Tramps atkal strīdās ar “Facebook” un “Twitter” 0
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien pārmeta sociālajiem medijiem “Facebook” un “Twitter”, ka tie bloķējuši saites uz laikraksta “New York Post” rakstu, kurā tikuši atmaskoti Trampa vēlēšanu sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera korumpēti darījumi Ukrainā.
Laikraksts ziņoja, ka ir ieguvis Hantera Baidena atstātu datoru, kurā esot informācija par Džo Baidena saistību ar sava dēla darījumiem Ukrainā.
Bijušais viceprezidents Džo Baidens, kurš ir Demokrātu partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī, ir vairākkārt noliedzis šādu saistību.
“Atmaskojošs e-pasts atklāj, kā Hanters Baidens iepazīstināja ukraiņu uzņēmēju ar savu tēvu viceprezidentu,” teikts “New York Post” publikācijas virsrakstā.
Tā kā Baidena vēlēšanu kampaņa noliedza, ka viņš būtu jebkad ticies ar šo uzņēmēju, “Facebook” un “Twitter” bloķēja saites uz šo rakstu, jo esot jautājumi par tā patiesumu.
“Šī ir daļa no mūsu standarta procesa, lai samazinātu dezinformācijas izplatību,” sacīja “Facebook” preses sekretārs Endijs Stouns.
“Twitter” paziņoja, ka ierobežo šī raksta izplatīšanu, jo esot jautājumi par rakstā iekļauto “materiālu izcelsmi”.
Republikāņi pauda sašutumu par šādu demokrātiem labvēlīgu cenzūru, un Tramps, kurš sociālās domas aptaujās atpaliek no Baidena, izteica pārmetumus abiem sociālo mediju milžiem.
“Ir tik drausmīgi, ka “Facebook” un “Twitter” noņēma stāstu par atmaskojošiem e-pastiem, kas attiecas uz Miegaino Džo Baidenu un viņa dēlu Hanteru, [laikrakstā] @NYPost,” tvītoja Tramps.
“Viņiem tas ir tikai sākums. Nav nekā sliktāka par korumpētu politiķi.”
Laikraksts ziņoja, ka Hanters Baidens 2019.gada aprīlī atstājis datoru kādā datortehnikas remonta darbnīcā Delavēras štatā. Vārdā nenosauktais darbnīcas īpašnieks pastāstīja laikrakstam, ka uzskatījis šo datoru par aizmirstu, nokopējis datora cieto disku un nodevis datoru federālajām iestādēm.
Darbnīcas īpašnieks nodeva cietā diska kopiju Trampa personīgajam advokātam Rūdijam Džuliāni, kurš to savukārt nodeva laikraksta rīcībā.
Lai gan Baidena vēlēšanu kampaņa nenoliedza šāda datora esamību vai tajā esošu e-pastu ticamību, Džuliāni jau iepriekš ticis vainots dezinformācijas izplatīšanā par Baideniem un Ukrainu.
“New York Post” kritizēja “Facebook” un “Twitter” par palīdzēšanu Baidena kampaņai, jo neviens neesot apstrīdējis šī stāsta patiesumu.
“”Facebook” un “Twitter” nav mediju platformas. Tās ir propagandas mašīnas,” vēstīja “New York Post” savā ievadrakstā.
Republikāņu senators Džošs Holijs vēstulē “Facebook” izpilddirektoram Markam Zakerbergam rakstīja, ka “šķietami selektīvā” bloķēšana “vedina uz domām par neobjektivitāti no “Facebook” puses”. Viņš uzsvēra, ka raksts “skaidri attiecas uz sabiedrības interesēm” un atspoguļo “prezidenta kandidāta potenciāli neētisku rīcību”.
“”Twitter” īstenotā šī stāsta cenzūra ir diezgan liekulīga, ņemot vērā tā gatavību ļaut lietotājiem dalīties ar mazāk labos avotos balstītām ziņām, kurās kritizēti citi kandidāti,” vēstulē “Twitter” izpilddirektoram rakstīja republikāņu senators Teds Kruss.
Džo Baidens pēdējos divus gadus ticis kritizēts par to, ka, pārraudzīdams Baraka Obamas administrācijas Ukrainas politiku, esot palīdzējis savam dēlam un Ukrainas energokompānijai “Burisma”, kuras valdē bija Hanters Baidens.
Baidens 2019.gada septembrī kategoriski paziņoja, ka nekad nav runājis ar savu dēlu par viņa darījumiem ārvalstīs.
Laikraksta stāsts fokusējās uz 2015.gada aprīlī nosūtītu e-pastu, kurā “Burisma” valdes padomnieks Vadims Požarskis pateicas Hanteram Baidenam, ka tas uzaicinājis viņu uz Vašingtonu tikties ar savu tēvu. Nebija gan nekādas norādes, kad šī tikšanās bijusi plānota un vai vispār notikusi.
“Mēs esam izskatījuši Džo Baidena oficiālo pasākumu grafikus no šī laika, un nekāda tikšanās, kas minēta “New York Post” apgalvojumos, nav notikusi,” paziņoja Baidena kampaņa.
Trampa kampaņa ātri nāca klajā ar paziņojumu, ka šie e-pasti ir pierādījums tam, ka Baidens “melojis amerikāņu tautai” par sava dēla darījumiem.
