Mirušā orgānu ziedošanas iespējas un aizliegumi. Ko paredz likums? 0
Vai es vai kāds cits manā vietā var atļaut vai aizliegt izmantot orgānus pēc nāves? Kāda atbildība paredzēta par noteikumu pārkāpšanu? Kas teikts likumos par dzīva vai miruša cilvēka orgānu transplantāciju vai citādu izmantošanu? LEONĪDS VALMIERĀ
Latvijā miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka audu un orgānu izmantošana medicīnā ir valsts funkcija, ko pārrauga Veselības ministrija.
Būtiskākos jautājumus šajā jomā regulē likums “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”. Mērķis – pasargāt miruša cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to. Tas nosaka kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus, šūnas un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai.
Atļaut vai neatļaut?
Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus ir aizliegts izmantot pret viņa dzīves laikā izteikto gribu. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības.
Katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegumu par aizliegumu vai atļauju izmantot viņa ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Juridisks spēks ir tikai tādam rīcībspējīgas personas parakstītam aizliegumam vai atļaujai, par kuru ziņas iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.
Ja šajā reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka atļauju vai aizliegumu, viņa laulātajam, vecākiem, pilngadīgajiem bērniem, brāļiem vai māsām ir tiesības rakstiski informēt ārstniecības iestādi par viņa dzīves laikā izteikto gribu.
Audi un orgāni pārstādīšanai
Likumā teikts, ka miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu, lai tos pārstādītu citiem cilvēkiem slimību un traumu ārstēšanai (transplantācijai), var izdarīt tikai tad, ja konstatēts iespējamā donora smadzeņu vai bioloģiskās nāves fakts, kā arī ja Iedzīvotāju reģistrā nav ziņu par mirušā cilvēka aizliegumu izmantot audus un orgānus pēc nāves un ja viņa tuvākie piederīgie līdz audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam nav rakstiski informējuši ārstniecības iestādi par šādu mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto aizliegumu.
Tas nozīmē: ja jūs vai jūsu tuvinieks nav tieši aizliedzis savu audu un orgānu izmantošanu, izdarot par to atzīmi Iedzīvotāju reģistrā, tuviniekiem tas ir nekavējoties jāizdara, ja pastāv transplantācijas varbūtība (piemēram, noticis smags nelaimes gadījums, un nav iespējams noteikt, vai cilvēks izdzīvos). Miruša bērna audus un orgānus aizliegts izņemt transplantācijai, ja to rakstiski nav atļāvis viens no vecākiem vai aizbildnis.
Ja donors dzīvs
Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora iespējama tikai ar viņa rakstisku piekrišanu, pieļaujot minimālu risku donora veselībai un informējot viņu par šādas iejaukšanās mērķi, sekām un risku. No dzīva donora drīkst ņemt tikai atjaunoties spējīgus audus. Izņēmuma gadījumos pieļaujama vienas nieres izņemšana transplantācijas nolūkiem. Veicot transplantāciju, medicīnas darbiniekiem jānodrošina donora un recipienta savstarpēja anonimitāte, ja viņi nav tuvākie piederīgie.
Būtiski atcerēties, ka dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām bez maksas saņemt valsts garantētu medicīnisko palīdzību.
Komercdarījumu aizliegums
Jebkura dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana notiek, stingri ievērojot izteikto piekrišanu vai aizliegumu, un šo audu un orgānu atlase, nosūtīšana un izmantošana kā komercdarījums ir aizliegta. Tāpat ir aizliegta reklāma, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai līdzvērtīgu izdevīgumu tiek piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt tos. Ir atļauti tikai informatīvi pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni par šādas ziedošanas nepieciešamību un nozīmi.
Krimināllikuma 139. pants paredz, ka par miruša cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu to izmantošanai medicīnā, ja to izdarījusi ārstniecības persona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem.
Savukārt par dzīva cilvēka audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu, lai tos izmantotu medicīnā, ja to izdarījusi ārstniecības persona, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem.
Svarīgi
Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnas attīstībai, un tās mērķis nav gūt peļņu.
Uzziņa
• Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes galvenā ēka atrodas Čiekurkalna 1. līnijā Rīgā, taču iesniegumu par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus vai orgānus pēc nāves, var iesniegt arī PMLP reģionālajās nodaļās, piemēram, Valmierā, Meža ielā 7, tālr. 64231686.
• Ierakstu personas pasē par šādu aizliegumu vai atļauju vairs neizdara.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
