Izmēram ir nozīme! Eksperta padoms racionālai skābbarības tranšejas izveidei 0
Pēteris Dambergs, SIA “Team Solutions” ganāmpulka menedžmenta un skābbarības ražošanas speciālists
Katrai skābbarības ražošanas tehnoloģijai ir savi plusi un mīnusi. Diemžēl nereti par saimniecībai piemērotāko skābbarības konservēšanas un glabāšanas veidu tiek spriests pēc sliktākajiem piemēriem vai arī neņemot vērā visus faktorus, kas labos piemērus padara par labajiem piemēriem.
Skābbarības ražošana, konservēšana un glabāšana gan tuneļu maisos, gan plēves rituļos, gan tranšejās var būt saimniecībai pati izdevīgākā, piemērotākā un ērtākā augstvērtīgas skābbarības iegūšanai, ja, izvēloties attiecīgo tehnoloģiju, ņemti vērā reālie saimniekošanas apstākļi un attiecīgā metode tiek izmantota pareizi.
Šajā rakstā tuvāk apskatīsim vienu no skābbarības tranšeju tehnoloģijas būtiskiem parametriem – skābbarības tranšeju izmēru.
Tranšeju izmērs ir faktors, kas var padarīt šo skābbarības ražošanas un glabāšanas metodi par ļoti veiksmīgu vai gluži otrādi – neērtu, dārgu un zaudējumus nesošu.
Vislielākās un acīm redzamākās problēmas šajā sakarā sagādā saimniecības apstākļiem un iespējām neatbilstoši lielas skābbarības tranšejas.
Ko nozīmē saimniecības iespējām un apstākļiem atbilstoša izmēra tranšeja?
Jebkuras skābbarības ražošanas tehnoloģijas mērķis ir efektīvāk, lētāk, ērtāk un iespējami mazākiem zudumiem saražot, glabāt un izbarot skābbarību. Tātad neatkarīgi no tehnoloģijas jānodrošina visi labas skābbarības ražošanai un saglabāšanai obligāti nepieciešamie apstākļi:
– labai ieskābšanai pietiekama cukuru koncentrācija ieskābējamajā masā;
– optimāla ieskābējamās masas sausna;
– pietiekams noteikta veida pienskābo baktēriju skaits un pēc iespējas mazāks ieskābšanai nevēlamo mikroorganismu skaits ieskābējamajā masā;
– bezskābekļa jeb anaeroba vide, kas jānodrošina skābbarības glabātavā, cik ātri vien iespējams, pēc ieskābējamās masas novākšanas no lauka un jāsaglabā visu laiku līdz pat skābbarības izņemšanai no tranšejas.
Tranšejas izmēram jābūt tādam, lai ar saimniecībā pieejamajiem tehnikas un cilvēku resursiem to varētu īsā laikā piepildīt ar ieskābējamo masu un saimniecībā esošais dzīvnieku skaits nodrošinātu skābbarības tranšejas pietiekami strauju iztukšošanu un izbarošanu, nepieļaujot ieskābējamās masas būtiskus kvalitātes un kvantitātes zudumus tranšejas pildīšanas laikā un skābbarības bojāšanos pēc tās atvēršanas izbarošanas laikā.
Attēlā – Lai gan šī ir patiešām maza tranšeja,konkrētai saimniecībai tā ir par lielu. Viena tranšeja ir par lielu, lai to piepildītu ar zāli no viena pļāvuma, tāpēc zāles skābbarībai par virsu uzlikts cits, arī ieskābēšanai paredzēts barības līdzeklis, iespējas, alus drabiņas vai cukurbiešu graizījumi.
Kas jāņem vērā, plānojot skābbarības tranšeju izmērus un skaitu?
