“Tramps runā saprotamā valodā, definējot savus mērķus un liekot cilvēkiem noticēt viņa rīcībai,” Blodons atklāj populisma trumpjus 0
Politiskā retorika un komunikācijas stratēģijas sabiedrības acīs ir kļuvušas par būtisku jautājumu, īpaši populisma izaugsmes laikā gan Latvijā, gan pasaulē. TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā starp žurnālistu un PR speciālistu Arni Blodonu un Saeimas priekšsēdētājas biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu norisinājās viedokļu maiņa par to, kāpēc politiķi nereti nespēj sazināties ar sabiedrību saprotamā valodā, kā arī to, kas veicina populistisko līderu popularitāti.
Populisma fenomens un līderības pazīmes
Žurnālists Arnis Blodons norādīja, ka populisma pieaugumu var skaidrot ar to, ka sabiedrība vēlas dzirdēt saprotamu, konkrētu un vienkāršu valodu. Kā piemēru viņš minēja bijušo un nākošo ASV prezidentu Donaldu Trampu, kura tiešā un vienkāršotā runas maniere guva plašu sabiedrības atsaucību. “Tramps runā saprotamā valodā, definējot savus mērķus un liekot cilvēkiem noticēt viņa rīcībai,” uzsver Blodons, pieminot, ka šī komunikācijas stratēģija palīdz populistiem sasniegt mērķus, pat ja viņi nereti tiek kritizēti par populismu.
Blodons akcentēja, ka šāda līderība un spēja izteikties bez liekas sarežģītības palīdz līderiem piesaistīt dažādas sabiedrības grupas. Viņš skaidroja: “Kad sabiedrība jūtas pazemota, viņiem ir vieglāk pieķerties politiķiem, kuri vienkāršiem vārdiem izsaka to, ko cilvēki vēlas dzirdēt.” Šāda rīcība gan var veicināt risku, ka sabiedrība sāk uzskatīt populismu par ātru un vienkāršu risinājumu politiskajām problēmām.
Sabiedrības uztvere un politisko partiju atšķiršanas grūtības
Diskusijā Blodons arī pievērsās tam, kā sabiedrība uztver politiķus un viņu darbu, atzīstot, ka iedzīvotājiem ir grūti nodalīt konkrētus politiķus no viņu pārstāvētajām partijām: “Es uz politiķiem raugos kā uz noteiktas varas deleģētām personām, kas atbild par konkrētām jomām, nevis tikai kā uz partiju pārstāvjiem.”
Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica piekrita, ka politiķu darbību vērtē pēc viņu pašu rīcības, tomēr viņa brīdināja par politisko redzējumu saplūšanu, īpaši ņemot vērā populistu lomu sabiedrībā. “Man būtu jācer, ka mani un Rosļikova kungu šķir būtiskas uzskatu atšķirības,” viņa norādīja, uzsverot, ka, neskatoties uz sabiedrības pieprasījumu pēc vienkāršības un skaidrības, politiķiem ir jāsaglabā savs redzējums un jātur sava nostāja.
Politiķu komunikācijas izaicinājumi sabiedrības acīs
Toms Liepājnieks, raidījuma vadītājs, piebilda, ka daudzi politiķi nereti krīt paši savās lamatās, jo viņu izteikumi mēdz pārvērsties par neīstenojamām idejām, kas rezultējas kā “šāviens sev kājā”. Šādas situācijas, viņaprāt, tikai paver ceļu populismam, kas sola ātrus un pievilcīgus risinājumus.
Arī Blodons piekrīt, ka politiķu izteikumi nereti kļūst par iemeslu sabiedrības neapmierinātībai, jo mazas frāzes, ko cilvēki dzird medijos, paliek prātā, veidojot negatīvu attieksmi pret varu. “Vienkāršais pilsonis nespēj nošķirt politiķus no partijas, viņš vēlas redzēt vienkāršu un adekvātu rīcību,” norādīja Blodons, piebilstot, ka sabiedrība sagaida no politiķiem skaidrus un konsekventus lēmumus, kas nebūtu pretrunā ar viņu interesēm.