Tramps ietur stilu – vainu par tarifu neveiksmi noveļ uz saviem padomniekiem. Kas patiesībā var slēpties šajā plānā? 0
Donalda Trampa prezidentūras laikā (2017–2021 un no 2025. gada) viņa ekonomiskā stratēģija, kas balstīta uz principu “America First”, izcēlās ar agresīvu muitas tarifu politiku. Viņš solīja atjaunot ASV ražošanu, samazināt tirdzniecības deficītu un aizsargāt vietējos ražotājus, ieviešot tarifus uz precēm no Ķīnas, Eiropas Savienības, Kanādas un citām valstīm.
Tomēr šī pieeja izraisīja globālu pretdarbību un iekšējas domstarpības viņa administrācijā. Tramps vaino savus padomniekus par muitas politikas neveiksmēm, norādot uz to, ka tarifu iecerētie mērķi nav pilnībā sasniegti.
Tarifu kara sākums
2018. gadā Tramps uzsāka vērienīgu tirdzniecības politiku, ieviešot 25% tarifu tēraudam un 10% tarifus alumīnijam, kas skāra ne tikai konkurentus, bet arī sabiedrotos, tostarp Kanādu un Eiropas Savienību. Īpaši asi tika vērsts pret Ķīnu – Tramps uzlika tarifus precēm simtiem miljardu dolāru vērtībā, lai piespiestu Pekinu mainīt tirdzniecības praksi un samazinātu ASV atkarību no Ķīnas ražojumiem. Viņš apgalvoja, ka tarifi atgriezīs darbavietas ASV un stiprinās ekonomiku.
Tomēr realitāte izrādījās sarežģītāka. Ķīna atbildēja ar tarifiem uz ASV precēm, piemēram, sojas pupām, cūkgaļu un automobiļiem, kas smagi skāra ASV lauksaimniekus, īpaši Vidusrietumos. Lai mazinātu zaudējumus, Trampa administrācija piešķīra miljardiem dolāru subsīdijās lauksaimniekiem, taču tas radīja papildu slogu budžetam. Arī patērētāji ASV saskārās ar augstākām cenām, jo uzņēmumi pārcēla tarifu izmaksas uz pircējiem.
