Tramps sakustina Eiropas drošības sviras 3
Pēc plašākām diskusijām par to, vai Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu nostiprināt pašai savas drošības un aizsardzības struktūras, dalībvalstu Eiropas lietu ministri ir vienojušies par vairāku ekspertu un mediju vērtējumā saudzīgu aizsardzības plānu, lai neraisītu bažas par NATO darbību dublēšanu.
Par kopīgu aizsardzības platformu
“Mēs nerunājam par Eiropas armijas izveidošanu, mēs nerunājam par Eiropas Savienības spēku virspavēlniecības štāba izveidošanu,” norādījusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni, piebilstot, ka plāna būtība ir stiprināt bloka spējas reaģēt uz ārējiem apdraudējumiem, palīdzēt partnervalstīm celt aizsardzības spējas un aizstāvēt Eiropas pilsoņus. “Tas nekādā gadījumā negraus NATO,” tā uzsvērusi F. Mogerīni. Viņa atklāja, ka ES ārējās darbības dienestam tagad ir uzdots izstrādāt noturīgu sistēmu, ar kuras palīdzību Eiropā varētu koordinēt civilos un militāros pasākumus.
Vērtējot Eiropas centienus nodibināt savu aizsardzības platformu, arvien vairāk lēš, ka to steidzina ne tikai piedzīvotie terorakti un imigrācijas plūsma, bet arī republikāņa Donalda Trampa ievēlēšana nākamā ASV prezidenta amatā, jo Tramps nav skopojies ar apgalvojumiem, ka Eiropa uz ASV palīdzību var necerēt, arī NATO, ja pati nesāks pietiekami investēt savā aizsardzībā.
Briti piekāpjas
Kopš Donalda Trampa ievēlēšanas un viņa izteikumiem arī lielākie Eiropas aizsardzības plāna kritiķi maina domas. Lielbritānija, kas līdz šim cēlusi visasākos iebildumus pret ES aizsardzības plāna ideju, ir piekritusi, ka dalībvalstīm tomēr vajadzētu ciešāku sadarbību aizsardzībā.
Līdz šim uz ES vienotas aizsardzības tilta sadūrās divu militāro lielvaru – Francijas un Lielbritānijas – intereses, no kurām pirmā uzskata šo soli par absolūti nepieciešamu neprognozējamajā pasaulē, bet otra brīdinājusi, ka Eiropas valstis šādi atņems spēkus NATO struktūrām, jo cilvēku ir tik, cik ir, un vienām un tām pašām valstīm nebūs pa spēkam apkalpot tik lielas institūcijas. “Jābeidz sapņot par armijām un štābiem, tā vietā jāsāk nopietni ieguldīt aizsardzības budžetā, un tā būs vislabākā pieeja, sastopoties ar Trampa prezidentūru,” tā izteicies britu aizsardzības ministrs Maikls Falons. Tomēr Lielbritānijas valdība tik un tā nav bloķējusi ES aizsardzības idejas plānu, tiesa, piesardzīgu skepsi saglabājot.
