2
Bet vai Tramps dod cilvēkiem cerību?
Nē. Viņš ir kā ārsts, kurš uzskata, ka tautai nepieciešama terapija, lai atkal tiktu pie labas veselības. Viņa vēstījums: “Jums, tauta, vajag manu aprūpi, lai jums atkal būtu gaišs skats uz dzīvi!” Tomēr cerību viņš nepiedāvā, jo apgalvo, ka dzīve ASV iet uz leju, un par to mēģina pārliecināt.
No psihoanalīzes viedokļa – atkarīgu attiecību veidošana!
Tā ir. Viņš ir psihiatrs, kurš pēc izārstēšanās nevēlas laist pacientu mājās vai kā psihoterapeits, kurš nestiprina savu pacientu, lai kādā brīdī tam vairs nebūtu vajadzīga palīdzība un viņš būtu neatkarīgs. Tā ir viņa zīmolā ietvertā manipulatīvā gudrība.
Bet šāds psihoterapeits nav profesionālis…
Viņš ir slikts prezidents un cilvēks, kuru raksturo ksenofobija un aizspriedumi. Viņš ir sliktākais prezidents ASV vēsturē, ko apliecina arī sabiedriskās domas aptaujas. Savā būtībā Tramps ir nedroša un narcistiska personība, bet vienlaikus ļoti pārliecināts par sevi.
Trampa zīmolam tomēr ir dažādas puses – viens ir, kā viņš sevi izspēlē saviem piekritējiem, cits – kā medijiem, kurus pat nosaucis par “ASV tautas ienaidniekiem”…
Abiem šiem tirgiem zīmola būtība ir pretēja. Savu atbalstītāju acīs viņš ir cilvēks, kas izdara darbu, veiksmīgs miljardieris un uzņēmējs. Bet pret medijiem viņš izturas skarbi, jo vēlas panākt, ka tie vai nu bučo viņam pēcpusi, vai pārbiedē medijus tā, ka žurnālisti čurā biksēs. Mediji pašlaik ASV ir Trampa un viņa administrācijas iebiedēti, tādēļ reti kāds žurnālists ASV nāk klajā ar analītisku kritiku par viņa prezidentūru. Viņš pats svēti tic, ka ziņas ir viltojums – tā arī ir daļa no viņa zīmola. Bet kas ir īsts – tas ir viņš pats, viņam nav padomnieka, kas veidotu tēlu un pateiktu priekšā, kā pareizi jākomunicē.
Trampam patīk tikšanās ar diktatoriem, piemēram, Ķīnas līderi Sji Dzinpiņu un citiem līdzīgiem politiķiem. Trampa sapnis ir pašam būt par diktatoru – rūpēties tikai par sevi, uzkakāt medijiem un izvairīties no atbildības.
Mēs nezinām, ko varam sagaidīt no Trampa, tomēr sešu prezidentūras mēnešu laikā viņam ir vairāk neveiksmju nekā izdošanos. Viņa znots Džareds Kušners var tikt sodīts saistībā ar Krievijas iejaukšanos prezidenta vēlēšanās, un viņu var ielikt cietumā. Tajā pašā laikā Putins ir perfekti apmānījis viņa prezidentūru ar iespējamo Krievijas hakeru iejaukšanos vēlēšanās. Tagad sākta izmeklēšana, un ar to nodarbojas īpašais valsts prokurors, kurš savā darbā ir neatkarīgs un ar plašām pilnvarām. Īpašā prokurora iesaiste vienkāršajam amerikānim raisa aizdomas un sajūtu, ka situācija ap Trampa prezidentūru ir nopietna.
Vai domājat, ka iespējams impīčments?
Maz ticams, jo impīčments ir garš process.
Rietumu pasaulē mediji tradicionāli pildījuši sargsuņa funkciju. Viņi nepiesedz valsts vadītāju pārkāpumus, bet tos izgaismo sabiedrībai…
ASV brīvi mediji ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Tomēr Trampam ir savs ticīgo pulks. Viņš turpina apgalvot, ka pašlaik IKP mūsu valstī piedzīvo lielāko pieaugumu, kas ir pilnīgi meli. Bet tā arī ir daļa no viņa zīmola – turpināt runāt, ko vēlas dzirdēt viņa atbalstītāji, kuru joprojām ir 40 procentu – cilvēki, kas ticēs visam, ko viņš saka.
Vai tomēr iespējams kāds faktors, kas var lauzt Trampa politiskās serves un mainīt zīmolu?
Varu izteikt tikai minējumus. Ja ekonomikā sākas lejupslīde, palielinās bezdarbs, Ziemeļkoreja varbūt iegūst raķeti, kas var sasniegt ASV piekrasti, vēl arī sāktā izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos – šie faktori var mainīt situāciju. Tomēr kopumā valda neskaidrība, jo neviens nezina, kā norisināsies prezidentūra.
Pēc kādiem principiem Tramps izvēlas savu komandu?
Pamatā viņš izvēlas bijušos armijniekus – viņam tie ļoti patīk. Viņa personālatlases un zīmola īpatnība: izvēlēties cilvēkus, kuriem nav pieredzes politikā. Viņš uzskata, ka komandā nav jābūt cilvēkiem, kuri jau ir “apbružājušies” politikā. Par šo pieeju viņš ir ļoti pārliecināts un ap sevi pulcē politiski nepieredzējušus cilvēkus. Protams, starp viņiem notiek konflikti. Viņa jaunais personāla vadītājs atvaļinātais ģenerālis Džons Kellijs pateica nu jau bijušajam Baltā nama komunikācijas vadītājam Entonijam Skaramuči, kādreizējam Volstrītas finansistam – “Ziņosi man! Nevis pa tiešo prezidentam.” Skaramuči atbildēja: “Ej d..st”, uz ko personāla vadītājs pateica “Uz redzēšanos!”, un viņš tika atlaists.
