Atkāpjas Trampa nacionālās drošības padomnieks. Seko Krievijas reakcija 4
ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns pirmdien atkāpies no amata, apstiprinājis Baltais nams. Flinns atkāpies no amata, jo sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām.
ASV mediji ir vēstījuši, ka pirms Trampa stāšanās amatā Flinns ir privāti kontaktējies ar Krievijas vēstnieku ASV Sergeju Kisļaku, pārspriežot toreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas plānus noteikt pret Maskavu jaunas sankcijas, signalizējot, ka topošais prezidents ieņems saudzīgāku pozīciju.
Pēc šo ziņu parādīšanās janvārī Flinns noliedza, ka sarunā apspriestas sankcijas. Vēlāk viņš pauda, ka neatceras, vai sarunā šis jautājums ticis pārrunāts.
Likums liedz privātiem pilsoņiem iesaistīties ASV ārpolitikā.
Baltais nams jau paziņojis, ka nacionālās drošības padomnieka pienākumu pildīšanu Tramps uzticējis atvaļinātajam ģenerālleitnantam Džozefa, Kelogam.
Šis ir pirmais gadījums ASV vēsturē, kad tik drīz pēc administrācijas izveidošanas nācies demisionēt prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos.
Vairāki amerikāņu mediji vēsta, ka tuvākie Trampa līdzgaitnieki par Flinna kontaktiem ar Krievijas vēstniecību brīdināti jau janvāra sākumā.
Tagad tiek uzdoti jautājumi, kurš zināja par Flinna telefonsarunām un kāpēc Tramps nerīkojās agrāk.
Cita starpā aptraipīta arī viceprezidenta Maika Pensa reputācija, jo viņš iepriekš aktīvi noraidīja apgalvojumus, ka Flinns apspriedis ar krieviem sankcijas.
Tikmēr Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers noliedzis, ka Tramps būtu bijis informēts, ka Flinns pārrunājis ar Krievijas pārstāvjiem sankciju jautājumu. Spaisers arī noliedzis, ka Tramps būtu Flinnam uzdevis vest šādas sarunas.
Kā vēsta mediji, Tieslietu ministrija iepriekš brīdinājusi Trampu, ka Flinns esot maldinājis augstākās administrācijas amatpersonas par savu sarunu saturu ar Kisļaku un ka tas var padarīt viņu neizsargātu pret Maskavas šantāžu.
Trampu jau Obamas administrācijas pēdējo dienu laikā par to brīdinājusi toreizējā ģenerālprokurore Salija Jeitsa, kuru jaunais prezidents atbrīvoja no pienākumu pildīšanas pēc viņas iebildumiem pret Baltā nama rīkojumu par imigrācijas ierobežošanu.
Televīzijas kanāls CNN ziņo, ka nepieciešamību Trampu brīdināt par briesmām atbalstījis arī toreizējais nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers un toreizējais Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans.
Līdz šim Flinns bija ietekmīgs Trampa komandas spēlētājs, kurš mudināja ieturēt stingrāku politiku pret Irānu, tai pašā laikā mīkstinot izturēšanos pret Krieviju.
Flinna atkāpšanos līdz ar demokrātiem pieprasīja arī daļa republikāņu, jo šis skandāls sagādājis valdošajai partijai ļoti nepatīkamu apkaunojumu.
Tikmēr Maskava jau metusies aizstāvēt Flinnu.
Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs Feisbukā paziņojis, ka Flinna atlaišana no amata esot “kas sliktāks par paranoju”.
Arī Valts Domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs tviterī paziņojis, ka triecienu saņēmis nevis Flinns, “bet attiecības ar Krieviju”.
