Latvijas apšaubāmais “zaļums” 6
Eiropas Savienības (ES) valstis Parīzes nolīgumā piedalās ar kopēju apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju vismaz par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu. Katrai noteikti arī savi individuālie mērķi. “Mūsu iekšējās politikas veidotas, salīdzinot ar 2005. gadu – Latvijai uz 2030. gadu varētu būt 6% samazinājums,” norāda I. Prūse, piebilstot, ka apņemšanās vēl tiek precizētas.
Latvija līdzīgi kā daudzas citas pasaules valstis “palīdz” sildīt klimatu ar enerģētiku, lauksaimniecību un transportu. Īpaši būtisks ir transports un lauksaimniecība, jo enerģētikas SEG emisijas lielā mērā nosaka centralizēti ar ES komisijas vadīto emisiju tirdzniecības sistēmas mehānisma palīdzību. Piemēram, lauksaimniecībā viens no Latvijas uzdevumiem ir samazināt slāpekļa mēslojumu – jo vairāk to lietojam, jo lielāku emisiju radām augsnes apstrādes laikā. “Salīdzinot mūsu datus ar tuvākajām kaimiņvalstīm, redzam, ka mēs mēslojumu lietojam vairāk,” skaidro VARAM pārstāve. Tāpat iespējas samazināt emisiju ir liellopu audzētājiem – mainot kustoņu ēdienkarti, dozējot barības daudzumu. Vides ministrijas speciālisti savos pētījumos apgāž tik glaimojošos mītus par Latvijas zaļumu (skatīt uzziņā).
Aiz Trampa muguras nepaslēpsies – pašiem līdz patiesi zaļai valstij daudz darāmā. Kā mūsu dzīvesveids iespaido apkārtējo vidi, J. Rozītis katram iesaka noskaidrot, izmērot ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Mērījumu varat veikt Latvijas PDF mājaslapā.
“Vērts atgādināt, ka katrai mūsu rīcībai ir nozīme, un visas emisijas rodas no it kā nelielām darbībām,” sarunu noslēdz I. Prūse.
Trīs mīti par Latvijas klimata “zaļumu”
Mīts
Latvija jau ir “zaļa”. Vēl “zaļāka” tā nevar būt, visas savas emisijas tā kompensē ar plašajiem mežiem.
Patiesība
Dati liecina, ka Latvijas mežu sektorā nu jau absolūtos skaitļos vērojamas emisijas nevis CO2 piesaiste – nociršanas rezultātā samazinātā piesaiste pārsniedz esošo un jauno iestādīto koku radīto pieaugumu.
Mīts
Latvija jau ir nodrošinājusi siltumnīcefekta gāzu emisiju lielu samazinājumu. Vairāk tā nevar.
Patiesība
Latvijā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju “samazinājums” gandrīz pilnībā izskaidrojams ar ekonomikas restrukturizāciju pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados un ražošanas apjomu samazināšanos ekonomiskās krīzes ietekmē, nevis mērķtiecīgu rīcību. Turklāt dati liecina, ka valstī emisijas kopš 2005. gada ir pat palielinājušās. Potenciālu apliecina arī neefektīvās ēkas, vecie transportlīdzekļi un tamlīdzīgi.
Mīts
Latvijas ieguldījums siltumnīcas efekta gāzu samazināšanā būs tik mazs, ka tam nebūs jēgas.
Patiesība
Jā, salīdzinoši ar pasaules lielākajām ekonomikām Latvijas SEG emisiju apjoms ir mazs. Taču arī vairuma pasaules valstu emisijas ir nelielas, un tādējādi klimata pārmaiņu ierobežošanā svarīga ir katra rīcība. Turklāt visvairāk SEG emisiju samazināšanu vajag pašai Latvijai, jo tā ir iespēja ekonomikas izaugsmei u. c.
Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
