Trampam ir plāns “miers Ukrainā” un ir arī plāns “Gazas Rivjēra”. Kurš būs gana drosmīgs stāties tam pretī? 0
Nauda, drošība, diplomātija: arābu valstīm ir veidi, kā izdarīt spiedienu uz ASV prezidentu Donaldu Trampu un apturēt viņa strīdīgo plānu attiecībā uz Gazu. Bet analītiķi saka, ka viņi tos neizmantos, izņemot vienu, tas ir, sliktāko scenāriju.
Tiesa gan, priekšlikums, ko ASV prezidents Donalds Tramps acīmredzot izmantoja, lai nāktu klajā ar savu pretrunīgo ideju par “Gazas Rivjēru”, patiesībā izklausās pievilcīgi, šo tēmu plašāk analizējis vācu izdevums Deutsche Welle.
Plašsaziņas līdzekļi liecina, ka Trampa ideja balstījās uz 49 lappušu garu dokumentu, ko pagājušajā vasarā izstrādāja Vašingtonā dzīvojošais ekonomikas profesors Džozefs Pelcmans. Viņa plāns attiecībā uz Gazu ietvēra atjaunojamo enerģiju, vieglā dzelzceļa sistēmu, lidostas un ostas, digitālo pārvaldību un viesnīcas pie pludmales, vēsta izdevums.
Gazā ir nepārprotami nepieciešama rekonstrukcija — šobrīd liela daļa anklāva ir drupas. Ir spēkā trausls pamiers. Taču, lai īstenotu savu plānu, Gaza ir “pilnībā jāiztukšo”, pagājušā gada augustā aplādes laikā sacīja Pelzmans. ASV “var paļauties uz Ēģipti”, lai uzņemtu bēgļus no Gazas, jo valsts ir parādā ASV, viņš ierosināja.
Tramps: Palestīniešiem nav tiesību atgriezties, ja ASV pieder Gaza
Ir gan arī jautājumi, kas finansētu tik grandiozu plānu, tostarp aptuveni 2 miljonu palestīniešu pārliecināšanu pamest savas mājas un nekad neatgriezties, ko varētu klasificēt kā etnisko tīrīšanu.
Vairums Tuvo Austrumu valdību ir nosodījušas šo ideju. Arī Ēģipte un Jordānija, valstis, kurām Tramps ieteica uzņemt miljoniem palestīniešu, nav apmierinātas, raksta DW.
Pēc neērtās vizītes Vašingtonā Jordānijas karalis Abdulla II sociālajos medijos publicēja komentārus, kuros viņš “atkārtoja Jordānijas nelokāmo nostāju pret palestīniešu pārvietošanu Gazā un Rietumkrastā”. Līdzīgi rīkojās Ēģiptes Ārlietu ministrija, paziņojot par nodomu nākt klajā ar plānu, “kas nodrošinātu palestīniešu palikšanu savā dzimtenē”.
Tramps ir iebildis, ka Ēģiptei un Jordānijai, kuras abas saņem miljardus lielu ārvalstu palīdzību un militāro atbalstu no ASV, nebūtu citas izvēles.
Vai arābu valstīm ir ietekme pār ASV?
Ko šīs valstis varētu darīt, lai apturētu pretrunīgi vērtēto “Gasas Rivjēras” plānu?
Jordānija ir viena no ASV tuvākajām sabiedrotajām reģionā un 2021.gadā parakstīja aizsardzības sadarbības līgumu, kas ļauj amerikāņu spēkiem, transportlīdzekļiem un lidmašīnām brīvi iebraukt Jordānijā un pārvietoties tajā.
Eksperti saka, ka palestīniešu bēgļu uzspiešana Jordānijai rada “eksistenciālus draudus” karaliskās ģimenes vadītajai valdībai. Ja Jordānijas valdība kristu, arī šāda sadarbība drošības jomā tiktu apdraudēta.
Jordānija arī bažījas, ka, ja 2 miljoni palestīniešu no Gazas tiks iespiesti Ēģiptē, tad 3 miljoni palestīniešu, kas dzīvo okupētajā Rietumkrastā, kas robežojas ar Jordāniju, varētu būt nākamie.
Ēģipte ir paziņojusi, ka, ja Izraēla mēģinās iegrūst palestīniešus savā Sinaja pussalā, tā izbeigs savu ilgstošo miera līgumu ar Izraēlu.