Vērā jāņem:
– vienā dienā novāktais ieskābējamās masas daudzums;
– pļāvumu skaits un raža gan vienā pļāvumā, gan visā sezonā;
– kopējais vienā dienā izbarojamais visu skābbarības veidu daudzums tonnās (parasti saistīts ar dzīvnieku skaitu);
– saimniecībā audzējamo ieskābējamo kultūru un šķirņu daudzums, piemēram, kukurūza, zāle, dažādi zālāju maisījumi, citas kultūras vai barības līdzekļi;
– vienlaikus atvērto un izbarojamo skābbarības tranšeju skaits (parasti saistīts ar optimālas barības devas nodrošināšanu dažādām dzīvnieku grupām atbilstoši to vajadzībām);
– barības izņemšanas no tranšejas tehniskās iespējas (īpaši plānojot tranšejas augstumu);
– laika un cilvēkresursu vajadzība vienas tranšejas apsegšanai ar pārsegšanas materiāliem un hermetizēšanai;
– laika apstākļu īpatnības.
Lielo tranšeju problēma – pārāk ilgs tranšejas piepildīšanas laiks
Kad ir runa par tranšejas piepildīšanas laiku, bieži tiek uzdots jautājums, kāds tad ir optimālais tranšejas piepildīšanas laiks jeb laiks no tranšejas pildīšanas ar ieskābējamo masu sākuma līdz apsegšanai ar plēvi? Atbilde parasti neiepriecina, jo optimālais tranšejas pildīšanas laiks nav stingri noteikts, taču tam ir jābūt tik īsam, cik vien iespējams. Ņemot vērā skābbarības ražošanas tranšejās īpatnības, ļoti labi būtu, ja no tranšejas pildīšanas sākuma līdz pilnīgai tranšejas hermetizēšanai paietu ne vairāk par 24 stundām. Diemžēl daudzās saimniecībās tranšejas tiek pildītas vairāk nekā divas dienas, dažreiz pat veselu nedēļu un ilgāk.
Visu laiku, kamēr ieskābējamā masa atrodas zem klajas debess vai pilnībā nenosegta ar plēvi (arī tranšejā), tā ir pakļauta gaisa un nokrišņu ietekmei un tāpēc tajā nemitīgi vairojas gaisu mīlošie, ieskābšanas procesam nevajadzīgie un nevēlamie mikroorganismi. Tie samazina ieskābšanas procesam ļoti vajadzīgā cukura koncentrāciju, apēd lopiem paredzētās barības vielas, pasliktina barības garšu, smaržu un sagremojamību, izdala toksīnus un samazina barības daudzumu. Ilgas tranšejas pildīšanas rezultāts ir lieli gan tiešie skābbarības kvalitātes un kvantitātes zudumi, gan netiešie zaudējumi, kas saistīti ar pasliktinātu barības garšu, apēdamību un sagremojamību, zemāku barības vērtību un toksicitāti.
Salīdzinājumam – gaisa un nokrišņu ietekme ieskābējamajā masā, to iepildot tuneļu maisos vai ietinot plēves rituļos, tiek pārtraukta uzreiz pēc masas novākšanas no lauka, tādā veidā maksimāli novēršot zudumus pirms ieskābējamās masas fermentācijas sākuma.
Daļējs risinājums, kas palīdz samazināt gaisa un nokrišņu ietekmi, pildot tranšejas vairākas dienas, ir masas pakāpeniska pildīšana un hermetizēšana no viena tranšejas gala. Ja, pildot tranšeju vairākas dienas, naktīs darbs tiek pārtraukts, uz jau ievestās ieskābējamās masas pa nakti jāuzklāj tā sauktā pagaidu jeb darba plēve. Tā pasargās ieskābējamo masu no salīšanas un mazinās gaisa nevēlamo ietekmi.
Attēlā – Zāles raža nav bijusi tik liela, cik plānots. Tranšeja ir aizņemta, bet lielākā daļa ir dīkā, kamēr kredīts jāatmaksā. Nākamo pļāvumu šajā tranšejā likt nebūtu ieteicams.
