Tramps ir mazāks maita nekā Hilarija – Amerikas latvieši atklāj, par ko balsoja 28
ASV otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps. Tramps valsts galvas amatā nomainīs demokrātu Baraku Obamu, kurš bijis prezidents divus termiņus kopš 2009.gada. Amerikāņu plašais atbalsts Trampam daudzus pārsteidzis.
Alberts Legzdiņš, populārā Amerikas latviešu ansambļa “Čikāgas piecīši” dalībnieks:
“Es nebalsoju tik daudz par Trampu kā pret Hilariju. Pēdējā brīdī izlēmu balsot par Trampu, jo viņš ir mazāks maita nekā Hilarija, kura ne reizi vien ir pamatīgi melojusi un kurai tā pagātne ir pārāk raiba. Tiesa, grūti prognozēt, kā mainīsies dzīve Amerikā, šodien jau pamatīgi ir nokritušās biržas akcijas. Atliek tikai cerēt to labāko, jo Tramps ir spējis sevi padarīt bagātu un varbūt palīdzēs arī citiem attīstīt biznesu.
Pārsteidzošākais ir tas, ka sievietes, kuras viņš ķengāja un kurām vajadzēja viņu samīdīt ar kājām, tomēr ir balsojušas par Trampu, to mums ziņoja vēlēšanu rezultātu analītiķi. Arī lauku cilvēki atdevuši savas balsis par Trampu. Vēlēšanu rezultātu prognozētāji nebija paredzējuši, ka tas varētu notikt.
Tas ir diezgan briesmīgi, ka Amerikā izveidojusies tāda situācija, ka divi šādi cilvēki bija vienīgie kandidāti. Tomēr, kad viņus ievēl, viņi ar laiku pielāgojas tai politikai, kādu sabiedrība grib redzēt. Par izmaiņām Trampa uzvedībā liecina fakts, ka viņš uzreiz pēc vēlēšanām paziņoja, ka neesot republikāņu prezidents, viņš esot Amerikas prezidents.
Hilarija būtu turpinājusi to pašu politiku, ko ieviesa Obama, no kura nebija nekādas jēgas – viņa uzvārds daudziem kļuvis par lamu vārdu. Arī es nobalsoju par Obamu un pēc tam kodu nagos.”
Jānis Bolis, Latvijas goda konsuls Rodailendā, advokāts:
“Mana ģimene nobalsoja par Klintones kundzi, jo viņa man likās labākā no divām pavisam švakām izvēlēm. Bet tagad, kad Tramps ir prezidents, jāraugās optimistiski un pozitīvi un jāvēro, kā viņš rīkojas. Tad mēs varam sākt kritizēt. Īpaši jāskatās uz to, kādas attiecības viņam būs ar Krieviju un Putinu. Es ceru, ka NATO jautājumā nekas nemainīsies.
Tas, ko Tramps līdz šim teicis, ir ļoti nepatīkami un nepieņemami. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks nevar mainīties. Jāskatās, ko viņš darīs pirmajās simts dienās, un tā kritika ir jārezervē līdz tam laikam, kad mēs ieraudzīsim, ko tas vīrs dara. Es viņu nevēlējos un vēl arvien nevēlos, bet es gribu būt optimists un skatīties uz to labāko, kas iespējams.
Ja paskatāmies uz bijušā prezidenta Obamas darbību, tad pastāvēja viedoklis, ka viņa lielākais sasniegums ir veselības apdrošināšanas ieviešana. Bet tagad, izrādās, ka tā nav izdevusies, ka tā ir daudz dārgāka nekā bija paredzēts, un veselības aprūpes sistēma joprojām klibo. Tiesa, ārpolitikā gan viņam neko nevar pārmest, jo viņš nepieļāva kļūdas.
Ilmārs Bergmanis, sabiedrisks darbinieks, strādājis kā revidents pie valdības, veicinājis Latvijas iestāšanos NATO:
“Nobalsoju par Trampu, sieva gan par Hilariju. Cerams, ka Tramps pieregulēs to nelegālo imigrāciju, kas Amerikā nāk iekšā pa labi un kreisi. Kad strādāju, bieži braucu uz Arizonas apgabaliem un pārliecinājos, kā tur plūda iekšā cilvēki – simtiem dienā.
Latvijai vajadzētu nedaudz savilkt jostu un netērēt tik daudz naudas prēmijās sportistiem, estrādēs un koncertzālēs un tomēr mēģināt sasniegt tos divus procentus no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai. Lai nebūtu bailes, ja nu gadījumā Tramps sāks pārkārtot tos NATO līgumus un spiedīs tās nācijas, kas nav izpildījušas divu procentu uzdevumu, to izdarīt. Es domāju, ka būs jau labi, ka nav jābaidās ne Latvijai, ne citiem. Šaubos, ka Putins daudz ko iegūs no Trampa uzvaras. Tas, ka Tramps Putinu dēvē par lielu valdnieku, ir māžošanās. Gan jau drīz būs saķeršanās, īpaši Sīrijas jautājumā. Tur nav ko daudz bažīties par Putina un Trampa attiecībām. Nedomāju, ka varētu būt kādi ierobežojumi Kanādai sūtīt savus aizsardzības spēkus uz Latviju.”
