Transporta nozares jaunumi kaimiņvalstu medijos 0
Lietuvā diskutē par “Rail Baltica” vadību un kaļ dzelzceļa elektrifikācijas plānus
Lietuvas mediji plaši atspoguļojuši ziņas par “Rail Baltica” projektu īstenojošā kopuzņēmuma “RB Rail” Lietuvas un Igaunijas pārstāvju izteikto neuzticību tā valdes priekšsēdētājai Baibai Rubesai. Akcionārus neesot apmierinājusi projekta koordinēšana. Lietuvas satiksmes ministrs intervijā ziņu aģentūrai “ELTA” pauda nostāju, ka Rubesai būtu jāatkāpjas no amata, pretējā gadījumā tas viņam atgādinot “turēšanās pie krēsla sindromu”. Viņaprāt, projektam ir nepieciešams tik tiešām profesionāls augsta līmeņa vadītājs.
Ziņu portāls “Alfa.lt” raksta arī par Lietuvas dzelzceļa plāniem līdz 2022. gadam elektrificēt visu dzelzceļu līniju no robežas ar Baltkrieviju līdz Klaipēdai. Projekta kopējās izmaksas ir 349,1 miljons EUR. No ES Kohēzijas fonda tam plānots piešķirt 224,1 miljonu EUR, atlikušo daļu uzņēmums finansēs no saviem līdzekļiem.
Tāpat “Alfa.lt” informē par aviosabiedrības “WizzAir” nodomiem šogad mazināt lidojumu skaitu uz Lietuvu sakarā ar Viļņas lidostas par 20 procentiem palielinātajām nodevām.
Portāls “Diena.lt” veltījis rakstu Rīgas ostas desmit gadu attīstības plānam. Rīgas ostas attīstībai par paraugu esot ņemts Roterdamas ostas modelis, vislielāko uzmanību koncentrējot uz konteineru kravām. Plānots, ka Rīga kļūs par Baltijas jūras konteineru pārvadājumu centru, un Latvijas lielākā osta neslēpjot ambīcijas šo titulu atņemt Klaipēdai.
Krievijas platuma sliežu maģistrāli būvēs Eiropā
Laikraksts “Gudok” informē, ka Vīnē Krievijas dzelzceļa vadītājs Oļegs Belozerovs un Austrijas dzelzceļa vadītājs Andreass Matte vienojušies par 1520 mm platuma sliežu maģistrāles būvniecību no Slovākijas pilsētas Košices pie Ukrainas robežas līdz Bratislavai un Vīnei.
Būvniecību veiks kopuzņēmums “peitspur Planungsgesellschaft mbH”, ko 2009. gadā izveidojušas Krievija, Ukraina, Slovākija un Austrija. Līdz 2033. gadam plānots uzbūvēt aptuveni 400 kilometru “Krievijas platuma” sliežu ceļu, tiek apspriesta jauna termināla celtniecības iespēja Parndorfā pie Vīnes. Pa Eiropai netipiskā platuma sliedēm preces bez pārkraušanas varēs nogādāt uz Slovākiju un Austriju, un jaunā maģistrāle iekļausies “Jaunajā zīda ceļā” no Ķīnas uz Eiropu.
Savukārt “Interfax” ziņo, ka jautājums esot apspriests arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Austrijas federālā kanclera Sebastjana Kurca tikšanās laikā un beidzot “izkustējies no vietas.
TASS savukārt ziņo, ka Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs, uzstājoties Krievijas investīciju forumā Sočos, paziņojis, ka visu transporta infrastruktūras problēmu atrisināšanai tuvākajos 5 – 6 gados nepieciešams investēt 10 līdz 15 triljonus rubļu. Investīciju ieguldīšanas rezultātā valsts transporta infrastruktūra atbildīšot labākajiem rietumu standartiem. Savukārt Krievijas dzelzceļa vadītājs O. Belozerovs iebildis ministram, ka ar tādu līdzekļu daudzumu pietiks tikai dzelzceļa, nevis visas Krievijas transporta infrastruktūras sakārtošanai.
