Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Baltkrievija turpinās sadarbību ar Latvijas ostām
Vietne rzd-partner.ru, izvērtējot Latvijas un Baltkrievijas ārlietu ministru Edgara Rinkēviča un Vladimira Makeja tikšanās Rīgā rezultātus, secina: Baltkrievija turpinās aktīvi izmantot Latvijas ostas naftas produktu pārkraušanai. “Mēs vēlamies arī turpmāk aktīvi izmantot Latvijas ostu infrastruktūru tāpēc, ka diversifikācijas jautājums ir absolūti nozīmīgs ikvienai valstij un ekonomikai, tajā skaitā Baltkrievijas ekonomikai,” ar atsauci uz aģentūru BelTA tiek citēts Makejs. Baltkrievijas ārlietu ministrs arī atzīmējis, ka Latvijas ostās tiek pārkrauti 64 procenti tumšo un vairāk nekā 80 procenti gaišo naftas produktu, kas tiek ražoti Baltkrievijā un eksportēti. Savukārt Klaipēdu Lietuvā baltkrievu uzņēmumi izmanto galvenokārt kālija minerālmēslu pārkraušanai. Tāpat Makejs uzsvēra, ka Latvijas virziens Baltkrievijai ir nozīmīgs arī Ķīnas iniciatīvas “Viena josta – viens ceļš” kontekstā. Sarunās Minskā tika saskaņots starpvaldību plāns pasākumiem galvenajos sadarbības jautājumos vidējā perspektīvā.
Krievijā palielina eksportu un domā par Sanktpēterburgu kā “Jaunā zīda ceļa” ziemeļu galvaspilsētu
Avīze “Delovoj Peterburg” raksta, ka eksporta pieaugumu caur Pēterburgu un Ļeņingradas apgabalu galvenokārt nodrošina kokmateriālu, melno metālu un zelta izvešana. Krievijas rubļa kurss ir zems, valsts ekonomika pārorientējas uz ārējiem tirgiem, un eksports strauji aug. Šā gada aprīlī Krievijā tas palielinājies par 26,8 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Eksporta dinamika caur Pēterburgu un Ļeņingradas apgabalu gan bijusi krietni lēnāka – 1,5 procenti. Galvenais eksporta produkts joprojām ir nafta un naftas produkti, taču jēlnafta tiek eksportēta mazāk nekā 2017. gadā. Vislielākais pieaugums esot metālu, tajā skaitā metāllūžņu, eksportam. Galvenie tirgi esot Turcija, Nīderlande un Baltkrievija. Augot zelta eksports, jo tieši Pēterburgā darbojas viens no lielākajiem valsts dārgmetālu ražotājiem “Polimetall”. Palielinoties arī ogļu eksports, kas gan atspoguļojoties nevis Pēterburgas, bet Maskavas, kur tiekot noformēti muitas dokumenti, statistikā.
Neraugoties uz eksporta attīstību, Sanktpēterburgas Lietišķās informācijas centra Hamburgā vadītājs Dmitrijs Vasiļjevs uzsver – ja no Krievijas tiktu eksportētas tehnoloģiskākas preces, tad transporta kompāniju ienākumi būtu daudz lielāki, nekā pašlaik.
rzd-partner.ru atgādina, ka Pēterburgas gubernators Georgijs Poltavčenko pēc tikšanās ar Ķīnas pilsētas Čuncinas galvu Tanu Ljančži ir paziņojis, ka kopā ar ķīniešu partneriem padarīs Pēterburgu par “Jaunā zīda ceļa” ziemeļu galvaspilsētu. Vietne atsaucas uz bijušo Pēterburgas transporta un tranzīta politikas komitejas priekšsēdētāju un konsultāciju kompānijas “Dorn” vadītāju Andreju Karpovu, kurš piekodina neaizmirst par politiskajām un ģeogrāfiskajām reālijām. Pašlaik kravas no Ķīnas uz Eiropu tiek vestas caur Kazahstānu, Baltkrieviju un Poliju, bet tālāk caur Roterdamas, Hamburgas, Brēmenes un Antverpenes ostām. Taču Polijas infrastruktūra jau tagad netiekot galā ar konteineru plūsmu, bet Ķīnas preču piegāde caur Kaļiņingradu jāizvērtē no izdevīguma viedokļa.
