Transformē sajūtas mūzikā 0
Rokgrupa “Dzelzs vilks” savu 20 gadu jubileju svin ar diviem lielkoncertiem “Palladium Rīga” rīt, 3. februārī, un parīt, 4. februārī. Turklāt biļetes uz rītdienas pasākumu izķertas pāris nedēļu laikā, un “Dzelzs vilka” līderis Juris Kaukulis atzīstas – viņš ir priecīgs par tik lielu un negaidītu klausītāju atsaucību.
Šobrīd Latvijā būtu grūti atrast mūzikas klausītāju, kurš nezinātu grupu “Dzelzs Vilks” vai kuram nebūtu mīļa kaut viena no rokgrupas dziesmām. Kompozīcijas no svaigi izdotā jaunā albuma “Dzīvnieks pilsētā” gozējas lielāko raidstaciju topu augšgalos. Bet dziesma “Viņa grib tik daudz” uzvarējusi “SuperFM” rīkotajā “Mikrofona aptaujā”. Tā ir kļuvusi arī par “Radio SWH” gada kompozīciju, turklāt nominēta “Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2011” kā “Labākā dziesma”. Tiesa, vēl ne tik senā pagātnē, pirms aptuveni desmit gadiem, “Dzelzs vilks” lielākoties plosījās vien pa nelielām pagrīdes skatuvēm Rīgā vai arī gandrīz tukšās koncertzālēs citviet Latvijā. Atskatoties atpakaļ, Juris neslēpj, ka toreiz nevarēja iedomāties, ka ceļš pie plašākas auditorijas sirdīm būs tik garš, taču viņš aizvien par to sapņojis. “Es vienmēr esmu bijis cerību un mērķu pilns. Arī tagad ir tikai starpposms. Iekšējais nemiers liedz priecāties par jau sasniegto un mudina domāt par jauniem muzikālajiem projektiem un jaunām virsotnēm. Man galvā jau tagad sāk skanēt jaunā “Dzelzs vilka” plate, kas piedzims šoruden,” atklāj Juris, kuram muzikālo ideju nekad nav pietrūcis.
20 gadu laikā kopā ar “Dzelzs vilku” radīti 12 studijas albumi, komponēta mūzika kinofilmām, teātra izrādēm, laikmetīgās dejas iestudējumiem un arī hokeja kluba “Dinamo” himna “Dinamo Rīga”. Īstenots ikgadējais ielīgošanas pasākums “Jaunie Jāņi”. Un tas viss paveikts, spēlējoties ar dažādiem mūzikas stiliem, eksotiskiem instrumentiem, daudzveidīgu materiālu, tostarp latviešu tautasdziesmu tekstiem. Juris teic, ka blakusprojekti rodoties, kad gribas pārkāpt robežas un uzkomponēt mūziku, kas neiekļaujas ierastajos komerciālo radiostaciju rāmjos. Turklāt Jurim tomēr patīkot arī doma, ka “Dzelzs vilks” ir eksperimentu un avangarda grupa, kas brīvi muzicē kā uz alternatīvās, tā industriālās, gotiskās un pasaules mūzikas skatuves.
“Kopā ar Kasparu, mūsu taustiņnieku, esam sarakstījuši milzum daudz tādas mūzikas, kas nekad netiks “iespīlēta” kompaktdiskos. Man vienmēr ir interesanti transformēt izjūtas mūzikā,” saka mūziķis.
Viņš arī atklāj, ka ikreiz, uzzinot par kādas “Dzelzs Vilka” dziesmas nokļūšanu labāko kompozīciju augšgalā, viņš nebeidzot vien brīnīties, kā gan šis muzikālais materiāls pamanījies cilvēkus uzrunāt. “Mūziku un tekstu rakstot, es jau nedomāju par radiostaciju topiem, bet gan stāstu par emocijām, kas rodas izpildījuma brīdī. Tāpēc, uzzinot par dziesmas panākumiem, nereti sajūtos kā nepiederīgais, kurš aiz tīrās pārskatīšanās nokļuvis svešā ballītē,” smejas Juris, kuram grupas lielāko fanu, kā arī citu “Dzelzs vilka” daiļrades cienītāju atbalsts muzikālajās gaitās patiesībā ir ārkārtīgi svarīgs. Divu rokenrola gadu desmitu laikā klausītāju pulkam pievienojušās vismaz divas paaudzes, ar kurām ciešs kontakts tiek uzturēts, gan sarakstoties, gan pļāpājot “neaizmirstamajās pēckoncertu ballītēs”.
Par nākotnes plāniem Juris gan daudz nestāsta. Jautājums par to, vai “Dzelzs vilks” plāno uzrunāt klausītājus arī ārpus Latvijas robežām, tā arī paliek līdz galam neatbildēts. “Mūsu plāni ir lieli,” nosaka Juris. “Tie noteikti pārsniedz realitātes robežas, bet tieši tāpēc arī spārno doties tiem pretim,” mūziķis pabeidz īso sarunu ar “LA”, pošoties darbiem pie jubilejas koncertizrāžu sagatavošanas, kas, pēc Jura sacītā, šobrīd jau tuvojoties pilnībai.
