Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Baltkrievijai izdevīgāk izmantot Baltijas valstu ostas
Baltkrievijas vēstnieks Krievijā Igors Petrišenko intervijā RIA “Novosti” paziņojis, ka Baltkrievijai ir izdevīgāk eksportēt naftas produktus caur Baltijas valstu ostām nekā izmantot Krievijas infrastruktūru. “Iemesls priekšrocībām baltkrievu naftas produktu transportēšanai caur Baltijas valstu ostām ir viens: izdevīgāki nosacījumi, salīdzinot ar tiem, ko piedāvā Krievijas puse… Pašlaik, neraugoties uz Krievijas dzelzceļa piemērotajām preferencēm, starpība starp Baltijas valstu un Krievijas nosacījumiem joprojām ir būtiska,” sacīja diplomāts.
Ķīna plāno savienot lielās pilsētas ar ātrgaitas dzelzceļu
TASS informē, ka līdz 2020. gadam vairāk nekā 80 procentu Ķīnas pilsētu savā starpā būs savienotas ar ātrgaitas dzelzceļu tīklu, kura kopgarums sasniegs 33 tūkstošus kilometru. Īpaša uzmanība tikšot pievērsta dažādu transporta veidu integrācijai Pekinas – Tjaņdziņas – Hebejas industriālajā rajonā. Piemēram, brauciens Pekina – Tjaņdziņa laika ziņā nedrīkstēs pārsniegt vienu stundu. Ātrgaitas dzelzceļu tīklam tikšot pieslēgta arī Džandzjakou pilsēta, kur notiks arī virkne 2022. gada ziemas olimpisko spēļu sacensību. Dzelzceļa izbūvi plānots pabeigt 2019. gadā, vilcienu maksimālais ātrums sasniegs 400 kilometrus stundā.
Kazahstānā būvēs dzelzceļa apvedceļu ap Almati
“Каzinform” ziņo – lai palielinātu tranzīta vilcienu plūsmu, Almati tuvumā tiks uzbūvēts dzelzceļa apvedceļš. Turpmāk tranzīta vilcieni apbraukšot pilsētu. Līdz 2020. gadam tikšot rekonstruētas arī abas Almati dzelzceļa stacijas, kuru rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas tiek lēstas līdz 200 miljardiem tenge (vairāk nekā 500 miljoniem EUR).
Krievijā apspriež jaunu dzelzceļa līniju būvniecību un cer uz naftas cenu kāpumu
Krievijas eksperti spriež par to, kāpēc Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam ievajadzējies ātrgaitas dzelzceļa maģistrāli Maskava – Krasnodara pagarināt līdz savai galvaspilsētai Groznijai. Avīze “Vedomosti” raksta, ka pagaidām to plānots būvēt tikai līdz Adlerai, bet celtniecību sākt ar posmu Maskava – Tula. Kadirovs turpretī aicina sākt ar posma Rostova pie Donas – Krasnodara – Groznija izbūvi. Čečenijas ekonomika tiek dotēta, taču Kadirovs uzskata, ka maģistrāle ir nepieciešama, lai palielinātu Groznijas prestižu – tā kļūtu par visa reģiona transporta galvaspilsētu, apsteidzot Mahačkalu ar visu tās jūras ostu. Maskava pagaidām ir piesardzīga un runā par nepieciešamību izpētīt projekta iespējamo rentabilitāti.
Tikmēr kompānijas “Rosņeftj” vadītājs Igors Sečins ria.ru prognozē naftas deficītu globālajā tirgū tuvāko desmit gadu laikā. Par to viņš paziņojis kompānijas akcionāru ikgadējā sapulcē. Sečins teicis, ka 2025. gadā ikgadējais pieprasījuma pārsniegums pār piedāvājumu sasniegs 700-750 miljonus tonnu. “Rosņeftj” tad parādīšoties unikāla iespēja palielināt savu tirgus daļu.
Krievija vaino baltkrievus preču kontrabandā uz Krieviju
Vietne lenta.ru apgalvo, ka Eiropas preču kontrabanda uz Krieviju Baltkrievijā ir ieguvusi valstisku mērogu un faktiski kļuvusi par šīs valsts ekonomikas elementu. Baltkrievijas preces – gaļas un piena produkti, augļi un dārzeņi, zivis un pat mīdijas kontrabandas ceļā no Eiropas valstīm caur Baltkrieviju nonākot Krievijā, kur pēc ārvalstu sankciju un Krievijas pretsankciju ieviešanas būtiski samazinājies pārtikas produktu sortiments un augušas cenas. Kontrabanda esot sasniegusi tādus apmērus, ka pirms pāris gadiem krievu robežsargi pie Smoļenskas mežā uzdūrušies pat jaunam ceļam – meža taka pārvērtusies par ceļu ar cieto segumu, pa kuru braukušas baltkrievu fūres ar produktiem.
Augstākās ekonomikas skolas Pasaules politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs pat apgalvo, ka netālu no Minskas esot izveidots īsts loģistikas centrs, kur Eiropas preces rūpnieciski tiekot apgādātas ar oficiāliem kvalitātes sertifikātiem.
Ukraina turpina atteikties no Krievijas vagoniem
“Interfax-Ukraina” ziņo, ka Ukrainas dzelzceļš kopš 8. jūnija ir pārtraucis visas operācijas ar 60 Krievijas kompāniju vagoniem, slēdzot šīm kompānijām pieeju Ukrainas valsts dzelzceļiem. Tas darīts atbilstoši Ukrainas prezidenta rīkojumam par sankciju paplašināšanu pret Krievijas kompānijām. Jaunās sankcijas skar tādas kompānijas kā “Pirmā kravu kompānija”, “Federālā kravu kompānija”, “SG Trans”, “Ņeftetransservis” un citas.
