Tramps un Senderss uzvar Ņūhempšīrā 0
Pagaidu rezultāti liecina, ka Ņūhempšīras štatā otrdien notikušajās priekšvēlēšanās ASV prezidenta kandidātu izvirzīšanai uzvarējis ekscentriskais miljardieris Donalds Tramps no Republikāņu partijas un senators no Vermontas štata Bērnijs Senderss no Demokrātu partijas. Nākamā pārbaude pretendentiem uz prezidenta amatu būs 20. februārī, kad priekšvēlēšanas notiks Nevadā un Dienvidkarolīnā. Īpaša uzmanība pievērsta 1. martam, kad priekšvēlēšanas notiks 14 štatos. Puse no tiem ir ASV dienvidos, kur Hilarija Klintone cer pieveikt Bērniju Sendersu, pateicoties afroamerikāņu balsīm. Uz panākumu dienvidu štatos cer arī republikāņu senatori Kruss un Rubio, bet Trampu varētu gremdēt ksenofobiskie izteikumi pret imigrantiem.
Amerikāņi grib pārmaiņas
Senderss ieguvis gandrīz 60% balsu, pārliecinoši apsteidzot bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni (38,4%). Analītiķi atgādina, ka pirmajās priekšvēlēšanās pirms desmit dienām Aiovas štatā ar nieka piecu balsu pārsvaru uzvarēja Klintone, kura var zaudēt demokrātu favorītes statusu. ASV mediji atzīmē, ka Klintonei nepalīdzēja arī bijušās valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas atbalsts, kura izteicās, ka ellē esot īpaša vieta sievietēm, kuras nebalsoja par Hilariju. Pēc zaudējuma runājot Ņūhempšīras universitātē, Hilarija Klintone atzina, ka vēl ir daudz darba, lai piesaistītu vairāk vēlētāju. Apsveikusi ar uzvaru savu sāncensi Sendersu, Klintone izteicās par viņa atbalstītājiem: “Ja arī viņi tagad neatbalsta mani, es atbalstu viņus.”
Senderss, kurš sevi dēvē par sociālistu, pēc uzvaras paziņoja, ka viņa panākums liecina, ka “tauta grib reālas pārmaiņas pēc krīzēm, ar kurām saskaras ASV”. Savā kampaņā Senderss uzsvēra iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, nepieciešamību reformēt politisko kampaņu finansēšanu, atbalstīja vispārēju veselības apdrošināšanu un bezmaksas izglītību koledžā. Savu uzvaru Senderss raksturoja kā vēstījumu valsts elitei, ka valdībai jāstrādā visu cilvēku, nevis tikai politisko kampaņu naudīgu finansētāju labā, atzīmē raidsabiedrība BBC. 74 gadus vecais Senderss apsveica 68 gadus veco Klintoni ar viņas “sparīgo” kampaņu un pauda cerību, ka viņi abi turpinās “īstenot spēcīgu uz problēmām orientētu kampaņu un iesaistīt jaunus cilvēkus politiskajā procesā”. Viņaprāt, galvenajam mērķim jābūt apvienot partiju un novērst republikāņu uzvaru prezidenta vēlēšanās. Savai kampaņai, ko viņš nodēvēja “ne par ko citu kā politisku revolūciju”, izvēršoties nacionālā mērogā, Senderss brīdināja, ka “pret viņu var tikt mestas visādas lietas, izņemot virtuves izlietni”, raksta avīze “The Guardian”. Agrāk kritizēts par izvairīšanos no ārpolitikas tēmām, pēc uzvaras Ņūhempšīrā Senderss teica: “Kā prezidents es aizstāvēšu šo valsti, bet es to darīšu atbildīgi. Mēs nevaram un mums nevajag būt pasaules policistam.”
Baltie strādnieki balso par Trampu
Republikāņu kandidātu sacensībā par Trampu nobalsojuši 34,2%, bet otrajā vietā izvirzījies Ohaio štata gubernators Džons Kesičs (15,9%), liecina nobalsojušo vēlētāju aptauja. Trešais ar 11,6% balsu ir Teksasas senators Teds Kruss, kurš bija pirmais priekšvēlēšanās Aiovā. Pieticīgāk veicās bijušajam Floridas gubernatoram Džebam Bušam (11,1%) un senatoram Marko Rubio (10,6%), kuriem būs jāpierāda sava politiskā potence nākamajā priekšvēlēšanu kārtā. Lai gan aptuveni 60 gadus par ASV prezidentu tika ievēlēti kandidāti, kas bija uzvarējuši savas partijas priekšvēlēšanās Ņūhempšīrā, pēdējie trīs ASV prezidenti Baraks Obama, Džordžs Bušs jaunākais un Bils Klintons tika ievēlēti par spīti savam zaudējumam Ņūhempšīras priekšvēlēšanās. Tramps uzvarēja Ņūhempšīrā par spīti vājai priekšvēlēšanu kampaņai, šajā štatā iztērējot daudz mazāk naudas nekā sāncenši. Trampa vēlētāju kodols ir dzīvē vīlušies baltās rases strādnieki, kurus mobilizē Trampa kampaņas sauklis “Padarīsim Ameriku atkal dižu”, turklāt Trampam izdevies piesaistīt arī daudz gados jaunu vēlētāju, kas līdz šim neinteresējās par politiku.
