Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Lietuvas transporta nozare piedzīvo sarežģījumus
Laikraksts “Lietuvos Žinios” publicējis rakstu par to, ka Lietuvas pārvadātājiem un loģistikas firmām, kas darbojas starptautiskajā tirgū, rodas arvien vairāk problēmu ar rēķinu nomaksu. Kā skaidro laikraksts, pēdējā laikā transporta sektora uzņēmumu bankrotu apjomi esot pārsnieguši pat 2008. – 2009. gada krīzes perioda rādītājus.
AB “Klaipedos nafta” publicējis šī gada aprīļa darbības rezultātus. Pārkrauti 435 tūkstoši tonnu naftas produktu, kas ir par 16 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī. Kopumā 2017. gada janvārī – aprīlī pārkrauti 1988 tūkstoši tonnu naftas produktu, kas ir par 30 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tik straujš kritums skaidrots ar mazākiem tranzītkravu apjomiem no Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
“Lietuvos Žinios” arī turpina rakstīt par Klaipēdas ostas un pilsētas vadības atšķirīgo ostas paplašināšanas vīziju uztveri. Pilsētas vīzija ir līdz 2030. gadam panākt 20 000 jaunu darbavietu, 30 procentu reģionālā IKP pieaugumu, kļūt par bioekonomikas centru Baltijas reģionā, par zaļās kuģniecības transformācijas epicentru un starptautisko augstskolu pilsētu ar 190 tūkstošiem iedzīvotāju utt. Taču visas skaistās pilsētas vīzijas pagaidām atduras pret joprojām neapstiprināto ostas attīstīšanas plānu.
Krievijā uzmanības centrā Soču forums
Krievijas mediji plaši informēja par prestižo biznesa forumu “Stratēģiskā partnerība 1520”, kas notika Sočos. Diskusijās un divpusējās tikšanās foruma ietvaros tika apspriesti aktuāli dzelzceļa transporta attīstības jautājumi.
Foruma pamattēmas bija modernu ciparu tehnoloģiju un starptautiskās sadarbības attīstība. Tika aplūkoti arī dzelzceļa transporta ilglaicīgas attīstības jautājumi, tajā skaitā tarifu veidošanas, infrastruktūras modernizācijas un modernu tehnoloģiju ieviešanas kontekstā.
Krievijas dzelzceļa prezidents Oļegs Belozerovs forumā paziņoja, ka viņa vadītā kompānija ir izveidojusi preču un pakalpojumu eksporta portfeli no tām precēm un pakalpojumiem, kas ir konkurētspējīgi pasaules tirgū. Viņaprāt, labākā biznesa attīstības stratēģija ir koncentrēties uz pārvadājumiem un loģistiku. Tiekoties ar Vācijas biznesa pārstāvjiem, Belozerovs prognozēja, ka ārējo pārvadājumu apjoms pa koridoru “Rietumi – Austrumi” 2020. gadā var pārsniegt 127 miljonus tonnu.
Savukārt Krievijas transporta ministra vietnieks Alans Lušņikovs nāca klajā ar nodomu investīcijas transporta infrastruktūras attīstībā ik gadus palielināt par 1 procentu no IKP.
Mediji arī ziņoja arī par divpusēju līgumu un vienošanos noslēgšanu foruma laikā. Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļi parakstīja kopīgas darbības programmu infrastruktūras attīstībā laika posmam līdz 2020. gadam.
Krievijas dzelzceļa pirmais viceprezidents Aleksandrs Mišarins ziņoja par Krievijas un Ķīnas plānu 2019. gadā sākt ražot ātrgaitas kravas vilcienu, kurš kursēs pa maģistrāli Maskava – Kazaņa, bet Vācijas koncerns “Siemens” izklāstīja plānu piedalīties Krievijas dzelzceļu tīkla digitalizācijā un ciparu tehnoloģiju ieviešanā.
Jāpiebilst, ka forumā “Stratēģiskā partnerība 1520” piedalījās arī “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš.
Pieaug ogļu eksports
Avīze “Gudok” raksta, ka Ķīna 2017. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 42,3% ir palielinājusi akmeņogļu importu no Krievijas. Tāpat Krievijas akmeņogļu eksports palielinājies uz Turciju, Lielbritāniju, Poliju un Indiju. Galvenie konkurenti ogļu eksportā uz Ķīnu esot Indonēzija un Austrālija. Eksporta palielināšanos esot veicinājusi Ķīnas atteikšanās iepirkt ogles Ziemeļkorejā.
“Gudok” arī ziņo, ka Kaļiņingradas dzelzceļa stacijā Dzeržinskaja-Novaja darbu sāk pirmais Krievijā terminālis ogļu eksportam pa sliežu ceļiem ar Eiropas platumu 1435 mm. Kaļiņingradā, kā ziņo RBK, tikšot arī pārkrauti kontreileri no Eiropas.
