Parlaments pieprasa daudznacionālus spēkus 3
Ciešāku Eiropas saslēgšanos aizsardzībā šonedēļ atbalstījis arī Eiropas Parlaments. Plenārsesijā Strasbūrā ar 369 balsīm par, 255 pret un 70 atturoties deputāti pieņēmuši rezolūciju, kurā sacīts, ka terorisma, hibrīdkara pazīmes un kiberdraudi, enerģētikas nestabilitāte rada situāciju, kas dalībvalstīm neatstāj lielu izvēli. Būtībā izeja ir viena – apvienoties Eiropas aizsardzības savienībā. Eiroparlamentārieši, gluži kā NATO vadība jau vairākus gadus, aicina visas dalībvalstis atvēlēt divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām un mudina tomēr veidot daudznacionālus spēkus, ES vadības štābu, kas palīdzētu plānot un vadīt operācijas krīzes situācijās un dotu iespēju Eiropas spēkiem darboties tur, kur “NATO nevēlas”.
Rezolūcijas izstrādātājs, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs, tagad Parlamenta deputāts Urmass Paets norāda: “Mūsu Savienība nav tā aprīkota, lai varētu stāties pretī milzīgiem drošības izaicinājumiem. Vairāk nekā 30 gadus lielākā daļa no dalībvalstīm ir griezušas savus aizsardzības budžetus, samazinājušas savas armijas. Sadarbība starp dalībvalstīm militārā ziņā ir gadījuma rakstura, un Eiropa aizvien spēcīgi paļaujas uz NATO iespējām un ASV solidaritāti. Ir pienācis brīdis, lai ietu pretī reālai, darboties spējīgai Eiropas aizsardzības politikai.”
Deputāti rezolūcijā ir norādījuši, ka vēlas, lai ES būtu spējīga reaģēt ātrāk, un tas ir atkarīgs no Eiropas spēku spējām labāk un koordinētāk strādāt kopā. Līdz šim dublēšanās, jaudas pārpalikums un dažādas barjeras aizsardzības iepirkumiem gadā esot radījušas 26,4 miljardu eiro faktisku izniekošanu. Tādēļ deputāti arī rosina turpmāk dalībvalstīm koordinēt savus militāros iepirkumus, dalīties ar ekipējumu, militārajiem transporta līdzekļiem un izveidot tā saukto Eiropas aizsardzības semestri, kad dalībvalstis regulāri pēc noteikta laika apspriestos par saviem iepirkumiem un vajadzībām.
Parlamenta rezolūcija arī atbalsta 90 miljonu eiro ieguldīšanu nākamajos trijos gados aizsardzības izpētes objektos, norādot, ka tas būtu jāpapildina ar atsevišķu 500 miljonu eiro vērtu ikgadēju Eiropas aizsardzības izpētes programmu.
Deputāti arī uzsver, ka jebkurā gadījumā ES un NATO būtu jāsadarbojas vairāk, it īpaši kontinenta austrumos un dienvidos, jācīnās ar kiberdraudiem un hibrīddraudiem, jāuzlabo drošība ūdeņos. Taču ES, parlamenta ieskatā, ir jābūt pilnībā spējīgai darboties brīžos, kad NATO nevēlētos iesaistīties.
Jāteic, ka parlamenta rezolūcija nav juridiski saistoša, tai nav likuma spēka, taču tā ir kā mudinājums dalībvalstīm domāt šajā virzienā.
NATO līderi dažādās domās
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs līdz šim publiski norādījis, ka, viņaprāt, ES pastiprināta pievēršanās aizsardzības jautājumiem neapdraudētu NATO spēku un nedublētu tās aktivitātes un ka tas ir pareizi, ka ES dalībvalstis uzmanīs savu aizsardzību, jo vienlaikus tās būs arī stipras dalībnieces NATO.
Savukārt joprojām kritisks pret ES centieniem veidot savu aizsardzības platformu ir bijušais alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš norādījis, ka diskusijas par ES aizsardzības savienību ir nepareizs risinājums reālai problēmai. “NATO ir perfekti izveidota, lai aizsargātu ES drošību. Tas, kas mums ir vajadzīgs, ir gluži vienkārši lielāki ieguldījumi aizsardzības izdevumos,” tā paudis A. F. Rasmusens. Viņa padomnieks Fabrise Potjē savukārt, klīdinot bažas, ka ASV līdz ar Trampa nākšanu pie varas no Eiropas drošības problēmām novērstos, norādījis, ka Eiropa ir labs bizness ASV aizsardzības industrijai. “Nesenais Varšavas lēmums atteikties no Francijas piedāvājuma un tā vietā slēgt 1,6 miljardu dolāru vērtu līgumu par helikopteru iegādi ar ASV kompāniju ir atgādinājums tam, ka varbūt Eiropas sabiedrotie nav tik labi karotāji, bet ir labi pircēji.”
Viedokļi:
Alans Lamasūrs, Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas: “Donalda Trampa ievēlēšana ir pagrieziena punkts arī Eiropā. Ir pienācis laiks Eiropai drošību, aizsardzību un ārpolitiku ņemt savās rokās, aizstāvēt savas vērtības, uz pasaules politiskās skatuves augstu turot demokrātijas un brīvības lāpu.
Boriss Džonsons, Lielbritānijas ārlietu ministrs: “Donalds Tramps ir darījumu slēdzējs. Manuprāt, nevajadzētu sagraut fundamentālo drošības arhitektūru, kas mūs ir uzraudzījusi un sargājusi pēdējos 70 gadus.
Mišels Barņē, bijušais Eiropas komisārs, tagad Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera padomnieks: “Ja mēs neturēsimies kopā, tad būsim nolemti. Eiropas Savienībai ir jāizveido trīs četru miljardu vērts aizsardzības budžets. Mums ir jāaizpilda milzīga investīciju trūkuma bedre. Eiropai ir nekavējoties jāliek lietā tie instrumenti, kas jau ir tās rīcībā, lai attīstītu reālu aizsardzības politiku.”