Pārāk lēns tranšejas iztukšošanas ātrums
Atverot un sākot izbarot saimniecības reālajām vajadzībām un iespējām pārāk lielu tranšeju, tās iztukšošanas ātrums ir pārāk lēns, tādējādi palielinās skābbarības bojāšanās risks. Lai tranšejā esošā skābbarība nesāktu bojāties pēc plēves atvēršanas, skābbarības izbarošanas jeb tranšejas iztukšošanas ātrumam jābūt vismaz 2,5–3 m nedēļā.
Skābbarības izbarošanas ātrums būtiski palēninās katrā tranšejā, ja skābbarībā ir ļoti daudz sausnas vai vienlaikus ir atvērtas un tiek izbarotas vairākas skābbarības tranšejas.
Daļēji skābbarības bojāšanos pēc tranšejas atvēršanas jeb skābbarības sekundāro fermentāciju var aizkavēt, izmantojot šim mērķim paredzētus skābbarības ieraugus vai konservantus, tomēr tie aizkavēs skābbarības kvalitātes un kvantitātes zudumus tikai uz dažām dienām.
Pildīšana no viena gala
Platās vai ļoti garās tranšejās ieskābējamo masu parasti pilda, sākot no viena tranšejas gala. Pildot tranšeju no viena gala, ieskābējamās masas atvērtās, gaisa ietekmei pakļautās virsmas laukums ir būtiski mazāks, nekā izlīdzinot masu slāņos visas tranšejas garumā, tāpēc arī gaisa nelabvēlīgā ietekme un salīšanas risks ir krietni mazāks. Šādā veidā ievedot masu tranšejā, to iespējams pakāpeniski apsegt un hermetizēt.
Tomēr tranšeju pildīšanai no viena gala ir arī savi mīnusi, īpaši, ja runa ir par lielām tranšejām, kas tiek pildītas vairākas dienas ar zāles masu, kas vesta no dažādiem laukiem.
Attēlā – lielu tranšeju hermetizēšanai vajadzīga liela plēve, liels aizsargtīkls, daudz oļu maisiņu un vairāk cilvēku, lai šos materiālus uzklātu. Īpaši liels izaicinājums būs pāŗsegšana ar plēvi vējainā laikā.
Saimniecību pļavās gandrīz nekad neaug viena veida vai vienā gadā sēti zālāju maisījumi. Turklāt lielākās saimniecībās zāles novākšana var ilgt pat vienu līdz trīs nedēļas. Tātad atsevišķos laukos aug dažāda sastāva un arī dažādas kvalitātes zālāji. Pildot ieskābējamo masu no viena tranšejas gala, dažādas kvalitātes zālāji no dažādiem laukiem ar dažādu botānisko sastāvu un sausnas daudzumu tiek ievesti un izvietoti tranšejā secīgi cits aiz cita, nevis vienmērīgi izlīdzināti kārtās pa visu tranšejas grīdas virsmu visas tranšejas garumā. Ņemot barību no šādas – no viena gala piepildītas – tranšejas, skābbarības kvalitātes rādītāji bieži mainās (gandrīz katru dienu), un tas ir liels izaicinājums gan saimniekiem, gan govju ēdināšanas speciālistiem.
Lielās tranšejās skābbarības kvalitāte dažādās skābbarības griezuma virsmas daļās gandrīz vienmēr būs atšķirīga.
Pildot ieskābējamo masu mazāka izmēra tranšejās, vienas vai divu dienu laikā tās ir iespējams un ieteicams pildīt kārtās, izlīdzinot ieskābējamo masu vienmērīgi pa visu tranšejas platību. Turklāt mazāka izmēra tranšejā, visticamāk, tiks ievesta ieskābējamā masa no viena vai pāris laukiem ar līdzīgu botānisko sastāvu, sausnu, līdzīgā veģetācijas fāzē. Šādi piepildīta tranšeja kvalitātes ziņā būs būtiski viendabīgāka un padarīs govju ēdināšanu daudz prognozējamāku un precīzāku. Mazākās tranšejās ir iespējams atsevišķi iepildīt gan dažāda botāniskā sastāva, gan veģetācijas fāzes ieskābējamo masu.
