Trampa trauslais miera plāns 0
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien nāca klajā ar ilgi gaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, kas jau saņēmis Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu uzslavas, bet ko asi kritizējuši palestīnieši.
Tramps gandrīz visos strīdīgajos jautājumos atbalstījis Izraēlas nostāju, tāpēc laikraksts “The Washington Post” viņa plānu nodēvējis par “vienpusēju dāvanu” Netanjahu.
Trampa plānā paredzēta palestīniešu valsts izveidošana, tomēr tajā paustās idejas ne tuvu neatbilst palestīniešu prasībām, un tas atstātu Izraēlas rokās lielas teritorijas okupētajā Rietumkrastā.
Tramps plānu prezentēja Baltajā namā, klātesot premjerministram Netanjahu un citām Izraēlas amatpersonām, kā arī saviem politiskajiem sabiedrotajiem – bagātiem republikāņu donoriem un evaņģēlisko kristiešu līderiem, bet bez palestīniešu klātbūtnes.
ASV prezidents paziņoja, ka pēc plāna izpildīšanas gan Izraēla, gan palestīnieši būšot uzvarētāji, bet Netanjahu norādīja, ka “Izraēlai tas ir lielisks plāns”.
Tramps arī uzvēra, ka viņa piedāvātais plāns ir “pēdējā iespēja, kas mums jebkad būs”, lai panāktu palestīniešu valsts izveidi. Viņš piebilda, ka ir nosūtījis vēstuli palestīniešu pašpārvaldes prezidentam Mahmūdam Abāsam, rosinot viņu izpētīt plāna saturu.
Abāss Trampa rosināto plānu nodēvējis par “muļķībām”. “Mēs nemetīsimies ceļos un nepadosimies,” paziņoja Abāss, piebilstot, ka palestīnieši nevardarbīgiem līdzekļiem pretosies šī plāna īstenošanai.
Palestīnieši pieprasa, lai viņu nākotnes valsts ietvertu Austrumjeruzalemi un visu Rietumkrastu, ko Izraēla okupēja 1967. gadā Sešu dienu karā, kā arī visu 700 000 izraēliešu kolonistu aiziešanu no šīm teritorijām.
Tomēr plānā labi redzams, ka tas vairāk atbilst Netanjahu redzējumam par konflikta risinājumu, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Plāns dotu Izraēlai gandrīz visu, ko tā vēlas, kamēr palestīnieši saņemtu tikai ierobežotu suverenitāti, vērtē laikraksts “The New York Times”.
Atbilstoši plānam visi izraēliešu kolonisti paliktu tur, kur atrodas pašlaik, un Izraēla saglabātu suverenitāti pār visām tās apmetnēm, kā arī stratēģiski svarīgo Jordānas ieleju. Plānā paredzētajā palestīniešu valstī atrastos arī vairāk nekā desmit izraēliešu “anklāvi”.
Savukārt palestīniešu valstij atvēlētā Austrumjeruzaleme sastāv no nabadzīgiem, pārapdzīvotiem rajoniem, un šī teritorija ir diezgan neliela.
Plāns arī paredz, ka palestīniešu valsts iekļaus Rietumkrastu un Gazas joslu, un šīs teritorijas savienos ceļi un tuneļi.
Plānā arī paredzēts palestīniešiem piešķirt nelielas teritorijas Izraēlas dienvidos kā kompensāciju par zaudēto zemi Rietumkrastā. Tramps arī solīja 50 miljardu dolāru lielas investīcijas palestīniešu teritorijās.
Reaģējot uz plāna publiskošanu, tūkstošiem palestīniešu rīkoja protesta akcijas Gazas joslā, dedzinot Trampa un Netanjahu portretus un skandējot “Palestīna netiek pārdota”.
ASV amatpersonas atzinušas, ka bija gaidījušas sākotnēju palestīniešu skepsi, bet prognozē, ka viņi ar laiku atsāks sarunas, vēsta aģentūra “Reuters”.
Trampa administrācijas pārstāvji ir pauduši cerību, ka reģiona arābu valstis varētu izdarīt spiedienu uz palestīniešiem, lai viņi sēstos pie sarunu galda. “Jūs zaudējāt. Tieciet tam pāri!” tādu vēstījumu palestīniešiem pēc būtības dod šis miera plāns,” norādīja Starptautiskās krīzes grupas prezidents Roberts Malijs.
Trampa plāns arī rada apstākļus, lai Izraēla varētu anektēt izraēliešu kolonistu apmetnes, neraugoties uz palestīniešu iebildumiem. Izraēlas un palestīniešu miera sarunas bez rezultātiem pārtrūka 2014. gadā, un tās vēl nav izdevies atsākt.
Tramps līdz šim savā politikā ir aktīvi atbalstījis Izraēlu.
Laužot gadu desmitiem ilgo ASV diplomātisko nostāju, Tramps 2017. gadā atzina Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pēc tam no Telavivas uz turieni pārcēla ASV vēstniecību. Pēc vēstniecības pārcelšanas uz Jeruzalemi palestīniešu līderi pārtrauca kontaktus ar Trampa administrāciju.
