Spiediens uz Harisu 94
Baidens bija vairākkārt nesekmīgi mēģinājis atrunāt Netanjahu no militārām operācijām, piemēram, sauszemes ofensīvas Rafā Gazas joslā. Martā ASV neuzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai par pamieru – kā tas ierasts ar Izraēlu kritiskiem priekšlikumiem. Baidenam noteikti bija sviras, uzskata Džūljens Bārnss-Deisijs, Tuvo Austrumu programmas direktors donoru finansētās ideju laboratorijas Eiropadomē Ārējo attiecību jautājumos.
“Jautājums ir šāds: vai Kamala Harisa nolems, ka ir pienācis laiks ASV īstenot savu politisko ietekmi uz Izraēlu un virzīt to uz pamieru? Vai viņa noteiks, ka turpmāk ierobežos militāro palīdzību, kas Izraēlai ir ļoti svarīga?” vaicā Deisijs intervijā DW.
Demokrātei Kamalai Harisai Tuvie Austrumi ir sarežģīts jautājums vēlēšanu kampaņā: viņai vajadzīgas balsis no palestīniešiem un Izraēlu atbalstošiem vēlētājiem. Savos publiskajos izteikumos Harisa līdz šim bijusi mērena: viņa uzsvēra Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, bet nožēloja “pārāk daudz” Gazā nogalināto civiliedzīvotāju. Viņa aicina uz deeskalāciju un pamieru Gazas joslā un Libānā.
“Šis ir sarežģīts lauks Kamalai Herisai,” saka Pīters Lintls. “Ar Trampu ir skaidrs: viņš nevar atsvešināties no klasisko republikāņu vēlētāju bāzes ar Izraēlu atbalstošo politiku. Ar Harisu tas ir nedaudz savādāk, jo viņai ir Izraēlai atbalstoši vēlētāji, kurus viņa var zaudēt.”
No otras puses, Herisai ir arī vēlētāji, kuri ir ļoti kritiski pret Izraēlu un kurus viņa varētu nezaudēt Trampam, bet kurus viņa varētu zaudēt nebalsotāju nometnei. “Visas šīs ir situācijas, kas varētu maksāt prezidenta amatam šajās ciešajās vēlēšanās, tāpēc viņa par tām saglabā salīdzinoši zemu profilu.”
