ASV saglabās savu militāro klātbūtni Baltijas reģionā 8
Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.
Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.
“Baltijas valstis un ASV apņēmušās kopīgi strādāt pie jaunām idejām, priekšlikumiem, lai nostiprinātu atturēšanas politiku un palīdzētu Baltijas valstīm attīstīt jaunas aizsardzības spējas. Vienojāmies cieši sadarboties cīņā ar hibrīdajiem draudiem un propagandas ietekmes mazināšanā,” apliecināja Valsts prezidents, norādot, ka puses vienojušās turpmāk sadarboties cīņā arī pret terorismu, informācijas kara jautājumos un kodolieroču arsenāla veidošanas nepieļaušanā.
Baltijas valstis ir pateicīgas ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm, apliecināja Vējonis, sakot, ka Latvija turpinās novirzīt 2% no IKP aizsardzībai, lai palielinātu valsts militāro potenciālu un stiprinātu NATO, kā arī turpinās ieguldīt līdzekļus, lai varētu piedalīties starptautiskās drošības garantēšanā. nepieciešamība turpināt esošo veiksmīgo sadarbību.
Vējonis norādīja, ka Baltijas valstis un ASV ir apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību, tādēļ kopīgi tiks strādāts, lai sekmētu jaunu projektu īstenošanu inovācijās, modernajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā. “Sekmēsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu. ASV apstiprināja gatavību stiprināt Baltijas valstu enerģētisko drošību, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz mūsu reģionu,” uzsvēra Vējonis.
Latvijas prezidents atzīmēja, ka nepieciešams kopīgi strādāt pie jaunu kontaktu veidošanas starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, vienlaikus paužot lepnumu par Latvijas uzņēmumu sasniegumiem, kas radījuši vairāk nekā 2000 darbavietu Ziemeļkarolīnas, Džordžijas un Kalifornijas štatos, kas pierāda, cik ļoti svarīga ir ekonomiskā sadarbība starp ASV un Latviju.
Tāpat panākta vienošanās paplašināt izglītības un kultūras apmaiņas programmu piedāvājumu, kā arī stiprināt personīgos kontaktus starp Baltijas valstīm un ASV.
Samitā arī tika parakstīta deklarācija “par godu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskuma simtgadei un partnerības nostiprināšanai”, kurā uzsvērta ASV nemainīga Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atzīšana. Deklarācijā norādīts uz Baltijas valstu ievērojamu progresu politiskās stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un sadarbības drošības jomā, kā arī uz ieguldījumu Eiropas un starptautiskajā drošībā un demokrātisko vērtību veicināšanā.
Deklarācijā pie partnerības principiem uzsvērts, ka ASV un Baltijas valstis ir vienisprātis, ka miers, drošība un labklājība ir atkarīgas no spēcīgām suverēnām valstīm, kas ciena savas valsts pilsoņus, un sadarbojas ar mērķi veicināt mieru ārvalstīs. Partnerība starp ASV un Baltijas valstīm būšot balstīta uz kopīgo uzticību demokrātijas, indivīda brīvības un tiesiskuma principiem. “Mēs joprojām esam stingri apņēmušies ievērot visu Eiropas valstu suverenitātes, robežu neaizskaramības un teritoriālās nedalāmības principus,” uzsvērts dokumentā.
Deklarācijā lielākā sadaļa veltīta drošības jomai, kur ASV un Baltijas valstis uzsver, ka tās vieno pastāvīga darbība Eiropas drošības labā un apņemšanās padziļināt sadarbību, lai stātos pretī spēkiem, kas apdraud kopīgās vērtības, drošības intereses un kopīgo redzējumu. “Kopīgiem spēkiem mēs turpināsim vairot NATO kapacitāti, nodrošinot aktīvu atturēšanos un aizsardzību. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva atkārtoti apliecina savu dzelžaino apņemšanos ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu.”
Igaunija, Latvija un Lietuva deklarācijā apņemas turpināt modernizēt savus bruņotos spēkus, lai uzlabotu sadarbības spējas ar ASV un citiem NATO sabiedrotajiem, kā arī stiprinātu savas teritoriālās aizsardzības spējas, izpildot savas Ziemeļatlantijas līguma 3.pantā noteiktās saistības. Igaunija, Latvija un Lietuva apņemas strādāt pie turpmākas reģionālās infrastruktūras uzlabošanas, lai atbalstītu papildu ASV un NATO rotācijas spēku izvietošanu un mācības reģionā.
Deklarācijā ASV izsaka atzinību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai par to, ka tās ir izpildījušas NATO augstākā līmeņa sanāksmes Velsā atrunātās saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta palielināšanu un uzņemto vadošo lomu Aliansē jautājumā par sloga sadali.
Tāpat uzsvērts, ka ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās atbalstīt NATO darbības, kas vērstas uz hibrīdo draudu novēršanu. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva augsti vērtējot arī sadarbību kopējā cīņā pret starptautisko terorismu un apņemas stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu un kiberdrošības draudiem, kā arī stratēģiskās komunikācijas, robežu drošības un kodolieroču drošības un neizplatīšanas jomā.