Liels darba un laika patēriņš skābbarības apsegšanai un hermetizēšanai
Lai apsegtu un hermetizētu lielu skābbarības tranšeju, parasti nepieciešams liels daudzums plēves, aizsargtīklu un oļu maisiņu. Lai darbs ritētu raiti un kvalitatīvi, lielas tranšejas hermetizēšanā jāiesaista vairāk cilvēku, kuri šodienas apstākļos Latvijā un īpaši jau vasaras sezonā nav nemaz tik viegli pieejami.
Mazas tranšejas var viegli un ātri apsegt un kvalitatīvi hermetizēt arī četru vai sešu cilvēku komanda.
Pārāk augsta tranšeja
Lai skābbarību izņemtu kvalitatīvi, tranšejas sienas jābūvē zemākas – tranšejas augstums nedrīkstētu būt lielāks par traktortehnikas un agregātu iespējām. Augstas tranšejas ir grūti apkalpojamas, pārraugāmas, uz tām ir bīstami strādāt gan skābbarības pārseguma materiālu klājējiem, gan masas izlīdzinātājiem un blietētājiem.
Tranšejas noslodze jeb lietošanas efektivitāte
Saimniecības vajadzībām un iespējām vienas pārāk lielas tranšejas izbarošana nereti ilgst 2–4 mēnešus. Tas nozīmē, ka vairākus mēnešus gadā skābbarības tranšejas jau iztukšotā daļa stāv dīkā un nevar tikt izmantota jaunas masas ievešanai, kamēr tranšeja nav pilnībā izbarota. Tādējādi lielu tranšeju katra kvadrātmetra izmantošana gada griezumā ir neefektīva.
Līdzīga neefektīvas tranšejas izmantošanas situācija rodas, ja zāles raža nav bijusi tik liela, cik gaidīts, un ar masu tiek piepildīta tikai viena trešdaļa vai puse no tranšejas tilpuma.
Izmantojot mazāka izmēra tranšejas, neražas gadā tiks piepildīts mazāks skaits tranšeju, tomēr tās būs pilnas, un nepiepildītās tranšejas būs pieejamas nākamā pļāvuma vai citas kultūras ieskābēšanai.
Maza izmēra tranšejās, ja tās iztukšo viena mēneša laikā, iespējams tajā pašā sezonā vēlreiz ieskābēt nākamā zāles pļāvuma masu un pēc tās izbarošanas vēl arī kukurūzas skābbarību.
Tranšeju būvniecība un uzturēšana prasa lielas investīcijas, un katra tranšejas kvadrātmetra intensīva un efektīva izmantošana ir būtisks faktors, kas ietekmē saražotās skābbarības pašizmaksu.
Bieži novērojama situācija, ka ar augstām sienām uzbūvētas tranšejas netiek piepildītas līdz tranšejas sienas augšējai malai. Tam par iemeslu var būt drošības apsvērumi (traktorists blietētājs baidās braukt pārāk tuvu piepildītās tranšejas malai) vai tranšejas piepildīšanai nepietiekams daudzums ieskābējamās masas.
Ja tranšeju nav bijis iespējams piepildīt pilnībā mazas zāles ražas dēļ, tad daļējs risinājums ir pēc skābbarības ieskābšanas procesa beigām noņemt no tās plēvi, aizsargtīklu un blīvējamo materiālu un virsū jau gatavai skābbarībai uzlikt jaunā pļāvuma ražu vai pat citas kultūras ieskābējamo masu. Tomēr šāds tranšejas izmantošanas veids ir darbietilpīgs, dārgs, grūti vadāms gan tranšejas pildīšanas laikā, gan arī to izbarojot, un pakļauts lielam jau ieskābētās masas sabojāšanas riskam.
