Tramps un Harisa nav vienīgie kandidāti uz ASV prezidenta amatu. Kārlis Streips apkopo un komentē variantus 0
Tas brīdis atkal ir klāt. Otrdien, 5. novembrī, amerikāņi 60. reizi vēlēs savas valsts prezidentu. Pirmā reize bija 1788. gadā, kad principā vienbalsīgi ievēlēts Amerikas revolucionārā kara varonis Džordžs Vašingtons. Laikā kopš tam 46 vīrieši ir bijuši Amerikas valsts vadītāji. Šogad amerikāņi vai nu ievēlēs 45. no tiem vēlreiz, vai arī pirmoreiz valsts vēsturē ievēlēs sievieti.
Pieļauju, vairums lasītāju zina, ka Republikāņu partijas kandidāts trešoreiz pēc kārtas ir Donalds Tramps. Demokrātu partijas priekšvēlēšanās šogad uzvarēja Valsts prezidents Džo Baidens, kurš 2020. gadā pieveica Trampu.
Baidena kungs no procesa šovasar izstājās un vietā stājās viņa viceprezidente Kamala Harisa. Viņa un Tramps – tie nu ir abu lielo partiju kandidāti gaidāmajās vēlēšanās.
Tomēr ne viņi vien otrdien būs kandidātu sarakstos. Amerikā ir divas tā dēvētās trešās partijas, kuras laika gaitā ir uzrādījušas labākos rezultātus. Nekad neviena no tām nav uzvarējusi kādā štatā, lai tiktu pie Elektorālās koledžas balsīm, bet ir iespējams, ka 2016. gadā tieši balsis šiem trešās puses kandidātiem bija tas, kas Donaldam Trampam ļāva ar ļoti minimālu balsu vairākumu iešmaukt Baltajā namā.
Šogad Libertariāņu partija ir izvirzījusi vīru vārdā Čeiss Olivers. 2022. gadā viņš kandidēja uz ASV Senātu no Džordžijas, bet neveiksmīgi.
Amerikas Zaļā partija trešoreiz ir izvirzījusi dāmu vārdā Džila Šteina. Viņa kandidēja 2012. un 2016. gadā un šogad ir nolēmusi pamēģināt vēlreiz.
Amerikas Sociālisma un atbrīvošanas partija ir izvirzījusi ņujorkieti vārdā Klaudia Delakrūza.
Amerikas Solidaritātes partijas kandidāts ir muzeja direktors no Konektikutas vārdā Pēteris Sonskis.
Konstitūcijas partiju vēlēšanās pārstāvēs Randals Terijs no Tenesī. Sociālistu strādnieku partijas kandidāte ir Reičela Frūta, bet Sociālistu vienlīdzības partija ir izvirzījusi Džozefu Kišore.
Konstitūcijas partijas pārpalikumi (ir ari tāda partija) cer uz Džoela Skousena veiksmi. Balsošanas atbalsta partijas kandidāts ir Bleiks Hūbers. Dievišķuma, patiesības un tiesiskuma partijas kandidāte ir Matija Prestona. Amerikā ir arī Sociālistu partija kā tāda, kandidāts Bils Stodens.
Alkohola aizliegšanas partijas kandidāts ir Maikls Vuds. Amerika jau reiz eksperimentēja ar alkohola aizliegšanu, bet nekas no tā nesanāca. Acīmredzot joprojām ir cilvēki, kuri uz to cer.
Liberālā ASV partija ir izvirzījusi Lauru Ebki, kura kādreiz bija Nebraskas štata parlamenta deputāte.
Ir partija ar nosaukumu Partiju partija, kuras kandidāts ir Robijs Velss. Pirātu partija ir izvirzījusi ilggadīgo kandidātu un aktīvistu Verminu Suprēmu, kurš publiski mēdz parādīties ar gumijas zābaku uz galvas.
Procesā šogad arī piedalās pusducis neatkarīgu kandidātu, kuru starpā vispazīstamākais droši vien ir Roberts Kenedijs jaunākais. Tēvs viņam bija ASV senators un tieslietu ministrs Roberts Kenedijs, tēvocis bija ASV prezidents Džons Kenedijs.
Atvase nav sakarīga persona. Roberts jaunākais vislabāk pazīstams ar dažādām sazvērestības teorijām un muļķībām par vakcīnām un vakcinēšanos. Šo ālēšanos cilvēks sāka vēl pirms Covid-19 šajā nozīmē visu pasauli sagrieza kājām augšup.
Kenedijs šogad piedalījās Demokrātu partijas priekšvēlēšanās, nekur netika, paziņoja, ka viņš būs neatkarīgs kandidāts, bet pēdējā laikā ir pievērsies Trampam un paudis atbalstu viņam.
