“Tramps ar Masku Amerikā dara to, ko varas pirmsākumos darīja Putins,” norāda Simanovičs 0
Meli, populistiski izteicieni, motorzāģi, it kā konservatīvu vērtību atgriešana, turpat arī kara izbeigšana – Trampa solījumiem galu neredzēt, un, kamēr vieni ar šaubām un bailēm vēro Trampa izgājienus, citi tos atbalsta. Kāpēc?
“Ļoti daudzos cilvēkos pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir vilšanās par to, ka dzīve neizdevās, bizness neizdevās. Šī vilšanās un aizvainojums gadiem ilgi briest un vienā brīdī vēršas pret politisko eliti. Ne velti pirms neilga laika mums bija populārs vārdu salikums “Kariņa-Levita režīms”. Un lūk, Tramps un Masks ar motorzāģi reprezentē cilvēku, kurš nāk un visu zāģē jauc gabalos. Cilvēkiem patīk, viņi berzē rokas un grib to būdu nodedzināt, tikai viņi nesaprot, ka, manuprāt, Tramps ar Masku Amerikā dara to, ko varas pirmsākumos darīja Putins – viņi pārstrukturē Ameriku sev pietuvinātiem oligarhiem, pārdala valsts resursus un tāpēc iet ar motorzāģi, visu jauc ārā, lai uzbūvētu savu personīgu impēriju,” TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” izsakās Kaspars Simanovičs, teologs.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju izvest ASV karaspēku no Vācijas un pārdislocēt to uz Austrumeiropu, vēsta britu laikraksts “The Telegraph”.
Tramps apsver iespēju izvest aptuveni 35 000 karavīru no Vācijas, tādējādi vēl vairāk saspīlējot attiecības starp ASV un Eiropu.
“Tramps ir saniknots, ka viņi (eiropieši), šķiet, uzstāj uz karu,” izteicies kāds Baltajam namam tuvs avots.
Ārpus Savienotajām Valstīm visā pasaulē izvietoti aptuveni 160 000 amerikāņu karavīru, no kuriem liela daļa atrodas Vācijā.
“Lai gan nav pieņemti nekādi konkrēti lēmumi, ASV armija pastāvīgi apsver karavīru pārvietošanu visā pasaulē, lai labāk reaģētu uz šī brīža draudiem mūsu interesēm,” norādījis ASV nacionālās drošības padomnieka preses sekretārs Braiens Hjūdžs.
Tramps apsver iespēju pārvietot daļu ASV karaspēka Eiropā, lai koncentrētu to ap NATO dalībvalstīm, kas ievērojami palielinājušas savus aizsardzības izdevumus.
Tas atbilst Trampa administrācijas plāniem dot priekšroku tām NATO valstīm, kas pašas iegulda lielākus līdzekļus savai aizsardzībai.
Jau savas pirmās prezidentūras laikā Tramps pieņēma lēmumu izvest no Vācijas 12 000 karavīru, lai gan tur joprojām atrodas ASV Eiropas spēku komandpunkts, kā arī vairākas lielas karabāzes, tajā skaitā aviobāze Ramšteinā.
Tomēr šo Trampa lēmumu, kas izpelnījās plašu kritiku Kongresā, apturēja prezidents Džo Baidens.
“The Telegraph” min, ka ASV militārais kontingents varētu tikt pārvietots no Vācijas uz Ungāriju, taču nav skaidrs kāds tam būtu sakars ar prasībām palielināt NATO dalībvalstu aizsardzības tēriņus, nemaz nerunājot par kaut kādiem stratēģiskiem ASV apsvērumiem.
Saskaņā ar NATO mājaslapā pieejamo informāciju pašlaik tikai četras alianses dalībvalstis aizsardzībai tērē vairāk nekā trīs procentus no IKP. Polija, kas aizsardzībai jau tērē vairāk nekā 4% no IKP, seko Igaunija ar 3,43% un ASV ar aptuveni 3,38%. Savukārt Latvija aizsardzībai pērn atvēlēja 3,15% no IKP. Tālāk seko Grieķija un Lietuva ar attiecīgi 3,08% un 2,85% no IKP. Vairums pārējo Eiropas valstu, tai skaitā Francija un Lielbritānija, savai aizsardzībai tērē aptuveni 2% no IKP vai nedaudz vairāk. Arī Vācija NATO iepriekš nosprausto aizsardzības izdevumu mērķi – 2% no IKP – sasniedza tikai 2024.gadā.
