Tramps: “Mēs tiksim vaļā no visām čūskām, pat visdziļākajās alās” 0
Vismaz pusducim grāmatu par notikumiem un (ne)tikumiem ASV prezidenta Donalda Trampa divus gadus ilgās valdīšanas laikā Baltajā namā nupat pievienojas prezidenta bijušā īpašā padomnieka saziņā ar sabiedrību Klifa Simsa vērtējums par 500 Trampa Baltā nama “Odžu komandā” pavadītajām dienām.
Tramps veidojis ienaidnieku sarakstu
Klifs Simss, tolaik tīmekļa ziņu vietnes izpilddirektors Alabamas štatā, iesaistījās Donalda Trampa vēlēšanu kampaņā 2016. gada augustā. Pēc vēlēšanām viņš pārcēlās no Trampa torņa Ņujorkā, kur atradās republikāņu kandidāta kampaņas galvenā mītne, uz Baltā nama rietumu spārnu, kur izvietotir prezidenta īpašo padomnieku kabineti.
Baltā nama aparāta štatu sarakstā būdams prezidenta īpašais palīgs un Baltā nama sabiedrisko attiecību stratēģijas direktors, Simss drīz tika ierauts valsts galvas padomnieku iekšējā lokā kā uzticības persona, izsūtāmais zēns, padomnieks, peramais zēns un draugs, šiem raksturojumiem nereti saplūstot. Tas deva Simsam iespēju būt blakus prezidentam privātās tikšanās ar Kongresa amatpersonām, administrācijas ierēdņiem un pasaules līderiem.
Viņš redzēja, kā Tramps mēģina tikt galā ar amata izaicinājumiem, un guva ieskatu par prezidenta pasaules redzējumu.
Pusotru gadu Simss dienu no dienas bija liecinieks nemitīgiem ķīviņiem un informācijas noplūdēm, dusmu uzplūdiem un prieka izpausmēm Trampa Baltajā namā, vērojot viņa padomnieku un znotu Džaredu Kušneru un padomnieci Keliannu Konveju, kā arī bijušo Baltā nama aparāta vadītāju Džonu Kelliju un bijušo galveno stratēģi Stīvu Banonu.
Viņš pat palīdzēja Trampam, kurš augstāk par visu vērtēja personisko uzticību, izveidot prezidenta ienaidnieku sarakstu. Un visu laiku Simss veica pierakstus, simtiem lapu piezīmju. Atšķirībā no grāmatām, kuru autori apraksta notikumus Baltajā namā to dalībnieku atstāstījumā, Simss bija notikumu aculiecinieks. Viņa vēstījums par “Odžu komandu” Baltajā namā stāsta par varu un intrigām, aizmuguriskiem uzbrukumiem un drosmīgām uzvarām, kā arī sāpīgiem morāliem kompromisiem, kas skāruši viņu pašu.
Kad prezidents kļūst nevaldāms
Simss atstāsta epizodi, kad Tramps vērojis televīzijā, kā toreizējais Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens kritizējis prezidenta vērtējumu par balto rasistu plosīšanos Šarlotsvilā. Tramps turējis TV pulti kā pistoli un pieprasījis palīgam nekavējoties sazvanīt republikāņu līderi. “Pol, vai tu zini, kāpēc demokrāti tev pastāvīgi uzbrūk? Jo viņi zina tādu vārdu kā “lojalitāte”,” kongresmeni pamācīja Tramps, iesakot viņam būt lojālam prezidentam.
Atceroties Raiena izvairīšanos atbalstīt Trampu kampaņas izšķirošā brīdī 2016. gada oktobrī, kad tika publiskots video ar Trampa lielīšanos varā pār sievietēm, prezidents turpināja pazemot Viskonsinas kongresmeni.
“Kad es biju Viskonsinā, vietējie tevi izsvilpa, un tu tiktu izbalsots kā suns, Pol. Kā suns! Un ko es izdarīju? Es izglābu tavu pakaļ…” Simsa vēstījums nav glaimojošs Trampam, bet nav arī mēģinājums nokārtot rēķinus pēc neizdevušās karjeras Baltajā namā. Autors atzīst, ka ticējis Trampam un viņa plāniem prezidenta amatā, taču nevairās no kritiskiem vērtējumiem, īpaši morāles jomā. Simss spēj būt paškritisks, kas ir ļoti reta īpašība Trampa pasaulē, atzīstot, ka bijis “savtīgs”, “atklāti ambiciozs” un “gļēvulis”.
Simsa stāstā ir arī komiskas epizodes, piemēram, kad Tramps dusmojas par mediju ziņām par salīdzinoši nelielo cilvēku skaitu viņa amatā stāšanās ceremonijā un bijušais Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers cenšas glābt situāciju. Spaiseram tas lāgā neizdevās, un drīz viņš tika patriekts no Baltā nama.
“Nav iespējams noliegt, cik nekontrolējams dažreiz bija Baltā nama aparāts, mani ieskaitot,” raksta Simss. Vinš ataino Trampu kā ļoti aizdomīgu cilvēku, kas neuzticējās pat saviem padomniekiem. Viņš atceras, kā kopā ar prezidenta ilggadējo miesassargu un uzticības personu Kītu Šilleru pēc Trampa prasības veidojis viņa ienaidnieku sarakstu.
“Mēs tiksim vaļā no visām čūskām, pat visdziļākajās alās,” viņiem teica Tramps.
Baltā nama aparāta vadītājs ģenerālis Džons Kellijs reiz izteicās, ka savu darbu uzskata par “kalpošanu valstij un tikai tad prezidentam”. Simss viņa nostāju vērtējis kā potenciāli naidīgu Trampa prezidentūrai. Kellijs drīz pievienojās tiem daudzajiem Baltā nama un Trampa administrācijas ierēdņiem, kas paši atkāpušies, paužot protestu pret prezidenta autoritāro vadības stilu, vai atlaisti.