ASV deklarācijā apņemas turpināt periodisku spēku izvietošanu Baltijas valstīs, lai stiprinātu atturēšanās politiku un sekmētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus attīstīt savu valstu aizsardzību. ASV arī apņemas palīdzēt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai uzlabot militāro gatavību un kapacitāti, nodrošinot pastāvīgu palīdzību drošības jomā. “Mēs turpinām apzināt jaunas idejas un iespējas, tostarp pretgaisa aizsardzību divpusējā formātā un NATO ietvaros, lai pastiprinātu atturēšanos visā reģionā.”
Ekonomiskās sadarbības jomā ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva uzsver, ka tām ir kopīgi ieinteresētas “taisnīgas un savstarpējas tirdzniecības īstenošanā un ieguldījumu veikšanā” partneru vidū, kas sniedz ekonomiskus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. “Mēs stiprināsim sadarbību, lai veicinātu tiesiskumu un uzlabotu finanšu tirgu drošību,” teikts deklarācijā, “kopīgiem spēkiem mēs atraisīsim iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko potenciālu, veicinot tehnoloģiskus jauninājumus un kapitāla pieejamību. Mēs veicināsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu (…) un pastiprināsim tirdzniecības misiju un biznesa forumu apmaiņu, lai atbalstītu mūsu ekonomisko izaugsmi.”
ASV un Baltijas valstis apņemas sadarboties, lai uzlabotu energoapgādes drošību un neatkarību, dažādojot energoresursu avotus, piegādes un maršrutus, iekļaujot ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportu un citu jaunāko enerģijas avotu tehnoloģijas. “Mēs centīsimies atbalstīt mūsu stratēģiskās infrastruktūras, tostarp enerģētikas, individuālo un kolektīvo noturību, attīstot un uzlabojot esošos pārrobežu pārvades maršrutus, palielinot reģionālo enerģijas tirgu integrāciju un nepārtraukti uzlabojot mūsu kiberdrošības spējas. Mēs arī turpināsim stiprināt sadarbību drošības un aizsardzības nozarēs, iekļaujot tehnoloģiju un aprīkojuma savstarpēju iegādi vienam no otra.”
Deklarācijā ASV un Baltijas valstis apņemas turpināt kontaktu veidošanu starp kopienām un valstīm. “Apņemamies turpināt studentu un jauniešu apmaiņas, stipendiju programmas, sadarbību starp augstskolām, inovācijas un pētniecību, kā arī atbalstu tūrisma nozarei un privātā sektora ekonomiskajām partnerībām.” ASV un Baltijas valstis turpināšot sadarbību un atbalstu neatkarīgu, profesionālu un objektīvu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistikas attīstībai, lai veicinātu sabiedrības kritisko domāšanu, medijpratību un informācijas lietotprasmi.
Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei,ASV prezidents Donalds Tramps otrdien
tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem, aizstāvējis savu pretimnākošo attieksmi pret Krievijas līderi Vladimiru Putinu, norādot, ka labas attiecības ir svarīgas, bet vienlaikus uzsverot, ka neviens nav bijis stingrāks pret Krieviju kā viņš.
Tramps pagājušajā mēnesī telefonsarunā ar Putinu apsveica viņu ar pārvēlēšanu prezidenta amatā un ierosināja viņam tikties Vašingtonā.
“Ja mēs sapratīsimies ar Krieviju, tā būs laba lieta, nevis slikta,” sacīja Tramps, Baltajā namā tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem.
“Tam piekrīt gandrīz visi, izņemot galīgi stulbus cilvēkus,” piebilda ASV prezidents, vienlaikus norādot, ka “droši vien, neviens nav bijis stingrāks pret Krieviju” kā viņš.
“Mēs esam ļoti, ļoti stingri pret Krieviju,” sacīja Tramps.
Solidarizējoties ar Lielbritāniju, ASV izraidījušas vairākus Krievijas diplomātus.
Sergejs un Jūlija Skripaļi 4.martā Solsberi tika atrasti bez samaņas uz soliņa parkā, un Londona, kā arī tās sabiedrotie Rietumos notikušajā apsūdzējuši Krieviju.
Šī ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Eiropā pielietots ķīmiskais ierocis, un incidents vēl vairāk saspīlējies Maskavas un Rietumu attiecības, abām pusēm izraidot ievērojamu skaitu pretējās puses diplomātu.
Tramps arī izdarījis spiedienu uz citām NATO valstīm, lai tās palielinātu savus aizsardzības budžetus līdz NATO izvirzītajam mērķim – 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Runājot ar Baltijas valstu prezidentiem, Tramps minēja to kā vienu no labumiem, ko viņš devis Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite sacīja Trampam, ka ASV loma NATO ir būtiska, un Vašingtonai ir ārkārtīgi svarīga balss militārajā aliansē.
Grībauskaite pauda cerību, ka ar ASV atbalstu izdosies reformēt NATO, sevišķi alianses lēmumu pieņemšanas procesus.
Viņa uzsvēra, ka bez Savienotajām Valstīm tas nebūs iespējams.
Tramps sacīja, ka NATO saņēmusi daudzus miljardus dolāru vairāk, nekā būtu saņēmusi gadījumā, ja ASV prezidenta amatā būtu ievēlēta demokrātu pārstāve Hilarija Klintone.
Tramps, tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem, arī paziņoja, ka ASV iesaistīs armiju, lai apsargātu savu robežu ar Meksiku.
Tramps piebilda, ka viņa priekštecis prezidenta amatā Baraks Obama veica pārmaiņas, kas neradīja nekādu robežu, un uzsvēra, ka armijas izvietošana uz robežas būs “liels solis”.