Manevrēšanas iespējas, pildot tranšeju nepastāvīgos laika apstākļos
Mūsu reģionā raksturīgi nepastāvīgi laika apstākļi, kas bieži izjauc iecerētos plānus, īpaši lauksaimniecībā un īpaši ražas novākšanas laikā. Negaidīts lietus var sabojāt labi izaudzētu, pareizā laikā novāktu un apvītinātu zāles masu gan iesāktā tranšejā, gan uz lauka. No zāles, kas salijusi pēc nepļaušanas vai apvītināšanas, izcilu skābbarību saražot būs grūti, un tā būs augstvērtīga tikai tad, ja ļoti paveiksies.
Ieskābējamās masas pildīšana un konservēšana lielās tranšejās prasa vairākas dienas. Tas nozīmē, ka pastāv augsts jau nopļautas zāles salīšanas risks gan uz lauka, gan iesāktajā tranšejā.
Pildot tranšeju piecas dienas, kādā no dienām parasti zāle mēdz salīt, un tas noved pie tā, ka zāles skābbarībai tranšejā nav vienādas kvalitātes.
Maza izmēra tranšejās, ja tās iespējams piepildīt un hermetizēt ar plēvi vienas dienas laikā, glabāsies tikai augstvērtīga skābbarība, kas ražota no nesalijušas masas. Strādājot ar maza izmēra tranšejām, slapjā laikā ir lielākas iespējas darbu pārtraukt un turpināt pildīt jaunu tranšeju pēc lietus. Pat ja ieskābējamā masa tranšejā tiks iepildīta nelabvēlīgos apstākļos, tā būs nodalīta no tās skābbarības, kas ielikta labos laika apstākļos.
Vieglāka ēdināšanas vadīšana
Tā kā dažādos laukos dažādās dienās zāles masas kvalitāte var atšķirties gan pēc sausnas, gan botāniskā sastāva, mazās tranšejās to būtu ērti konservēt atsevišķi, nejaucot kopā. Ja katrā tranšejā atrodas kvalitātes ziņā viendabīga skābbarība, ēdināšanas speciālistam ir viegli sabalansēt barības devu, izmantojot skābbarību no vairākām skābbarības tranšejām, piemēram, jaukt maisījumā sausāku un slapjāku skābbarību vai garšīgāku ar negaršīgāku, vai tādu skābbarību, kurā proteīna ir daudz, ar tādu, kurā tā ir mazāk, toties tā satur vairāk kokšķiedras.
Ja dažādas kvalitātes skābbarība atrodas dažādās nelielās tranšejās, var daudz vieglāk un precīzāk sabalansēt barības devu dažādām dzīvnieku grupām atbilstoši to vajadzībām, neraizējoties par to, ka barības izbarošanas ātrums nebūs pietiekams un barība tranšejā sāks bojāties.
Bojāšanās risku samazināšana glabāšanas laikā
Attēlā – Visdārgākā skābbarība ir tā, kas saražota un pēc tam sapūdēta
Nereti barības devu sabalansēšanai nepieciešams izmantot skābbarību no vairākām tranšejām, tās, protams, vienlaikus atverot un izbarojot. Ja skābbarība glabājas lielās tranšejās, tad, atverot vairākas tranšejas vienlaikus, skābbarības izbarošanas ātrums būtiski palēninās un skābbarības sekundārās fermentācijas jeb bojāšanās risks būtiski palielinās.
Mazas, šauras skābbarības tranšejas, kuru iztukšošanas ātrums ir 4–5 m un vairāk nedēļā, var droši vērt vaļā vairākas vienlaikus. Lai arī reti, tomēr dažādu iemeslu dēļ pat perfekti hermetizētā tranšejā skābbarība ieskābst neveiksmīgi vai arī tā sāk bojāties, jo grauzēji vai citi zvēri tomēr sabojājuši hermetizējošos pārseguma materiālus. Lielās tranšejās šāda avārija var ietekmēt lielu daudzumu skābbarības. Mazās tranšejas attiecīgi krietni mazāku.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops jūnija numurā
