Trampam ir 90 dienas, lai noslēgtu 150 vienošanās – neviens viņam vairs netic 0
Prezidents Donalds Tramps un viņa padomnieki apgalvo, ka šis viss bijis daļa no plāna: iebiedēt pasauli, paziņojot par astronomiskiem tarifiem, piespiest valstis sēsties pie sarunu galda un — izņemot Ķīnu — atturēties no visbargākajiem tirdzniecības ierobežojumiem, kamēr ASV noslēdz jaunas vienošanās visā pasaulē, raksta CNN.
Taču Trampa 90 dienu pauze no “savstarpējiem” tarifiem, kuri nekad īsti tādi nebija, nozīmē, ka administrācijai ir tikai trīs mēneši, lai vienotos par ārkārtīgi sarežģītām tirdzniecības vienošanām ar desmitiem valstu, kuras, pēc tās teiktā, stāv rindā uz sarunām.
Finanšu tirgi šim scenārijam netic. Akciju tirgi svārstās, pieaugot nestabilitātei. Naftas, obligāciju un valūtas tirgi sūta nepārprotamu vēstījumu: dziļa skepses izjūta par to, vai Tramps spēs šo īstenot.
Akcijas
Pēc asiem kritumiem ceturtdien akciju tirgi piektdien šķita mierīgāki, svārstoties starp kāpumu un kritumu. Taču investori ir uz naža asmens, un jebkurš Trampa paziņojums par tarifiem var izraisīt krasas tirgus svārstības. Piemēram, ceturtdien akcijas strauji kritās, kad tika precizēts, ka tarifs Ķīnai būs 145%, nevis 125%, kā bija uzskatīts. Dow indekss brīžiem zaudēja vairāk nekā 2000 punktus.
129 gadu Dow vēsturē indekss ir noslēdzies ar vairāk nekā 1000 punktu izmaiņām tikai 31 reizi. Četras no tām — šonedēļ.
Obligācijas
Obligāciju tirgus uzvedas neparasti. Parasti tirgus satricinājuma brīžos obligāciju cenas aug, jo tās tiek uzskatītas par drošu patvērumu. Taču šobrīd tās krīt.
ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums piektdien pārsniedza 4,5%, salīdzinot ar mazāk nekā 4% šīs nedēļas sākumā — tas ir ievērojams lēciens, kas var negatīvi ietekmēt aizņēmējus, kuru aizdevumi piesaistīti šiem rādītājiem.
JPMorgan vadītājs Džeimijs Dimons brīdināja, ka Trampa “America First” politika var atsvešināt ASV no tās svarīgākajiem partneriem un vājināt valsts starptautisko statusu.
Nafta
Naftas tirgus uzvedas tā, it kā pasaules ekonomika ietu recesijā. ASV jēlnaftas cena nokritusies līdz 60 dolāriem par barelu — gandrīz četru gadu zemākais līmenis. Brent nafta – aptuveni 63 dolāri par barelu, zemākais līmenis kopš 2021. gada aprīļa. Naftas cenas pēdējās desmitgadēs bieži kalpojušas kā recesijas indikators.
ASV dolārs
Dolārs piektdien nokrita līdz zemākajam līmenim trīs gadu laikā — neparasts iznākums, ņemot vērā tarifu politiku.
Parasti tarifi paaugstina valsts valūtas vērtību, jo veicina vietējo preču patēriņu. Taču šobrīd tirgus tic, ka ASV būs lielākais zaudētājs Trampa tirdzniecības karā. Dolāra kurss pret eiro sasniedza zemāko punktu kopš 2022. gada, un dolāra indekss piektdien kritās par 1,1%, pēc 2% krituma ceturtdien.
Tikmēr zelta cena pārsniedza 3200 dolārus par unci — visu laiku augstākais līmenis. Zelts šogad pieaudzis par vairāk nekā 21% un aizvadījis labāko ceturksni kopš 1986. gada.
Tirdzniecības vienošanās
Neskatoties uz to, ka finanšu tirgi izsaka milzīgas šaubas par Trampa administrācijas spēju noslēgt tirdzniecības vienošanās ar visām 150 pasaules valstīm, Baltā nama optimisms turpinās.
Finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka vairāk nekā 70 valstis esot vērsušās pie ASV ar lūgumu uzsākt sarunas. Lai gan administrācija nav precizējusi, ar kurām valstīm šobrīd notiek sarunas, tiek solīts, ka priekšroka tiks dota sabiedrotajiem, piemēram, Dienvidkorejai un Japānai.
Taču tirdzniecības vienošanās ir ārkārtīgi sarežģīti darījumi, kuru izstrāde parasti notiek vairāku gadu, nevis dažu mēnešu laikā. Un pat ja prezidents Tramps spētu vienoties ar visām šīm valstīm īsā laika periodā — neatkarīgi no tā, vai tās būtu pilnvērtīgas vienošanās vai tikai nodomu protokoli, kas iezīmē darījumu ietvaru — Ķīna, pasaules lielākā eksportētāja, joprojām ir “zilonis telpā.”
ASV tarifi Ķīnai šobrīd sasniedz vismaz 145%, un Ķīna piektdien atbildēja ar 125% tarifiem pret ASV precēm. Šie pasākumi rada milzīgu kaitējumu abām lielākajām pasaules ekonomikām, un abas puses ir paziņojušas, ka nav gatavas piekāpties.
Ķīna atkārtoti ir norādījusi, ka vēlas sarunas, bet tikai ar cieņu pret sevi kā līdzvērtīgu partneri. Tā arī ignorēja ASV brīdinājumus nepaaugstināt tarifus, norāda kāds avots, kas ir informēts par sarunām.
Tikmēr ekonomisti nav pārliecināti par Trampa pēkšņo retorikas maiņu. Kaut arī panāktas tirdzniecības vienošanās nenoliedzami būtu pozitīvas ekonomikai, daļa postījumu jau ir nodarīta, uzskata Volstrītas ekonomisti.
Turklāt saglabājas:
– 10% universālais tarifs visām valstīm (izņemot Ķīnu),
– 25% tarifi automobiļiem,
– 25% tarifi dažām precēm no Meksikas un Kanādas,
– 25% tarifi tēraudam un alumīnijam.
Tādēļ “JPMorgan un Goldman Sachs” šobrīd vērtē iespēju, ka ASV un pasaules ekonomika ieies recesijā vēl šogad, kā 50 pret 50 — gluži kā monētas mešana.
