Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Lukašenko uzdod Baltkrievijas valdībai meklēt iespēju naftas piegādēm caur Baltijas valstu ostām
INTERFAX ziņo, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ir uzdevis valsts valdībai meklēt iespējas piegādāt naftu caur Baltijas valstu ostām. “Es jau sen esmu izvirzījis uzdevumu, un mums tas ir jāatrisina – atklāt alternatīvu naftas piegādi caur Baltijas valstu ostām. Ja lietuvieši nav ar mieru – vienoties ar latviešiem un iepirkt šo naftu. Pārstrādāt Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcā un nodrošināt Baltijas republikas,” sacījis Lukašenko apspriedē par valsts sociāli ekonomisko attīstību 2019. gadā un pieeju tālākai integrācijas virzienu attīstībai.
Pēc Lukašenko teiktā, Baltijas valstīm tas būšot izdevīgāk, nekā tagad, kad tās pērk naftas produktus par pasaules cenām. “Var vienoties tā, ka tā būs mūsu kopīgā nafta, kuru mēs pārstrādājam modernizētajā Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcā. Vēl jo vairāk, mums ir dažas iespējas šajā ziņā,” piebilda Baltkrievijas prezidents.
Krievijai veicot tā dēvēto nodokļu manevru – sešu gadu laikā pakāpeniski atceļot eksporta nodevu un vienlaikus paaugstinot derīgo izrakteņu ieguves nodokli, naftas cena Krievijas iekšējā tirgū pietuvināsies pasaules cenām. Baltkrievija kā Eirāzijas ekonomiskās zonas dalībniece naftu var iegādāties par Krievijas iekšējā tirgus cenām.
Kauņas pilsēta iegūs no “Rail Baltica”
Laikraksts “Lietuvos Rytas” raksta par “Rail Baltica” izdevīgumu Kauņas pilsētai. Tiek plānots, ka dzelzceļa līnijas izbūve būs tikpat efektīva tūristu piesaistes ziņā kā Klaipēdai ieņēmumi no kruīzu kuģu tūristiem. Tūristu plūsma no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Polijas un Vācijas varētu pieaugt par 15 procentiem. Pašlaik ar autobusiem, kā arī ar automašīnām starp Poliju un Lietuvu gadā tiek pārvadāti 2 miljoni pasažieru, bet mūsu kaimiņi prognozē, ka, izmantojot “Rail Baltica”, ceļos jau 4-6 miljoni pasažieru.
Nedienas Lietuvas aviokompānijā un dzelzceļa meitas uzņēmumā
Portāls Alfa.lt raksta par situāciju aviokompānijā “Small Planet Airlines”, kuras direktors vērsās tiesā ar lūgumu sākt uzņēmuma bankrota procedūru. “Small Planet Airlines” no 357 darbiniekiem ir palikuši vairs tikai 67 cilvēki, bet Civilās aviācijas administrācija uzņēmumam ir apturējusi pārlidojumu veikšanas licenci. Aviosabiedrības parādsaistības sasniedz 14,6 miljonus eiro, tostarp 1,8 miljoni eiro jāizmaksā pasažieriem kompensācijās.
Tikmēr dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” meitas kompānija “Gelsauga” plāno no darba atlaist pusi darbinieku – no mazliet vairāk nekā 1000 darbiniekiem 555 cilvēkus. Šis uzņēmums mātes kompānijai vairs nesniegs ēku apsaimniekošanas un tīrīšanas pakalpojumus, bet “Lietuvos geležinkeliai” tos iegādāsies no citiem uzņēmumiem.
2019. gadā dzelzceļa tirgū sagaidāms iekraušanas apjomu un likmju pieaugums
rzd-partner.ru aptaujātie eksperti prognozē, ka šogad Krievijā turpināsies pārvadāto kravu apjomu pieaugums, tomēr tas būs mazāks nekā 2017.–2018. gadā. XVI starptautiskās konferences “Transporta pakalpojumu tirgus: sadarbība un partnerība” dalībnieku vidū veiktā aptauja liecina, ka tiek prognozēts kravas vagonu deficīts, kā rezultātā operatori paaugstinās tarifu likmes.
68% respondentu sagaida, ka pārvadājumu tempu pieaugums dzelzceļa transportā saglabāsies arī 2019. gadā. Tiek prognozēts, ka vidēji tas būs 1,43 procenti, salīdzinot ar 2018. gadu. Tajā pašā laikā 89 procenti aptaujāto ir pārliecināti, ka sagaidāms kravas vagonu deficīts. Visvairāk, pēc respondentu domām, trūks pusvagonu, bet vislielākais likmju pieaugums gaidāms armatūras platformām un slēgtajiem vagoniem.
Jābūvē dzelzceļa pievedceļi uz Sanktpēterburgas ostām
Sanktpēterburgas vadībai ir jāparedz un jāietver Krievijas Federācijas Transporta ministrijas plānā dzelzceļu pievedceļu izbūve līdz Lielajai, Jūras un Bronkas ostai, kuras atrodas pilsētas teritorijā, lai novērstu reģiona autoceļu pārslodzi, vēsta TASS.
