelzceļa vadītājs Oļegs Belozerovs saka: “Brašajos 90. gados runāja: “Kāpēc būvēja BAM? Tai taču nav kravu?” Taču visas šīs šaubas ir palikušas pagātnē. Mēs redzam, ka pašlaik pa Baikāla-Amūras maģistrāli grūti pabraukt – tik ļoti tā ir noslogota. Jau ir lēmumi par maģistrāles tālāko attīstību. Tuvākajos 5 gados mēs izlietosim ļoti lielu naudu, tajā skaitā sociālās infrastruktūras celtniecībai.”
Pleskavas muitas dati: reģionā ieved daudz vairāk preču nekā eksportē
tks.ru ir publicējis interesantus Pleskavas muitas datus par ārējās tirdzniecības apgrozījumu šī gada pirmajā pusgadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu tas ir krities par 20,3 procentiem.
Importa apjoms šajā laikā ir samazinājies par 22,2 procentiem, kamēr eksports palielinājies par 12,6 procentiem. Eksports kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā gan ir tikai 8 procenti, bet imports – 92 procenti.
Galvenie reģiona eksporta partneri ir Baltijas valstis – Igaunija un Latvija (pa 20%) un Lietuva (13%). Importā preces ar vislielāko vērtību tiek ievestas no Vācijas (17%), Ķīnas (16%) un Itālijas (10%).
No Baltijas valstīm vadošās pozīcijas ir Latvijai – 4% no importa kopapjoma.
Palielinājies kravu apgrozījums Ukrainas ostās
TASS ziņo, ka šī gada pirmajā pusgadā par 13 procentiem pieauga Ukrainas jūras ostu kravu apgrozījums, sasniedzot 72 miljonus tonnu. Visstraujāk augusi labības un maizes produktu, rūdas, ķīmijas preču un minerālmēslu iekraušana un izkraušana Ukrainas ostās. Tāpat par vairāk nekā 18 procentiem palielinājušies konteineru pārvadājumi. Lielākais apgrozījums sasniegts Južnijas, Nikolajevas, Černomorskas un Odesas ostās.
Dušanbe un Kabula saskaņoja dzelzceļa Tadžikistāna – Afganistāna marš
rutu
rzd-partner.ru informē, ka Dušanbe un Kabula ir saskaņojušas jaunbūvējamā dzelzceļa maršrutu, kas, šķērsojot Afganistānu, savienos Tadžikistānu ar Turkmenistānu.
Plānots, ka sliedes ies caur tadžiku Balhi un Džaihunas rajoniem, šķērsos Afganistānas robežu un tālāk savienos Širhanbandāru, Kundūzu, Mazarišarīfu, Šibarganu, Andkhoju un Aqinu, līdz kurienei jau izbūvētas sliedes no Imamnazāras Turkmenistānā. Tāpat abas valstis ir vienojušās par alternatīvu maršrutu.
Ķīna varot sagraut naftas cenas
Bloomberg ziņo, ka Irāna uz Ķīnas ostām sūta miljoniem barelu naftas un tur izveidojošies krājumi esot tik lieli, ka spējot sagraut naftas cenas. Irānas nafta, kuras iepirkšanu aizliedz ASV sankcijas, tiekot izvietota Ķīnā glabāšanai muitā.
Tādā veidā sankcijas formāli netiekot pārkāptas, jo nafta joprojām pieder Irānai.
Kuģos, kas no Irānas esot ceļā uz Ķīnu vai jau stāvot šīs valsts ostās, atrodoties vairāk nekā 20 miljoni barelu naftas produktu. Kopš janvāra Ķīna esot saņēmusi aptuveni 12 miljonus tonnu Irānas naftas. Daļa naftas, iespējams, nodota Ķīnas kompānijām shēmas “nafta apmaiņā pret investīcijām” ietvaros.
Kopš maija sākuma ASV atcēla speciālo atlaižu režīmu, kas Ķīnai, Indijai, Japānai, Dienvidkorejai, Taivānai, Turcijai, Itālijai un Grieķijai ļāva pirkt Irānas naftu, neraugoties uz pagājušā gada novembrī noteiktajām sankcijām, jebkura tirgošanās ar šo produktu tiek uzskatīta par sankciju pārkāpumu.
“Bank of America MerrillLynch” analītiķi lēš, ka gadījumā, ja, saasinoties tirdzniecības karam starp ASV un Ķīnu, pēdējā izlems lielos apjomos iepirkt Irānas naftu, tad, piemēram, “West Texas Intermediate” (WTI) naftas, kas pašlaik tiek tirgota par 57 dolāriem par barelu, cena var noslīdēt līdz 40 dolāriem par barelu.
Ķīna dažām kompānijām ļauj pirkt ASV preces, nemaksājot 25% muitu
Aģentūra Bloomberg arī ziņo, ka Ķīna ir atļāvusi dažām kompānijām bez nodevām ievest no ASV kokvilnu, kukurūzu, sorgo un cūkgaļu. Tekstilfabrikām dota atļauja iegādāties 50 tūkstošus tonnu ASV kokvilnas, nemaksājot 25 procentu muitas nodevu. Pekina arī devusi zaļo gaismu piecām kompānijām 3 miljonu tonnu sojas pupu iepirkšanai.
Bloomberg to uzskata par Ķīnas labas gribas žestu pirms ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu jaunā raunda. Neraugoties uz 25 procentu muitu, Ķīna maijā iepirka 60 tūkstošus tonnu ASV kokvilnas. Taču kukurūzas, sorgo un cūkgaļas imports no ASV šajā laikā samazinājās.
Kazahstānā pastiprina cīņu pret kontrabandu uz Kirgizstānas robežas
“Kazinform” ziņo, ka, lai Eirāzijas Savienības valstīs ievestu Ķīnas preces, tiekot izmantota virkne kontrabandas shēmu. Šī gada pirmajā ceturksnī uz Kazahstānas un Kirgizstānas robežas atklāti aptuveni 1800 tā sauktā Ķīnas “pelēkā importa” gadījumu, bet kaitējums tiek lēsts 1 miljarda tenge (232 tūkstoši EUR) apmērā.
Tā kā Kirgizstānas robežpārejas punkti ir vāji aprīkoti ar mūsdienīgu tehniku, tad kontrabandisti preces no Ķīnas ved caur šo valsti. Esot fiksēti gadījumi, kad preces tiekot noformētas neeksistējošiem gala saņēmējiem.
Kopš marta Kazahstāna ir pastiprinājusi kontroli robežpārejas punktos ar Kirgizstānu. Lai novērstu sastrēgumus uz abu valstu robežas, automašīnu pārbaudes notiekot preču transportēšanas laikā. Rūpīgi tiekot pārbaudītas pavadzīmes un tajās uzrādīto preču atbilstība faktiski pārvadājamajām. Gadījumos, kad tiek konstatēta nesakritība, pārvadātājs tiek nosūtīts uz rūpīgu kravas pārbaudi.
Kazahstānas un Kirgizstānas pārstāvji jau ne reizi vien esot apsprieduši iespējas uzlabot muitas kontroli.
