2
Politiskā retorika ASV kļuvusi agresīvāka. Daži ASV sauc pat par “Trampistānu”, Centrālparkā Ņujorkā notiek izrāde, kurā tiek izspēlēts, kā tiek nogalināts Trampam līdzīgs Jūlijs Cēzars. Kāds ir iemesls retorikas maiņai?
Tās ir Trampa uzvedības sekas. Pretinieki nonākuši pie secinājuma, ka nekas cits kā skarbums nestrādā. Citi republikāņu kandidāti pret Trampu priekšvēlēšanās neizturējās pietiekami asi – gan Džebs Bušs, gan Teds Kruzs, un viņi zaudēja nomināciju. Klintone prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija skarba un uzvarēja vienā no trim debatēm ar Trampu.
Bet vai uz agresīvu un rupju uzvedību jāatbild ar to pašu?
Demokrāti un arī Trampa pretinieki republikāņu partijā secinājuši, ka nekas cits kā skarba valoda pret Trampu nestrādā. Lai situāciju mainītu, viņa pretiniekiem jāpiemēro “labā – sliktā policista” stratēģija. Lai aizvāktu Trampu, vajag gan cilvēkus, kas iesit kārtīgi pa vēderu, gan kas paglauda galvu. Vienlaikus jābūt pozitīviem un skarbiem. Man nesen bija saruna ar kādu žurnālistu – teicu, ka ASV politiskajā kultūrā vairs nedzirdu demokrātus, neredzu viedokļu līderus. Tieši tagad televīzijā ļoti nepieciešamas kritiskas “runājošās galvas”.
Kas ir Trampa līdzinieki citur pasaulē?
Tipiskākais piemērs ir bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni, kuram ir sliktas manieres, arī viņa intereses ir pāri visam, vēl spēlējas ar nepilngadīgām meitenēm. Viņam ir pie vienas vietas, kā dzīvo sabiedrība. Pašreizējā Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro politika arī ir trampiska.
Kāpēc Trampam izdevās nākt pie varas ASV? Tehnoloģiju attīstība, globalizācija un imigrācija padara skarbāku dzīvi amerikāņu strādniekiem, un Tramps tad ir vienkāršs risinājums. Lai kā man nepatīk Tramps, tomēr vēlētos, lai viņam izdodas izdarīt ko labu valstij.
Tramps plaši izmantoja sociālos tīklus un, kad kļuva par prezidentu, atteicās vīterot no prezidenta oficiālā tviterkonta, bet turpina to darīt no esošā…
Jūsu pieminētais piemērs parāda pieeju – “Tramps pirmajā vietā”. Viņš lika mainīties prezidenta institūcijai, lai gan parasti ir pretēji – tā maina cilvēku. Jautājums ir par to, no kurienes sākas pelējums, un tas nāk no cilvēka, nevis no nejaušībām Baltā nama institūcijā. Tramps labi apzinājās sociālo mediju lomu, viņa analītiķi veica aprēķinus, kā caur tiem sasniegt vēlētājus un kādi vēstījumi pieprasīti mērķauditorijā.
Klausoties jūsos, rodas iespaids, ka Trampam ir maz likumu. Tomēr katram cilvēkam ir savas augstākās vērtības…
Liela daļa vēlētāju par viņu balsoja kā par cilvēku, kuram pirmajā vietā ir ģimene, kaut arī viņš iepriekš ir šķīries un ik pa reizei izdarījis sānsoļus, tomēr daudzi amerikāņi viņu uztver kā ģimenes cilvēku. Kad telekanāls CNN rādīja sižetu par Trampa ģimeni, es nodomāju “Ak, Dievs! Mēs esam lielās nepatikšanās.” Viņa bērni parādījās pārliecināti un gudri, sakot: “Tēt, mēs tevi mīlam!” Perfekta ģimene. Tad sapratu, ka viņam patiešām ir izredzes kļūt par prezidentu. Tomēr Tramps nav cilvēks, kura dzinulis ir vērtības, bet iespējami lielākais labums sev pašam. Viņam ļoti patīk nauda.
Vai ir cilvēki, kas viņā redz piemēru, kam līdzināties?
Tādu ir 40 miljoni – viņa atbalstītāji. Trampā viņi saskata cilvēku, kurš nespēlēs pēc Vašingtonas politikas noteikumiem, tādēļ lietas iekustinās, satricinās, sāks kaut ko jaunu. Trampu redz kā puisi, kas turpinās sapurināt kārtību pasaulē.
Kā jūs vērtējat, ka Briselē NATO samita laikā Tramps pirms fotografēšanās pastūma malā Melnkalnes premjeru, lai tiktu priekšplānā?
Tas bija šokējoši un parādīja viņa patieso būtību. Tas parādīja mūsu valsts ne tās labākās sabiedrības daļas iemiesojumu – tieši tās, kurai viņš ir piemērs. Amerikā ir cilvēki, kuri, ja jūs ne tā paskatīsities, jums iesitīs pa seju vai vērsīs pret jums ieroci. Manā pilsētā Čikāgā katru nedēļas nogali notiek slepkavības. Mūsu valsts ir ļoti dažāda. Manis pieminēto Amerikas dabu raksturo teiciens: “Dari, ko gribi, un noķer mani, ja vari!” Tā ir sūrā dienvidnieku mentalitāte, kurai raksturīgs antisemītisms un rasisms. Vēl līdz 1967. gadam mums bija apspiestas pilsoņu tiesības, jo, piemēram, vēlēšanu tiesībās valdīja rasu diskriminācija. Mēs joprojām neesam perfekta nācija.
Tomēr neaizmirsīsim par Ameriku, kurā ir Selindžera literārie darbi, universitāšu pilsētiņas, ikvienam dotā iespēja ar zināšanām un ieguldīto darbu sasniegt labklājību.
Intelektuālā Amerika un zināšanas ir mūsu nācijas spēcīgākais pamats. No šī atzara kādreiz nāca cilvēki, kas kļuva par valsts prezidentiem.
Vai trampveidīgai politikai ir pieprasījums arī Eiropā?
Ar to viņš var inficēt citas valstis. Eiropā pastāv lielas problēmas, kas līdzīgas dažiem ASV štatiem – ir grūti ievākt nodokļus pensijām, un tajā pašā laikā šo funkciju nevar veikt uz nākamās paaudzes rēķina. Šajā ziņā Eiropa ir nepatikšanās – šāda situācija paver iespējas darboties neētiskiem un oportūnistiskiem trampveidīgiem politiķiem. Pašlaik Tramps mazāk apdraud mūsu valsti, jo mums ir līdzsvara mehānismi kā Kongress, kurā ir spēcīga opozīcija Trampam. Līdz ar to lielāka viņa politikas negatīvā ietekme var izpausties citur Rietumu pasaulē.
* Intervija veikta Politiskā mārketinga foruma laikā. Tā iniciators ir Brūss Ņūmens, un to augustā rīkoja Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāte un Latvijas Pašvaldību savienība ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu.