Darbi jāplāno līdz 2024. gadam. Šādu uzdevumu izvirzījis Krievijas prezidenta palīgs Igors Ļevitins. Pretējā gadījumā visa slodze tikšot uzlikta autotransportam, “un mēs zaudēsim konkurencē mūsu kaimiņiem, kam ir labi pievedceļi visām jūras ostām”, prognozējis Ļevitins.
Viņš arī atgādinājis, ka Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala teritorija nākotnē kļūs par tranzīta laukumu kravām, kas nāks no ostu kompleksa “Lavna”, kuru ceļ Murmanskas apgabalā. Tāpēc nepieciešams projektēt transporta infrastruktūru, ņemot vērā jauno objektu.
Ukrainas dzelzceļš, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, investē infrastruktūras modernizācijā
Ukrainas dzelzceļš pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos ir investējis 6,8 miljardus grivnu jeb 241,4 miljonus dolāru ritošā sastāva un infrastruktūras atjaunošanā, informē TASS.
Ukrainas dzelzceļa uzņēmuma “Ukrzaliznicja” ekonomikas un finanšu direktors Andrejs Rjazancevs paskaidroja, ka finansējums ir izlietots kravas vilcienu iegādei, lokomotīvju modernizācijai un kapitālremontam, kā arī 1,1 miljarda grivnu lielajam avansam par 30 “General Electric” maģistrālo kravas dīzeļlokomotīvju iegādi.
Moldova liberalizēs valsts uzņēmuma “Moldovas dzelzceļš” darbību
Vietne protv.md ziņo, ka šādu iespēju izskatīs Moldovas parlaments un jau ir sagatavots lēmuma projekts par grozījumiem Dzelzceļa transporta kodeksā. Ja grozījumi parlamentā tiks atbalstīti, tad vietējie un ārvalstu operatori varētu kļūt par vagonu īpašniekiem un pat veikt kravu un pasažieru starptautiskos reisus, maksājot par infrastruktūras izmantošanu. Infrastruktūras izmantošanas tarifi gan vēl nav noteikti, taču tie “atspoguļos izdevumus, kuri radīsies dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, plus paredzēta neliela peļņa, kas uzņēmumam ļaus veikt savu komercdarbību”, skaidroja Moldovas Ekonomikas un infrastruktūras ministrijas valsts sekretārs Sergejs Bukataru.
Kazahstāna ierobežos dīzeļdegvielas izvešanu
Kommersant.ru informē, ka Kazahstāna plāno uz pusgadu ieviest aizliegumu dīzeļdegvielas izvešanai. Par šādu nodomu žurnālistiem pavēstījis Kazahstānas Enerģētikas ministrijas vadītājs Kanats Bozumbajevs.
Kazahstānā dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā ir krietni lētāka nekā Krievijā. Dīzeļdegvielas litra cena atšķiras par 60-70 tenge (14-16 eiro centiem), rezultātā strauji aug degvielas izvešana uz Krieviju. Džambulas un Rietumkazahstānas apgabalos oktobrī dīzeļdegvielas patēriņš esot pieaudzis vairāk nekā par 200 procentiem.
“Skaidrs, kāpēc – tur ir liels tranzīta potenciāls. Skaidrs, ka tranzīta fūres plus blakus esošās degvielas uzpildes stacijas izved,” skaidrojis Bozumbajevs.
Afganistānā būvēs elektrificētu dzelzceļa līniju
Vietne railnews.kz informē par finanšu konsorcija izveidi dzelzceļa Mazarišarīfa – Kabula – Pešāvara būvniecībai no Afganistānas uz Pakistānu. Konsorciju veidos Uzbekistānas, Krievijas, Kazahstānas, Afganistānas un Pakistānas dzelzceļu administrācijas. Jaunā dzelzceļa līnija kļūs par transporta koridora, kas savienos Eiropas Savienību, Krieviju, Uzbekistānu, Afganistānu, Pakistānu, Indiju un citas Dienvidaustrumu Āzijas valstis, sastāvdaļu. Jauno maģistrāli paredzēts elektrificēt.
Indija ieguldīs 6 miljardus dolāru ostu pievedceļu būvē
Kopējās izmaksas dzelzceļa pievedceļu līdz Indijas ostām izbūvei tiek lēstas 446 miljardu rūpiju jeb 6 miljardu dolāru apjomā, vēsta TASS. Indija ir ieplānojusi īstenot 52 šādus projektus, no kuriem 18 jau ir pabeigti.
Visi projekti Indijā tika atlasīti speciālas programmas ietvaros, kuras mērķis ir samazināt loģistikas izmaksas un paaugstināt valsts ostu konkurētspēju. Piemēram, 362 kilometru garā dzelzceļa līnija Indaura – Manmada ies caur Deli – Mumbajas transporta koridora lielajiem industriālajiem centriem un samazinās attālumu no Mumbajas/Punas līdz svarīgiem galapunktiem Indijas centrālajā daļā aptuveni par 170 kilometriem.
