Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Tramps sāk saprast, ka nav imūns pret “politiskās gravitācijas likumiem” 0

Šī bija nedēļa, kad realitāte sāka panākt Balto namu, raksta CNN.

Reklāma
Reklāma
7 pazīmes, ka tevī ir kaut kas no neandertālieša – no priekšrocībām līdz trūkumiem
TV24
“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu
ASV vēršas pret Eiropu: Tramps draud pārraut alianšu saišu pēdējo pavedienu
Lasīt citas ziņas

Prezidents Donalds Tramps savā uzrunā Kongresa abu palātu kopīgajā sesijā otrdienas vakarā skaidri parādīja, ka viņš nepalēninās tempu. Viņš turpinās maksimāli izmantot izpildvaru un satricināt gan valsti, gan pasauli. Taču katrai politiskai darbībai ir pretreakcija.

Un jau parādās pirmās berzes pazīmes, kas varētu palēnināt Trampa šoka un bijības taktiku viņa administrācijas sākumā. Maz ticams, ka tas apturēs viņa agresīvos varas gājienus, taču tas parāda, ka pat viņš nav imūns pret politiskās gravitācijas likumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nav nekādu pazīmju, ka Tramps saskartos ar tūlītēju un būtisku opozīciju no demokrātiem Kongresā, kuru drūmie un vājie protesta žesti viņa uzrunas laikā tikai atklāja viņu bezspēcību.

Taču sarežģījumi, ko rada ekonomikas atslābums, jau sāk ietekmēt Trampa rīcību. Īlona Maska centieni samazināt federālās valdības apjomu skar arvien vairāk parasto amerikāņu, liekot republikāņu likumdevējiem pieprasīt lielāku lomu lēmumu pieņemšanā. Augstākā tiesa tikko pieņēma lēmumu, kas varētu traucēt administrācijas mēģinājumiem apturēt ārvalstu palīdzību. Un citi tiesu lēmumi, kas ierobežo Trampa varas pārspīlējumus, nozīmē, ka nākamie mēneši viņam būs daudz sarežģītāki nekā pirmās sešas nedēļas amatā.

Otrdien nepiekāpīgais Tramps paziņoja par 25% visaptverošu tarifu ieviešanu pret Kanādu un Meksiku. Taču jau nākamajā dienā viņš uz mēnesi atbrīvoja autoindustriju no šiem tarifiem. Ceturtdien viņš visus tarifu pasākumus Rietumu puslodē apturēja līdz aprīlim. Pasākumi pret Ķīnu gan paliek spēkā.

Bet tā nav pirmā reize viņa otrajā termiņā, kad prezidents draud ar tarifiem un pēc tam atkāpjas – gan Meksika, gan Kanāda jau vairākas nedēļas ir izbaudījušas šo “Trampa amerikāņu kalniņu”.

Prezidenta padomnieki bieži viņu pasniedz kā visu laiku izcilāko darījumu slēdzēju, taču nav skaidrs, ko tieši viņš ieguva no šī pēkšņā lēmuma mīkstināt savu nostāju par politiku, kuru viņš tikai divas dienas iepriekš bija pasludinājis par būtisku Amerikas labklājībai un nacionālajai drošībai.

Tomēr viņa lēmums piekāpties sekoja straujām akciju tirgus svārstībām – rādītājam, ko Tramps regulāri izmanto savas prezidentūras novērtēšanai. Arvien lielāka republikāņu baža par iespējamo patēriņa cenu kāpumu, ko varētu izraisīt jaunā politika, un drūmāki patērētāju ekonomiskās pārliecības rādītāji arī, šķiet, spēlēja lomu.

Republikāņu senators Rends Pols ceturtdien deva ieskatu GOP bažās: “Teju katrs rūpniecības uzņēmums Kentuki ir nācis pie manis un teicis: ‘(tarifi) kaitēs mūsu nozarei un paaugstinās mājokļu, automašīnu cenas,’ tāpēc es turpināšu iebilst pret tarifiem,” sacīja Pols.

Šķiet dīvaini, ka prezidents neapzinājās savu politiku ietekmi, pirms tās ieviesa. Vai ka trīs lielāko ASV autobūves uzņēmumu vadītājiem bija jāsazinās ar viņu, lai paskaidrotu, ka viņš apdraud ikonisku Amerikas rūpniecības nozari. Varbūt Trampa aizraušanās ar “skaistajiem” tarifiem aizēnoja viņa skatījumu uz sekām.

