Trampa personiskie akcenti Latvijai: NATO un Porziņģis 5
ASV prezidents Donalds Tramps vēstulē Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim uzsvēris, ka Amerika paliks nelokāms Latvijas draugs un sabiedrotais, kā arī paudis apbrīnu par latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa gaitām Nacionālās basketbola asociācijas klubā “New York Knicks”.
“Es ļoti augstu vērtēju Latvijas apņemšanos novirzīt divus procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, kas rada labu piemēru par izmaksu sloga sadali starp sabiedrotajiem. Tāpat es novērtēju Latvijas līdzdalību drošības un pretterorisma misijās Afganistānā un Irākā,” teikts ASV prezidenta vēstulē, kuru Latvijas prezidents saņēmis kā atbildi uz savu apsveikumu, D. Trampam stājoties ASV prezidenta amatā. D. Tramps arī paudis gatavību attīstīt Latvijas un ASV biznesa un investīciju attiecības. “Es ar neviltotu apbrīnu vēroju, kā Latvija atjaunoja savu neatkarību un attīstījās par plaukstošu demokrātiju. Šodien es ar lepnumu varu vēlreiz apliecināt, ka ASV paliks nelokāms Latvijas draugs un sabiedrotais. Un atļausiet man piebilst kā Ņujorkas “Knicks” fanam, ka es ļoti augstu novērtēju Latvijas basketbola zvaigznes Kristapa Porziņģa ieguldījumu,” teikts D. Trampa vēstulē.
Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka vēstulē tās autori no Trampa administrācijas salikuši pozitīvus un pārdomātus akcentus attiecībā uz Latviju. “Pie mums var šķist, ka vēstījumi par drošības jautājumiem un biznesu ir ļoti pozitīvi. Par Porziņģi ir trāpīts kā naglai uz galvas. Varbūt vēstule nav īsti saskaņota ar D. Trampu no tās autoru puses, jo nezinām, vai tiešām viņš ir “New York Knicks” fans,” spriež ārpolitikas eksperts. Viņš aicina Trampa vēstules nozīmi nepārspīlēt, tomēr esot jāņem vērā arī kopējais ģeopolitiskais konteksts. “Bija kāds laiks, kad analītiķi plaši runāja par Trampa saitēm ar Krieviju, tomēr ASV veiktais raķešu trieciens Sīrijas militārajai lidostai rada jautājumus, kā situācija attīstīsies tālāk. Notikušais parāda, ka ASV tomēr vēlas spēlēt vadošo lomu pasaules procesos un tas vairs neiet kopā ar konceptu par Trampa draudzīgo pieeju Krievijai.” Būtisks vēstījums vēstulē esot par Latvijas ieguldījumu starptautiskajās operācijās, un tas liecina arī par ASV politisko atbalstu Latvijai tās vajadzībās. Savukārt rakstītais par divu procentu no IKP aizsardzībai izpildi drīzāk jāuztver kā viens no “Trampa kritērijiem”, vērtējot partnerus. Sprūds atgādina, ka katra Sīrijā izšautā raķete maksā vienu miljonu ASV dolāru, un tika izšautas 59 raķetes. Salīdzinājumam – Latvijas aizsardzības budžets ir 450 miljoni. “Divi procenti aizsardzībai no Latvijas nebūs tie, kas mazinās aizsardzības izdevumu slogu ASV, plašāk skatoties, šeit parādās vēstījums lielajām NATO valstīm – Vācijai, Francijai un Itālijai, kuras nav sasniegušas divus procentus no IKP. Bet būsim reālisti – vai citu valstu valdības lasa vēstules, kas domātas citu valstu prezidentiem?” retoriski jautā A. Sprūds. Pēc viņa domām, ASV ir liela interese, lai NATO valstis iegādātos no ASV bruņojumu, kā to pašlaik aktīvi dara Polija.
