Tramps izvērš tarifu karu: neapmierinātība gan ASV, gan ES valstīs 0
ASV prezidenta Donalda Trampa izvērstais tirdzniecības tarifu karš sarežģījis Vašingtonas attiecības ar ārvalstu partneriem un izraisījis pretdarbību pat ASV lielā biznesa aprindās, kas tradicionāli bijušas Republikāņu partijas sabiedrotās un līdz šim izvairījās kritizēt Trampa politiku.
Neapmierinātību ar prezidenta Trampa izziņotajiem tarifiem paudusi tādu ASV firmu kā “General Motors” un “Harley–Davidson” vadītāji. Republikāņu senators no Jūtas štata Orins Hečs, kurš ir Senāta Finanšu komitejas priekšsēdētājs un tuvs Trampa sabiedrotais, paziņojis, ka “gribētu likvidēt tos (tarifus)”. Trampu sadusmojis fakts, ka no desmit ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem tikai ar Britāniju Vašingtonai ir neliels pārpalikums. Lielākais iztrūkums (347,1 miljards dolāru) ASV ir tirdzniecībā ar Ķīnu, ko Baltais nams apsūdzējis intelektuālā īpašuma zādzībā un citos pārkāpumos. 6. jūlijā stājas spēkā 25 procentu tarifs daudzām precēm ASV un Ķīnas savstarpējā tirdzniecībā. Sākotnēji tarifi ietekmēs preču apgrozījumu aptuveni 35 miljardu dolāru apmērā, bet, tirdzniecības karam izvēršoties, tas var ietekmēt gandrīz 500 miljardu tirdzniecības apgrozījumu starp ASV un Ķīnu.
Pilna apjoma tarifu karš starp ASV un Eiropas Savienību, kas ir lielākā ASV tirdzniecības partnere, vēl nav sācies, taču eksperti jau ceļ trauksmi par ārkārtīgi negatīvām sekām abu pušu ekonomikai. “Ņemot vērā tarifus un šķēršļus tirdzniecībai, ko Savienotajām Valstīm jau labu laiku noteikusi ES – ja šie tarifi un šķēršļi drīzumā netiks atcelti, mēs noteiksim 20% tarifus visām viņu automašīnām, kas tiek vestas šurp. Ražojiet tās šeit!” 22. jūnijā paziņoja Tramps. Jūlija sākumā ES brīdināja, ka ASV eksportam 294 miljardu dolāru (252 miljardu eiro) vērtībā draud atbildes tarifi, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus noteikt 20% muitas tarifu automašīnām, kas tiek importētas no ES. Eiropas Komisijas pārstāvis pavēstīja, ka tarifu palielināšana šīm precēm nodarītu kaitējumu ASV ekonomikai 13–14 miljardu dolāru apmērā. “ASV eksports līdz pat 294 miljardu dolāru vērtībā varētu tikt pakļauts atbildes pasākumiem dažādās ASV ekonomikas nozarēs, kas ir līdzvērtīgi 19% no ASV kopējā eksporta 2017. gadā,” teikts komisijas paziņojumā. Jūnija beigās spēkā stājās ES muitas tarifi, kurus bloka dalībvalstis apstiprināja kā atbildi uz ASV piemērotajiem tarifiem no ES importētajam tēraudam un alumīnijam. ES atbildes tarifi sākotnēji piemēroti ASV preču importam 2,8 miljardu eiro apmērā, vairumam šo preču nosakot 25% tarifus. Šie tarifi tiek piemēroti dažādām precēm, sākot ar lauksaimniecības produktiem un beidzot ar džinsiem, viskiju un motocikliem. ASV jau no 1. jūnija piemēro 25% tarifus tērauda un 10% tarifus alumīnija importam no ES.
Eiropas autobūves firmas pērn izgatavoja ASV 2,9 miljonus automobiļu, kas ir 26% no to kopējā ražošanas apjoma un 16% no ASV rūpnīcās izgatavotajiem automobiļiem. Eksperti atzīmē, ka spēkratiem vajadzīgas rezerves daļas. Ja tās tiek importētas, automobiļu cena pieaug, amerikāņu autobūvētājiem zaudējot konkurences cīņā.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, pirmdien Baltajā namā tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, iebilda ASV prezidentam, kurš apgalvoja, ka nespēja vienoties ar ES par tarifiem būšot “pozitīva”. “Ja mums izdosies vienoties, tas būs labi,” teica Tramps, “ja neizdosies, arī tas būs labi, jo…” – “Nē,” Trampu pārtrauca Nīderlandes premjers, uzsverot, ka tirdzniecības karš “nav pozitīvs un mums jārod risinājums”. Abi politiķi pēc tam sarokojās, taču domstarpības par tirdzniecības tarifiem turpina samilzt.
Jūlija beigās paredzēta Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vizīte ASV, taču avots Junkera birojā izteicies, ka biļetes uz Vašingtonu vēl nav pasūtītas.
