“Trampa miera plāns Ukrainai” nopludināts: zināms konkrēts datums 0
Saskaņā ar ziņojumu ASV prezidents Donalds Tramps mēģinās piespiest Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski panākt pamieru ar Krieviju līdz Lieldienām, vēsta DailyMail.com.
Tramps, kurš jau sen ir apgalvojis, ka spētu vienas dienas laikā panākt kara beigas, it kā strādā pie plāna, kas paredz izbeigt konfliktu 100 dienu laikā. Neapstiprinātie plāni, par kuriem ziņo Ukrainas medijs “Strana”, tiek apspriesti Ukrainas “politiskajās un diplomātiskajās aprindās”. Tie paredzētu pamieru līdz 20. aprīlim, kas apturētu Krievijas pakāpenisko virzību uz priekšu, kā arī:
– Prasību Kijivai atzīt Krievijas suverenitāti anektētajās teritorijās
– Ukrainas spēkiem būs jāatstāj Krievijas Kurskas reģions, kur tie augustā uzsāka pretuzbrukumu.
– Eiropas karavīru kontingents (iespējams, ieskaitot britu spēkus) tiktu aicināts uzraudzīt demilitarizēto zonu, taču ASV karavīri tajā nepiedalīsies.
– ES tiks aicināta palīdzēt Ukrainai tās atjaunošanā, kas nākamās desmitgades laikā varētu izmaksāt līdz pat 486 miljardiem dolāru, saskaņā ar Vācijas Māršala fonda domnīcas aprēķiniem.
Plāns it kā sāksies ar telefonsarunu starp Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu februāra sākumā, kam sekos abu līderu tikšanās no februāra beigām līdz marta sākumam. Oficiāla paziņojuma par pamieru tiek plānota līdz 20. aprīlim. Pēc tam, līdz 9. maijam, tiktu publicēts dokuments ar saskaņotiem nosacījumiem kara izbeigšanai.
Kijiva pēc tam tiktu aicināta nepagarināt kara stāvokli un neveikt papildu karavīru mobilizāciju. Lai gan daudzi no ziņotajiem nosacījumiem būtu piekāpšanās Ukrainai, Tramps it kā plāno turpināt ASV militāro atbalstu Ukrainai, kā arī nodrošināt tai ceļu uz ES dalību līdz 2030. gadam. Krievija arī gūtu būtiskus ieguvumus, jo plāni paredzētu pakāpenisku sankciju atcelšanu Krievijas enerģētikas sektoram vairāku gadu laikā. Tomēr ieņēmumi no īpašiem enerģētikas nodokļiem tiktu izmantoti Ukrainas atjaunošanai.
Zelenska birojs kategoriski noliedz šādu miera plānu leģitimitāti. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks norādīja, ka šādi plāni “neeksistē realitātē”, piebilstot, ka šādi ziņojumi bieži vien ir Krievijas izplatītas spekulācijas. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks “Telegram” platformā rakstīja, ka šādi plāni “neeksistē realitātē”, piebilstot, ka šādi ziņojumi bieži vien ir Krievijas izplatītas spekulācijas.
Svētdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentēja situāciju, norādot: “Krievijas karš ir pret Ukrainu, pret Eiropu, pret visu pasauli, bet galvenokārt, tas tiek vests uz mūsu zemes. Nav iespējams izslēgt Ukrainu no jebkuras sarunu platformas.” “Vai nu šī sarunu platforma nesniegs nekādus reālus rezultātus, vai arī tās rezultāti būs tikai politiski. Un šādi rezultāti nebūs saistīti ne ar drošību, ne ar kara izbeigšanu.”
“Es tiešām vēlētos, lai tur būtu arī Eiropas balss. Tas mums ir svarīgi, jo mēs būsim Eiropas Savienības dalībvalsts.” Taču viņš atzina, ka pašlaik nav skaidrs, kāda būs sarunu procesa struktūra, jo vēl nav izstrādāts kopīgs plāns. Krievija pašlaik kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas un ir rīkojusi starptautiski neatzītus referendumus četros reģionos, kuros iedzīvotāji “balsoja” par pievienošanos Krievijai. Zelenskis iepriekš apgalvoja, ka neatļaus nevienu Ukrainas teritorijas daļu atstāt Putina rokās, taču ir atzinis, ka atsevišķas zemes daļas var netikt atgūtas uzreiz.
Naktī Ukrainas spēki veica triecienu lidlaukam Krievijas dienvidos, kuru Krievija izmantoja Irānā ražoto “Shahed” dronu uzbrukumu veikšanai. Primorsko-Ahtarskas lidlauks Krievijas Krasnodaras reģionā tika aizdedzināts – par to ziņoja Ukrainas Ģenerālštābs “Facebook”. Lidlauks tiek izmantots dronu un kara lidaparātu izvietošanai, kas veic uzbrukumus Ukrainas Hersonas un Zaporižjas pierobežas reģioniem.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par Ukrainas dronu notriekšanu virs Krasnodaras, taču neapstiprināja informāciju par lidlauka triecienu. Francija paziņoja, ka ir piegādājusi Ukrainai pirmos “Mirage” iznīcinātājus, kurus prezidents Emanuels Makrons apsolīja jau pagājušā gada jūnijā. “Pirmie no tiem šodien ieradušies Ukrainā,” paziņoja Francijas aizsardzības ministrs Sebastiāns Lekornu. “Ar Ukrainas pilotiem pie vadības, kuri mēnešiem ilgi apmācīti Francijā, šie lidaparāti palīdzēs aizsargāt Ukrainas debesis.”
Nav precizēts, cik lidmašīnu piegādātas. Ukraina arī ir saņēmusi F-16 iznīcinātājus no Eiropas valstīm, taču Ukrainas amatpersonas reti piemin tās oficiālos paziņojumos par cīņām. Krievijas spēki veica masīvu uzbrukumu ar 77 “Shahed” un citiem droniem, kā arī divām “Iskander-M” ballistiskajām raķetēm.
