Tramps kritikas lavīnā 1
ASV politiķu aprindas saniknojusi ASV prezidenta Donalda Trampa “piespēlēšana” Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Helsinkos. Trampam pārmet ASV nacionālo interešu ignorēšanu, viņa uzstāšanos preses konferencē pēc samita sauc par apkaunojošu un aizrāda, ka vēl nekad Amerika nav pieredzējusi, ka tās prezidents paša ļaudis kritizē, bet ienaidniekus aizstāv.
Tā ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Pols Raians savā paziņojumā uzsvēris: “Prezidentam jāsaprot, ka Krievija nav mūsu sabiedrotais. ASV un Krievija nav morāli vienlīdzīgas. Krievija joprojām ir naidīga mūsu pamatvērtībām un ideāliem.” Amerikāņu politiķu vairākums nešaubās, ka Krievija iejaucās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, lai arī Putins to noliedz. Pat pašreizējais Nacionālās izlūkošanas direktors Dens Kouts atļāvies publiski iebilst Trampam, aizrādot, ka Krievija nešaubīgi ir atbildīga par “pastāvīgiem un visaptverošiem” mēģinājumiem graut ASV demokrātiju. Vēl asāks kritikā bijis iepriekšējais Nacionālās izlūkošanas direktors (2010–2017) Džeimss Klapers, kurš Trampa uzvedību Helsinkos nosaucis par “neiedomājamu kapitulāciju”: “Tas ir patiesi neticami. Uz pasaules skatuves Savienoto Valstu prezidents būtībā kapitulēja un izskatījās, ka ir Vladimira Putina iebiedēts.” Tramps Putina klātbūtnē sliktajās Vašingtonas un Maskavas attiecībās vainoja iepriekšējo ASV administrāciju, bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni, nevis Krievijas agresīvo politiku. Republikāņu senators Roberts Korkers pēc tam intervijā CNN atzinās, ka ļoti vīlies tajā, ko sacījis Tramps: “Es sajutu, ka prezidenta komentāru dēļ kā valsts sākam izskatīties pēc “peramā zēna”.” Preses konferencē, jautāts, kam vēlēšanu ietekmēšanas lietā viņš tic vairāk – paša valsts specdienestiem vai Putinam –, Tramps atbildēja: “Prezidents Putins sacīja, ka tā nav Krievija. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc tai vajadzētu būt [Krievijai].” Vēlāk gan viņš ar “Twitter” paziņojuma palīdzību skaidroja, ka “ļoti” uzticas ASV specdienestiem, taču “gaišākas nākotnes vārdā nevar tikai koncentrēties uz pagātni”.
Tradicionālais Trampa kritiķis, republikāņu senators Džons Makeins Helsinku preses konferenci ir nosaucis par “kaunpilnu”. Viņaprāt, Trampa tikšanās ar Putinu bijusi “traģiska kļūda”, jo Tramps “ne tikai nespēja, bet arī nevēlējās nostāties pret Putinu”. “Neviens no iepriekšējiem prezidentiem nav tik verdziski pazemojies tirāna priekšā,” paziņoja Makeins. Šķitis, ka Tramps un Putins ievēro vienu scenāriju: “Fakts, ka prezidents Helsinkos bija ieradies kopā ar kompetentu un patriotisku padomnieku komandu, viņa kļūdas un piekāpšanos padara vēl sāpīgāku un neizskaidrojamāku.” Savukārt bijušais CIP šefs Džons Brenans Trampa izteikumus nosauca par “nodevīgiem” un tviterī ierakstīja: “Ne tikai Trampa komentāri bija stulbi, viņš pilnībā ir Putinam kabatā. Kur jūs esat, republikāņu patrioti???” Viens no ietekmīgākajiem republikāņu senatoriem Lindsijs Greiems brīdinājis, ka Maskava Trampa uzvedību uzskatīs par vājuma pazīmi, bet tas nozīmē vairāk problēmu.
Nežēlīgāki notikušā raksturojumos bija demokrāti. Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers: “Visā mūsu valsts vēsturē amerikāņi nekad nav redzējuši Savienoto Valstu prezidentu, kas atbalsta amerikāņu pretinieku tā, kā Tramps ir atbalstījis prezidentu Putinu.” Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas loceklis, demokrāts Adams Šifs pārmetis Trampam, ka tas nievājoši izteicies par īpašo prokuroru Robertu Milleru, kurš izmeklē iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās. Tā Tramps Putinam devis “zaļo gaismu” iejaukties šāgada Kongresa vēlēšanās, brīdināja demokrātu pārstāvis.
Tikai daži republikāņu kongresmeņi izteikušies par Trampa – Putina samitu kā par soli ASV un Krievijas attiecību uzlabošanā. Piemēram, republikānis Rends Pols uzskata, ka Tramps politiski riskējis miera vārdā. Tāpat ASV viceprezidents Maiks Penss slavēja šefu: “Tas, ko redzēja pasaule, ko redzēja amerikāņu tauta, ir, ka prezidents Donalds Tramps Amerikas labklājību un drošību vienmēr liks pirmajā vietā.”
Spriežot pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas, Tramps sarunās vismaz nav atļāvies neko tādu, kas kaitētu NATO un Eiropas drošībai. Tajā pašā laikā radušās aizdomas, kuras skaļi paudis ASV demokrātu senators Šumers: “Tagad pār Balto namu karājas viens šausminošs jautājums: kas bija tas, kas, iespējams, pamudināja Donaldu Trampu nostādīt Krievijas intereses augstāk par ASV interesēm? Miljoniem amerikāņu lauzīs galvas, vai tiešām šādas bīstamas uzvedības vienīgais iespējamais izskaidrojums ir, ka prezidentam Putinam ir kaitējoša informācija par prezidentu Trampu.” Pirmdienas vakara intervijā ASV telekanālam “Fox News” žurnālists Putinam uzdeva konkrētu jautājumu: “Amerikā ir daudz teoriju, kādēļ prezidents Tramps nevēlas jūs kritizēt. Vai jums attiecībā uz viņu ir kas kompromitējošs?” Putina atbilde, protams, skanēja: “Mums nav un nevar būt nekāda kompromata.”