Ir arī ziņots par Ēģiptes militāro spēku palielināšu Sinajā, lai gan nav skaidrs, vai tā ir tieša reakcija uz Trampa paziņojumiem. Ēģiptes spēki tur ir izvietoti tik un tā, jo attālajā apgabalā darbojas ekstrēmisti. Ēģiptes prezidents Abdel Fatahs el Sisi atlicis plānoto vizīti Vašingtonā.
Kā raksta DW, šķiet, ka tā sauktā normalizācija ar Izraēlu arī vairs nav aktuāla, lai gan Saūda Arābijas un Izraēlas detente [sasprindzinājuma samazināšana (starp valstīm)] bija īpašs pirmās Trampa administrācijas mērķis.
Tomēr pēdējos mēnešos Saūda Arābijas iedzīvotāji ir pastāvīgi vēstījuši, ka nepiekritīs tam, ja vien nepavērsies skaidrs ceļš uz Palestīnas valstiskumu.
Ir arī citi sviras veidi, ko arābu līderi varētu apsvērt, piemēram, sadarbība izlūkošanas jomā ar ASV, amerikāņu piekļuve Ēģiptes Suecas kanālam un Persijas līča valstu finansiālais atbalsts Trampa investīcijām reģionā, kā arī ciešas attiecības starp Saūda Arābiju un Trampa znota Džareda Kušnera privātā kapitāla uzņēmumu.
“Neviena no arābu valstīm nevēlas būt sadursmes kursā ar Trampu”
Taču, kā DW sacīja eksperti, maz ticams, ka arābu valstis izmantos kaut ko, lai apturētu Trampa plānus attiecībā uz Gazu. “Patiesā svira, pirmkārt un galvenokārt, ir realitāte,” sacīja Braiens Katulis, Vašingtonā bāzētā Tuvo Austrumu institūta vecākais līdzstrādnieks. “Situācijas realitāte to novērsīs.”
Katulis sacīja, ka ir gandrīz nepārvaramas loģistikas problēmas, kas ietver arī Hamās pastāvīgo klātbūtni Gazā. “Tātad, ja vien Tramps nevēlas Mogadišu pie Vidusjūras, piemēram, 1992.gadā, kad mūsu karaspēks tika iespiests Somālijā, tas vienkārši nenotiks,” viņš spriež.
Otrs arābu valstu sviras veids ir to pieaugošā vienotība, iebilstot pret ideju un spiežot uz divu valstu risinājumu, medijam apgalvo Katulis.
“Neviena no arābu valstīm nevēlas atrasties sadursmes kursā ar Trampu, it īpaši viņa pilnvaru sākumā,” sacīja Ahmeds Abuduhs, Lielbritānijas ideju laboratorijas Chatham House ārlietu eksperts Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas programmā. “Tātad, ko viņi [ēģiptieši] tagad cenšas darīt, ir izveidot vienotu arābu fronti un runāt ar cilvēkiem no iekšas – tiem, kas joprojām ir Valsts departamentā, Pentagonā un Kongresā -, lai mēģinātu izdarīt spiedienu uz prezidentu.”
Viņi vēlas parādīt, ka šī problēma ir lielāka nekā tikai Ēģipte un Jordānija, un viņi arī cenšas iegūt Eiropas atbalstu, Aboudouh sacīja DW.
Vairākas arābu valstis ir paziņojušas, ka iesniegs savu priekšlikumu Gazas atjaunošanai. Arābu līgas ārkārtas sanāksme, kas paredzēta 27. februārī Kairā, visticamāk, novedīs pie plāna projekta.
Tas, visticamāk, ietvertu tehnokrātisku Gazas pārvaldi, arābu valstu apmācītus drošības spēkus un nekādas evakuācijas. Līdz rekonstrukcijas pabeigšanai pārvietotie palestīnieši tiks izmitināti lauksaimniecības un citos Gazas sektoros. Paredzamās izmaksas pārsniedz 30 miljardus dolāru (28,6 miljardus eiro), un Ēģipte, visticamāk, arī organizēs donoru konferenci.
Arābu līga var arī “nodarboties ar pārtraukuma pasākumiem, lai palīdzētu Jordānijai un Ēģiptei, ja Vašingtona pārtrauc sniegt palīdzību šīm valstīm,” ierosināja Vašingtonā bāzētā Kārnegī Starptautiskā miera fonda pētījumu viceprezidents Marvans Muašers.