Vai varbūt prezidentam tik ļoti patīk spēka izrādīšana, ka viss bija vienkārši teātris jau no sākuma?

“Ceturtais aprīlis būs ļoti liela diena Amerikai,” ceturtdien sacīja Tramps, radot spriedzi pirms kārtējā tarifu termiņa – kas, visticamāk, radīs vēl lielāku neskaidrību ekonomikā un saniknos Meksiku un Kanādu.

Reklāma
Reklāma

Trampa paša uzliktā pauze liecina vairāk par apjukumu, nevis par spēku, ap kuru viņš būvē savu politisko tēlu. Viņš izskatās kā prezidents, kurš atkāpies, jo Kanāda un Meksika – kuras pašas draudēja ar tarifiem – atteicās piekāpties. Nākamreiz, kad viņš vicinās tarifu draudus, viņš riskē izskatīties pēc zēna, kurš nepārtraukti sauc “vilks”.

Īlona Maska centieni iznīcināt federālo valdību strauji turpinās. Katru dienu nāk ziņas par jaunām masveida atlaišanām. Šonedēļ kļuva zināms, ka Masks un kabineta amatpersonas plāno būtiskus personāla samazinājumus Pentagonā un Iekšējā ieņēmumu dienestā (IRS).

Prezidents gatavo izpildrīkojumu Izglītības departamenta slēgšanai – mērķi, par kuru republikāņi sapņojuši jau četras desmitgades. Taču tas noteikti izraisīs ilgstošu tiesvedību par izpildvaras robežām.

Maskam nebija grūti ātri slēgt ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID), jo tā bija viegls politiskais mērķis, un ideja par mazāku valdību ir populāra daudzu amerikāņu vidū. Taču, jo dziļāk viņš iegriežas aģentūrās, kas tieši ietekmē amerikāņu dzīvi, jo lielāks kļūst politiskais risks.

Plāni atlaist desmitiem tūkstošu darbinieku Veterānu lietu departamentā (VA) jau izsauc asu kritiku. Pretinieki apgalvo, ka prezidents un Masks pagriež muguru pilsoņiem, kuri kalpojuši valstij un bieži maksājuši smagu cenu ar savu fizisko un garīgo veselību.

“Viņu bezatbildīgais plāns sagraut VA spēju pildīt Amerikas solījumu veterāniem galu galā atspēlēsies miljoniem veterānu un viņu ģimenēm, kas riskēja ar savu dzīvību, kalpojot valstij,” brīdināja Everets Kellijs, Amerikas Federālo darbinieku apvienības (AFGE) prezidents, trešdien.

Administrācijas amatpersonas uzstāj, ka samazinājumi ir vērsti uz birokrātijas efektivizēšanu un Bidena laikmeta valsts aparāta uzpūstības atcelšanu.

Taču daudziem ir aizdomas, ka Maskam un administrācijai ir arī slēpts mērķis – pakāpeniski privatizēt VA sistēmu.

Tramps jau savā pirmajā termiņā apsvēra plānu paplašināt privāto veselības aprūpi veterāniem, un tagadējie VA budžeta samazinājumi veterānu organizācijās rada lielas bažas. “Viņi lēnām grauzuši VA sistēmu, bet tagad izskatās, ka viņi grib izņemt no tās lielu gabalu,” sacīja Navīds Šahs, Irākas kara veterāns un Common Defense, lielākās veterānu vadītās politiskās organizācijas ASV, politiskais direktors.

Pieaugošā pretestība Maskam ir viens no iemesliem, kāpēc republikāņu likumdevēji un daži kabineta locekļi tagad pieprasa Baltajam namam tiesības piedalīties valdības reformu plānošanā.

Ceturtdien Tramps paziņoja, ka viņš turpmāk ik pēc divām nedēļām rīkos sanāksmes ar saviem kabineta locekļiem un Masku, lai koordinētu valdības “apgriešanas operāciju”. Šis solis liecina, ka Baltais nams cenšas samazināt iespējamos politiskos zaudējumus.

“Ne tikai ministri labāk iepazīs un izpratīs cilvēkus, kas strādā dažādās valdības iestādēs, bet viņi varēs ļoti precīzi noteikt, kuri paliks un kuriem būs jāaiziet,” ceturtdien platformā Truth Social rakstīja Tramps.

“Kopā ar viņiem – Īlons, DOGE un citi lieliski cilvēki – mēs spēsim sasniegt vēsturisku pārmaiņu līmeni.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.