Vera Jourova: Tramps ir simptoms. Mums jācīnās par demokrātijas pilnveidošanu 1
Vera Jourova, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēs joprojām esam satriekti par notikumiem ASV. Taču nevaram atļauties šodien būt satriekti un rītdien visu aizmirst. Demokrātija ir trausla, pakļauta uzbrukumiem no iekšienes un ārienes. Mēs, demokrātijas aizstāvji, iedomādamies, ka demokrātija kopā ar savām vērtībām un brīvībām aizstāvēs pati sevi, esam vainojami nevērībā un lētticībā.
Mums ir ļoti taustāms, tomēr traģisks pierādījums, ka tas tā nav un ka daudzi cilvēki vienkārši ir zaudējuši uzticību demokrātijas institūcijām.
Mēs arī zinām, ka digitālā joma rada gan iespējas, gan milzīgus riskus demokrātijai un ka ir pienācis laiks ieviest kārtību demokrātijas digitālajā izpausmē. Fakti pieder ikvienam, viedoklis pieder indivīdam. Šis nošķīrums ir iedragāts, un iedīgļi kam tādam, kas notika ASV, ir rodami arī Eiropā. To var labot tikai tad, ja ir uzticēšanās zinātnei, valdībām un sabiedrībai.
Uzmanība šobrīd ir pievērsta lielo uzņēmumu lomai šajos notikumos. Jā, tie ir ļāvuši uzzelt sazvērestības teorijām. Jā, tie ir pelnījuši naudu ar dezinformāciju un ļāvuši ļaunprātīgiem darboņiem īstenot ekonomiskus un politiskus mērķus. Jā, tie izvairās no atbildības, un, jā, tie ietekmē vai pat var kontrolēt mūsu demokrātiskās debates.
Tas, ka tie var slēgt amatā esoša ASV prezidenta sociālo mediju kontu, pamatojoties uz neskaidriem kritērijiem un bez uzraudzības, var apdraudēt vārda brīvību. Lai gan uzskatu, ka prezidenta Trampa bezatbildīgā kūdīšana uz vardarbību prasa atbildes rīcību, tomēr ir skaidrs, ka tā turpināt nevaram. Galu galā pat salūzis pulkstenis divreiz dienā rāda pareizu laiku.
Ko varam darīt? Atbilde ir sarežģīta, jo demokrātija nav vienkārša.
Pirmkārt, mums ir vajadzīgs stingrāks regulējums, vairāk izpildāmi pienākumi un lielāka digitālās jomas dalībnieku atbildība. Nesen ierosinājām digitālo pakalpojumu aktu, kas palielinās tiešsaistes platformu pārskatatbildību un darīs skaidrākus noteikumus par nelikumīga satura izņemšanu.
Tas aizved pie manas otrās atbildes. Mums ir nekavējoties jāpārveido sava demokrātiskā līdzdalība digitālajā laikmetā un jānodrošina sev labāki instrumenti cīņai ar dezinformāciju un kaitīgu saturu. Eiropas Demokrātijas rīcības plāns ir mūsu karte, kurā izklāstīts, kas šajā ziņā darāms turpmāk. Mums ir vajadzīga jauna vienošanās pret dezinformāciju, mums ir vajadzīga pārskatatbildība par algoritmiem, un uzņēmumu rīcība vairs nedrīkst būt nekonsekventa, bet tai jākļūst par daļu no paredzamas un pārredzamas sistēmas.
Regulējums viens pats nespēs aptvert visus digitālās dzīves aspektus, un, manuprāt, tas arī nav vajadzīgs. Mēs nedrīkstam upurēt vārda brīvību, kas prasa atvērtu telpu – gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Taču ir jāmainās tehnoloģiju uzņēmumu un tehnoloģiju darbinieku domāšanai.
Arhitekti ievēro ne tikai likumus, bet arī ētikas kodeksus, lai viņu projektētās ēkas būtu cilvēkiem drošas. Programmētājiem un IT ekspertiem, izstrādājot algoritmus, vajadzētu ievērot līdzīgu pieeju, bet no tehnoloģiju nozares vadītājiem to dzirdu reti.
Treškārt, mums ir jāizbeidz izlikties, ka lielie nozares dalībnieki saskaras ar konkurenci. Pašlaik tā nav. Mēs nevaram izvēlēties starp konkurējošām platformām tādā pašā veidā, kā izvēlamies starp lielveikaliem. Tāpēc jāpiemēro īpaši noteikumi un pienākumi, kas ierosināti mūsu digitālo tirgu aktā.
Visbeidzot, mums arī jāsaprot, ka Tramps ir ne tikai cēlonis, bet galvenokārt simptoms. Viņam atstājot amatu, nesaskaņu, neuzticības un neapmierinātības pamatcēloņi neizzudīs. Tāpat šīs iezīmes nav unikālas tikai amerikāņu sabiedrībai. Tās vērojamas arī pie mums, Eiropā.
Mums jāsadarbojas ar jauno ASV prezidentu Džo Baidenu, lai mēs kā sabiedrotie varētu apvienot spēkus tādu kopīgu noteikumu izveidē, kuri atspoguļo mūsu demokrātiskās vērtības.
Taču nevaram koncentrēties tikai uz tehnoloģiju platformām. Mums ir jāpanāk, lai izglītība atbilstu digitālajai realitātei. Mums visiem ir jāuzlabo digitālā pratība.
Vairs nevaram atzīt par normālu, ka notiek uzbrukumi vērtībām, tiesiskumam, neatkarīgiem tiesnešiem un plašsaziņas līdzekļiem, pamattiesībām un demokrātijai. Mums jādod prettrieciens. Mums ir jāparāda, ka risks demokrātijai ir risks cilvēku tiesībām un brīvībām. Ikdienišķajā demokrātijas realitātē mums jārod degsme.
Mēs nedrīkstam arī atstāt cilvēkus novārtā. Kopš Tramps tika izslēgts no vairākiem sociālajiem tīkliem, daudzi viņa atbalstītāji ir devušies uz citām tiešsaistes telpām, nošķiroties vēl noslēgtākos burbuļos. Nedrīkstam viņus aizmirst. Ir jāatrod veids, kā viņus atkal iesaistīt demokrātiskās debatēs.