Ukraina samazina dzelzceļa satiksmi ar Krieviju, plāno pāriet uz Eiropas platuma sliedēm
“Kommersant” raksta, ka Ukraina no 1. jūlija plānojot pilnībā pārtraukt dzelzceļa pasažieru satiksmi ar Krieviju. Pasažieru skaits esot krities par 60%; pašlaik pa dzelzceļu tiekot pārvadāti 2 miljoni pasažieru gadā.
Mediji ziņo arī par Ukrainas dzelzceļa lēmumu aizliegt iekraut un pārvietot pa Ukrainas teritoriju kravas vagonus, kuru īpašnieki ir virkne Krievijas kompāniju. Aizliegums ir spēkā no 2017. gada 18. maija līdz tā atcelšanai. Atbildot uz šo lēmumu, Krievija aizliegusi pārvietot pa savu teritoriju vairāku Ukrainas valsts kravas operatoru vagonus.
Tomēr “Rossijskaja Gazeta” vēsta, ka Ukraina noliedz iespējamo dzelzceļa satiksmes ar Krieviju pārtraukšanu. Sankcijas paredzot tikai Krievijas kompāniju kravas vagonu izvešanu no Ukrainas teritorijas līdz 1. jūlijam.
Ukrainas Infrastruktūras ministrijas preses dienests ziņo, ka ministrija esot griezusies pie Francijas ar lūgumu atbalstīt Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti projektam, lai mainītu dzelzceļa sliežu platumu Ukrainā uz 1435 milimetriem. Ukrainā patlaban dzelzceļa platums ir 1520 mm.
Igaunijā mēģina uzlabot attiecības ar Krievijas dzelzceļu
Jaunais Igaunijas dzelzceļa vadītājs Ēriks Laidvē (Laidvee) vēlas atjaunot kādreizējos Igaunijas dzelzceļa kravu apjomus un tuvākajā laikā Maskavā tiksies ar Krievijas dzelzceļa vadību, ziņo Igaunijas mediji. Kravas varot atgūt, taču vispirms esot jāaptur pašreizējais kravu apjoma kritums, uzskata Laidvē.
„INTERFAKS” raksta par Igaunijas piedāvājumu Krievijai uzlabot sadarbību transporta jomā. Igaunijas Ekonomikas ministrija piedāvājusi Tallinā jūlija otrajā pusē rīkot Igaunijas-Krievijas transporta komisijas sēdi, kurā apspriestu pasažieru pārvadājumu maršrutā Talllina – Sanktpēterburga – Maskava attīstību un iespējas veikt muitas un robežkontroli braucošā vilcienā.
Jauni virzieni “Zīda ceļa” attīstībā
Ķīna plāno līdz 2020. gadam trīskāršot dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomus tirdzniecībā ar Eiropu, ziņo TASS.
2020. gadā maršrutā, kas savieno Ķīnu ar Eiropu, tikšot nosūtīti 5 tūkstoši kravas vilcienu (2016. gadā – 1,8 tūkstoši). Lai nodrošinātu šādus tempus, nepieciešams ne tikai palielināt eksportu uz Eiropu, bet arī attīstīt tirdzniecību ar valstīm, kas atrodas “Zīda ceļa ekonomiskās joslas” tuvumā, paziņojis maršruta Čuncina – Duisburga operatora „Yuxinou (Chongqing) Logistics” uzraudzības padomes priekšsēdētājs Čžou Šulins.
Tikmēr vietnē regnum.ru eksperti analizē Ķīnas, ASV un Lielbritānijas aktivitātes, veidojot Transkaspijas maršrutu, kas apies Krievijas teritoriju. Sagaidāms, ka Transkaspijas gāzes vads ļaus eksportēt ogļūdeņradi uz ES valstīm caur Azerbaidžānu. Kompānija “ВP” paredzot, ka projektējamais “Dienvidu gāzes koridors” jau tā darbības sākumā ļaušot nogādāt uz Eiropu līdz 16 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.
Krievijas mediji arī plaši atspoguļojuši forumu “Viena josla, viens ceļš”, kas maija vidū notika Pekinā un kurā piedalījās ietekmīgi Āzijas un Eiropas politiķi un uzņēmēji. Tajā piedalījās arī Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Zīda ceļa ekonomiskās joslas un XXI gadsimta jūras Zīda ceļa koncepciju (saīsināti – “Viena josla, viens ceļš”) Ķīna izvirzīja 2013. gadā. Šis ķīniešu superprojekts paredz transporta, enerģētikas un tirdzniecības koridora izveidi starp Centrālās un Dienvidu Āzijas un Eiropas valstīm, bet plašākā nozīmē arī ekonomiskās sadarbības padziļināšanu un zinātniski tehniskās sadarbības intensificēšanu.