Libertariāņu partija izpildīja prasības, lai sava kandidāta klātbūtni vēlēšanu biļetenā nodrošinātu 47 štatos no 50. Zaļā partija to pašu panāca 37 štatos. Citas partijas ar krietni mazāku štatu skaitu, tajā skaitā daudzos gadījumos ar tikai vienu.
Amerikāņi šogad vēlēs visus 435 Kongresa apakšpalātas deputātus, un pēc diviem gadiem, kuru laikā republikāņu vairākums principā nav panācis neko, Demokrāti ir optimisma pilni, ka viņiem tur izdosies atjaunot savu vairākumu.
Senātā jautājums ir sarežģītāks. Reizi divos gados viena trešdaļa senatoru tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu. Šogad atkārtoti kandidē vairāk republikāņu senatoru, nekā demokrātu, un kopumā prognoze ir par to, ka republikāņiem izdosies atjaunot vairākumu Kongresa augšpalātā.
Garantēti tas gan nav. Republikāņu partijai, kopš to pārņēma Tramps ar savu “MAGA” kustību, nelaime ir bijusi tāda, ka priekšvēlēšanās kandidātam ir jābūt īstenam sazvērestības teoriju piekritējam un bļāvējam, bet tad vēlēšanās kā tādās ar šādu attieksmi cilvēks tālu netiek.
Tā, piemēram, 2022. gadā Džordžijas štatā bija divas ASV Senāta sacīkstes, un abos gadījumos uzvarēja Demokrātu partijas kandidāts, jo republikāņi tik tiešām izvirzīja visnotaļ nenormālus kadrus, kuru muldēšana vēlētājus neaizrāva.
Arī šogad priekšvēlēšanās izkristalizējušies kārtīgi MAGA cilvēki, kuriem mēdz skapī būt visādi skeleti. Nav neiespējams, ka Senātā Demokrātu partijai tomēr izdosies saglabāt savu vairākumu.
Vēlētāji šogad balsos ne tikai par kandidātiem politiskiem amatiem, bet arī referendumos par dažādiem jautājumiem.
Tajā skaitā un konkrēti deviņos štatos būs jautājums par to, vai sievietes tiesības uz reproduktīvo veselību un abortu būtu ierakstāmas štata konstitūcijā.
Laikā kopš ASV Augstākā tiesa atcēla pusgadsimta precedentu par aborta tiesībām un štatiem ļāva ieviest drakoniskus aizliegumus, šādi balsojumi ir bijuši piecos štatos. Visos piecos gadījumos vēlētāji apstiprināja konstitūcijas grozīšanu, lai tur iekļautu sievietes tiesību aizsargāšanu.
Nav īpaši iemesla domāt, ka šogad būs citādāk, turklāt Demokrāti cer, ka aktīvs atbalsts aborta tiesībām arī nozīmēs papildu balsis viņiem.
Viens no štatiem, kuros būs balsojums par sievietes reproduktīvo veselību, būs Florida. Tur arī būs referendums par to, vai pieaugušiem cilvēkiem ļaut smēķēt marihuānu ārpus ārstniecības jautājumiem. Tā dēvētā “izklaides pīpēšana,” un arī par to Floridas iedzīvotājiem jaunnedēļ būs iespēja izteikties.
Sešos štatos būs referendumi par aizliegumu, Amerikas nepilsoņiem balsot vēlēšanās. Tas jau ir aizliegts federālajā likumā, bet republikāņiem tīk veidot histēriju un paniku par nelikumīgiem migrantiem un viņu it kā noziedzīgo raksturu. Tās ir muļķības, bet demagoģija mūsdienu Republikāņu partijai ir absolūtākais vadmotīvs.
Vairākos štatos būs referendumi par elektorālo sistēmu, tajā skaitā, piemēram, nosakot, ka priekšvēlēšanās piedalās visi kandidāti no visām partijām, un tad vēlēšanās kā tādās piedalās tikai tie divi kandidāti, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja tas nozīmē divus Demokrātu partijas pārstāvjus vai divus republikāņus, tas nekas. Tā vēlētāji ir lēmuši.
Būs referendumi par likuma aizsardzības jautājumiem, par minimālo algu, par narkotikām. Dažos gadījumos priekšlikums atteikties no viendzimuma laulību aizlieguma, kurš ir neaktuāls pateicoties ASV Augstākās tiesas spriedumam 2015. gadā par šādu laulību atļaušanu visā Amerikā.
Kopumā 5. novembrī vēlētāji 41 štatā balsos par 146 dažādiem referendumiem. Ej nu apgalvo, ka Amerikā vēlēšanas ir garlaicīgs process!