Ukrainā būvēs Eiropas platuma sliežu maģistrāli
Savukārt Ukraina iet pretējā virzienā, nekā Krievija – tās Infrastruktūras ministrija ir uzsākusi izstrādāt tehnisko dokumentāciju pirmās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas Odesa – Kijeva – Ļvova izbūvei, raksta rzd-partner.ru. Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladimirs Omeļjans uzsvēris: “Ukraina nevar attīstīties, ja vilcienu vidējais ātrums ir 60 – 80 kilometru stundā. Pašlaik mēs liekam akcentu uz to, lai uzbūvētu Eiropas platuma sliežu ceļu Odesa – Kijeva – Ļvova. Tas būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa variants Ukrainā ar ātrumu 250 kilometru stundā.”
Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Andrejs Parubijs jau agrāk izteicās, ka 2018. gadā plānots uzbūvēt Eiropas platuma dzelzceļu, kas savienos Ļvovu ar Varšavu.
Baltkrievijai “ābolu karš” ar Krieviju
Portāl “tks.ru” analizē tā saukto “ābolu karu” starp Krieviju un Baltkrieviju. Tā būtība ir vienkārša – Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” veica pārbaudes 80 baltkrievu uzņēmumos, kas nodarbojās ar ābolu eksportu uz Krieviju, un konstatēja, ka 30 no tiem vispār nav ābolu. Inspekcija izdarīja secinājumu, ka tie ir nodarbojušies ar reeksportu no valstīm, lielākoties Polijas, pret kurām Krievija ieviesusi sankcijas. Rezultātā 37% Baltkrievijas augļu un dārzeņu eksportētāju liegta pieeja kaimiņvalsts tirgum.
Krievija ir pārliecināta, ka baltkrievi reeksportējot ne tikai ābolus, bet arī burkānus, Pekinas kāpostus, gaļu un kartupeļus. Politologs Valērijs Korbaļevičs saka, ka galvenais paradokss slēpjas tur, ka Krievija ieviesa produktu embargo, bet Baltkrievija to neatbalstīja. Tāpēc esot skaidrs, ka Eiropas produktu kontrabanda notiekot regulāri. Taču krievu kompānijas arī regulāri pārmetot baltkrieviem nevienlīdzīgos spēles noteikumus, jo Baltkrievijas lauksaimnieki saņemot ievērojamu valsts atbalstu, kā rezultātā viņu produkcija esot krietni konkurētspējīgāka. Tā nu sanākot, ka abas valstis atrodas vienā ekonomiskajā telpā, bet makroekonomika ir atšķirīga. Muitas savienība un brīvās tirdzniecības zonas nestrādājot.
Februāra beigās “Rosseļhoznadzor” ieviesa arī pastiprinātu kontroli pār lopkopības produkcijas ievešanu Krievijā no 9 Baltkrievijas uzņēmumiem. Produkcija neatbilstot Eirāzijas ekonomiskās savienības veterināri – sanitārajām prasībām.
Kazahstāna cērt logu uz Vjetnamu
Kazahstānas kompānija “KTZ Express” ir nosūtījusi jau trešo konteineru vilcienu ar kviešiem uz Vjetnamas ostu Hošiminu, informē “rzd-partner.ru”. 1350 tonnu smagā krava caur Dostikas robežstaciju uz Dienvidaustrumāzijas valstīm tika nogādāta 72 stundās. Pirmais vilciens ar kazahu graudiem no Džaltiras stacijas vjetnamiešu patērētājiem nogādāts jau janvārī.
Irāna ir gatava būvēt dzelzceļu līdz Armēnijai
“rzd-partner.ru” raksta, ka Armēnijai, kas patlaban ir īsts autsaiders transporta jomā, parādījušās izredzes iziet no strupceļa. Irānas vēstnieks Armēnijā Seijeds Kazems Sadžadi paziņojis, ka viņa valsts ir gatava dzelzceļa līnijas līdz Armēnijai būvei. Taču pirmais solis esot jāsper Armēnijai, kurai jāatrod investors.
Vilciens no Ķīnas dodas uz Eiropu, izmantojot jaunu maģistrāli
“rzd-partner.ru” informē, ka no Ķīnas uz Neapoli Itālijā ir nosūtīts konteineru vilciens, kas izmantos jauno dzelzceļu Baku-Tbilisi-Karsa, tā apejot Krieviju. Vilciens ved 44 konteinerus ar tomātiem. Ceļā tas ir devies 26. februārī, un plānots, ka 10 500 kilometru pa Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju un Turciju tas veiks 25 dienās. Šogad pa dzelzceļu Baku-Tbilisi-Karsa plānots pārvadāt 1,4 tūkstošus konteineru.
