Trampa plāns kara izbeigšanai Ukrainā: Valcs apraksta soli pa solim 0
ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Valcs, intervijā Fox News, atklājis, kā tieši, pēc Donalda Tramps komandas domām, jānotiek Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanas procesam. Pēc viņa teiktā, šim procesam būtu jāsastāv no vairākiem pakāpeniskiem soļiem, kuri paredz ne tikai vienpusējas piekāpšanās, bet arī savstarpējus soļus, kas veicina uzticēšanos un ilgtermiņa mieru.
Valcs uzsvēra, ka uguns pārtraukšana frontē nebūs sākuma punkts, bet gan pēdējais posms, taču pirms tā būtu jāveic vairāki būtiski deeskalācijas pasākumi.
Pirmais solis – uzbrukumu izbeigšana enerģētikas infrastruktūrai. Pirmais un svarīgākais solis Valca ieskicētajā plānā ir abu pušu atteikšanās no gaisa uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai. Tas nozīmē dronu un raķešu triecienu pārtraukšanu pret stratēģiski svarīgiem objektiem – atomelektrostacijām, naftas cauruļvadiem un elektrotīkliem.
“Abām pusēm jāpārtrauc bezpilota lidaparātu un raķešu palaišana uz atomelektrostacijām, naftas vadiem un elektrotīkliem. Galu galā reiz tas viss būs jāatjauno,” norādīja Valcs.
Krievija un Ukraina pēdējo mēnešu laikā intensīvi apmainījušās ar triecieniem, vēršoties pret kritisko infrastruktūru. Maskava koncentrējusies uz Ukrainas elektrotīkliem un naftas pārstrādes rūpnīcām, savukārt Kijiva veikusi triecienus Krievijas naftas termināļiem un rūpniecības objektiem. Šādu uzbrukumu apturēšana varētu būt pirmais signāls, ka abas puses ir gatavas deeskalācijai.
Otrais solis – karagūstekņu apmaiņa kā labas gribas žests. Otrais svarīgākais posms ir karagūstekņu apmaiņa, kas tiktu veikta kā labas gribas žests. Kā norāda Valcs, lai gan apmaiņas jau ir notikušas, tās ir bijušas ierobežotas un bieži vien saistītas ar politiskām manipulācijām. Trampa komanda uzskata, ka plašāka un koordinētāka apmaiņa varētu būt nozīmīgs signāls abu pušu nopietniem nodomiem.
Ukrainas puse jau agrāk ir uzsvērusi, ka ir gatava lielākām apmaiņām, bet Krievija nereti ir izvirzījusi sarežģītus nosacījumus vai izmantojusi šo procesu kā spiediena rīku.
Trešais solis – vienošanās par drošību Melnajā jūrā. Trešais solis ir saistīts ar jūras drošību un ekonomiskajiem faktoriem. Melnā jūra ir vitāli svarīga abām valstīm, jo tās to izmanto graudu, naftas un gāzes eksportam. Valcs uzskata, ka jūras koridora drošības garantijas būtu būtisks progress kara izbeigšanas virzienā.
Pēdējais un sarežģītākais solis – vienošanās par pamieru frontes līnijā. Visbeidzot, pēc Valca teiktā, pats grūtākais būs vienošanās par uguns pārtraukšanu frontē.
“Sarežģītākais jautājums ir par tā saukto “kontroles līniju”. Šī ir tranšeju karadarbība, kas stiepjas gandrīz 1287 kilometru garumā,” norādīja Valcs.