Ķīnas preču plūsmai esot vajadzīgs rezerves ceļš ziemeļos, un tam jāiet caur Pēterburgu, kur jau ir attīstīta ostu infrastruktūra, bet ko vēl vajadzēs paplašināt. Karpovs ieteic jauno transporta – loģistikas centru veidot Bronkas – Lomonosovas rajonā. Tiesa, nākšoties padziļināt un paplašināt kanālu un uzbūvēt jaunus sliežu ceļus.
Pašlaik preces no Ķīnas lielākoties tiek vestas ar jūras transportu, un tas ir lētāk, taču kravas sasniedz Eiropu tikai pēc 40 – 45 dienām, kamēr piegādēm ar vilcienu vajadzīgas tikai 15 dienas. Daudzas valstis ir ieinteresētas piesaistīt preču plūsmas un pelnīt uz tranzīta rēķina.
“Air Baltic” kļūst par Lietuvas aviodispečeru lielāko klientu
Portālā “Delfi.lt” publicētie aeronavigācijas uzņēmuma “Oro navigacija” dati liecina, ka šī gada 1.pusgadā Lietuvas gaisa telpu visbiežāk šķērsojušas Latvijas aviokompānijas ”Air Baltic” lidmašīnas. Pārlidojumu skaits sasniedza 11,6 tūkstošus, kas ir par 17 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrajā vietā palikusi iepriekšējā gada līdere “Finnair”, bet trešajā – “Aeroflot”. “Oro navigacija” 1. pusgadā apkalpoja 126,4 tūkstošus lidojumu (95 tūkstoši bija tranzītlidojumi), kas ir par 10,8 procentiem vairāk nekā pērn.
Kazahstāna vēlas būt ieguvēja ASV un Ķīnas tirdzniecības karā
Vietne Eurasianet.org uzskata, ka no ASV un Ķīnas tirdzniecības kara ieguvējas būs Centrālās Āzijas valstis. Tur tiek ražota produkcija, piemēram, lauksaimniecības preces, ko Ķīna tradicionāli ieved no Amerikas. Turklāt, pateicoties Ķīnas iniciatīvai “Viena josta – viens ceļš”, jūtami uzlabojušās arī transporta iespējas starp Ķīnas Tautas Republiku un Centrālās Āzijas valstīm, kas krietni atvieglo preču piegādi.
Kazahstāna jau šī gada pirmajos trīs mēnešos par 50 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājusi kviešu eksportu uz Ķīnu, bet Kazahstānas lauksaimniecības ministrs prognozējis, ka līdz 2020. gadam, salīdzinot ar 2016. gadu, kviešu eksports uz Ķīnu trīskāršosies. Ieguvēja varētu būt arī Uzbekistāna, kas pagājušajā gadā jauno infrastruktūras projektu ietvaros ar Ķīnu parakstīja līgumus par 20 miljardiem dolāru. Ķīna, atbildot uz ASV darbībām, esot arī sākusi aizkavēt amerikāņu preču atmuitošanu. Rezultātā Ķīnas uzņēmēji meklē citus sadarbības partnerus un, piemēram, augļus iepērk kaimiņvalstīs.
Ķīna izmanto sankciju efektu un plāno būvēt dzelzceļus Lielbritānijā
rzd-partner.ru, atsaucoties uz “Bloomberg”, raksta, ka uz sankciju fona pret alumīnija ražotāju “Rusal” Ķīna būtiski palielinājusi šī metāla eksportu. 2018. gada pirmajā pusē Ķīna ir kāpinājusi alumīnija eksporta apjomu par 13 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Eksperti notikušo skaidro ar alumīnija cenu celšanos pēc sankciju pret “Rusal” ieviešanas. Alumīnija tonnas cena sankciju rezultātā pieaugusi no 2017 USD līdz 2644 USD. “Rusal” un tās lielākais īpašnieks Oļegs Deripaska ASV Finanšu ministrijas sankcijām tika pakļauti šā gada 6. aprīlī.
rzd-partner.ru arī vēsta, ka Ķīna ir ļoti ieinteresēta piedalīties ātrgaitas maģistrāles izbūvē, kas Londonu savienos ar Lielbritānijas ziemeļu daļu. Šo interesi apliecināja Ķīnas vēstniecības Lielbritānijā ministrs Ma Hui. Ķīna uzmanīgi sekojot britu iecerēm paplašināt un modernizēt dzelzceļu tīklu un esot gatava palīdzēt vairāku līniju būvē.
