Trampa iedvesmotais. Saruna ar Zaļās partijas valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru 26
“Lembergs ir Lembergs, un Tramps ir Tramps. Nevar tā salīdzināt…” saka Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs EDGARS TAVARS, taču neslēpj, ka viņam simpatizē abi šie politiķi. Tavara vadībā ZZS cer pārplēst Ušakova “krāsaino burbuli” Rīgas domes vēlēšanās, taču nevar vienoties, ko Jūrmalā darīt ar Gati Truksni.
Jūs jau dēvē par pirmo Trampa fanu starp Latvijas politiķiem. Tikai retais te atklāti priecājas par viņa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.
Es uz šo notikumu vairāk skatos kopsakarībā. Donalda Trampa uzvara ASV vēlēšanās bija likumsakarīgs turpinājums “Brexit” balsojumam Lielbritānijā, taču es par to runāju vēl pirms abiem šiem notikumiem. Manuprāt, mēs vērojam plašākas politiskās pārmaiņas. Iepriekš pasaulē dominēja globālais liberālisms un kā alternatīva tam mēģināja izvirzīties galēji labējas vai galēji kreisas idejas. Taču tagad arvien nozīmīgāks kļūst virziens, kuru es apzīmētu kā valstiskumu. Režisors Alvis Hermanis to nosauca par moderno konservatīvismu – arī tas ir labs apzīmējums. Būtiskākā ideja te ir nacionālo valstu lomas palielināšanās. Cilvēki vēlas redzēt līderi, kuru interesē tauta, nevis personīgās ambīcijas.
Uzskatāt, ka arī Latviju pārņēmis globālais liberālisms?
Diemžēl jā. Mēs pielāgojamies kursam, ko bija uzņēmusi Eiropas Savienība. To parādīja gan ES bēgļu politika, gan nevienlīdzīgie platību maksājumi, gan citas norādes no augšas. Mēs nepārtraukti esam bijuši spiesti piekāpties un atteikties no savām nacionālajām interesēm. Es spriežu pēc savas pieredzes. Savulaik kā Vides un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs braucu pārstāvēt Latviju jautājumā par emisiju samazināšanu trešās pasaules valstīs. Man bija mandāts no valdības, no Saeimas Eiropas lietu komisijas. Pirms sēdes pēkšņi dokumentā tika izdarītas izmaiņas, ka ES dalībvalstis apņemas finansiāli atbalstīt trešās pasaules valstis. Man nebija šāda mandāta un nebija morālu tiesību piekrist šādām izmaiņām, ko es ES kolēģiem godīgi pateicu. Kamēr citu ES dalībvalstu pārstāvji to uzņēma saprotoši, mūsu pašu pastāvīgo pārstāvju reakcija mani pārsteidza – tā bija neizpratne un pārsteigums, ka kāda Latvijas amatpersona Briselē kaut ko atļaujas iebilst pret kopējo ES politiku. Ja par tādu mazu jautājumu ir šāda reakcija, esmu pārliecināts, ka arī agrāk neviena Latvijai neizdevīga pozīcija nav bloķēta. Piemēram, Polija skatās katru komatu – vai tas ir valsts interesēs vai ne. Mums nav jākaunas rīkoties valstiski – pašiem jāpieņem lēmumi gan drošības, gan ekonomikas, gan citos jautājumos.
Intervijā “NRA” jūs savulaik izteicāties: “Man šķiet pieņemami Lemberga politiskie uzstādījumi, ka pirmajā vietā ir Latvijas intereses, ka nav jāklanās citu valstu priekšā, ka tad, ja braucam uz Briseli, jācīnās par savas valsts vajadzībām.”
Vai Lembergs ir Latvijas Tramps?
Lembergs ir Lembergs, un Tramps ir Tramps. Nevar tā salīdzināt…
Bet Lembergu redzat kā līderi jūsu piesauktajai valstiskuma idejai politikā?
Jā!
Kā jūsu simpātijas pret Trampu iet kopā ar to, ka esat Zaļās partijas priekšsēdētājs? Cik zināms, jaunais ASV prezidents nav zaļo ideju atbalstītājs. Piemēram, viņš apšauba globālās sasilšanas teoriju, tas esot “dārgs mīts”. Vai tam arī piekrītat?
Globālā sasilšana neapšaubāmi ir problēma. Jautājums – cik ļoti cilvēki ar savām darbībām to spēj ietekmēt? Prioritātei jābūt ekoloģijai. Mums jāuzlabo gaisa kvalitāte, jāstrādā ar transporta sistēmas uzlabošanu, jāsamazina CO2 izmeši un jāveicina tālredzīga, cilvēkam un dabai pieņemama tautsaimniecības attīstība.
Citi jūsu kolēģi ir piesardzīgi. Piemēram, Norvēģijas Zaļās partijas pārstāvis izteicies, ka Trampa ievēlēšana atstās negatīvu ietekmi uz starptautisko sadarbību ekoloģijas jomā.
Es no Trampa saklausīju, ka viņš kritizēja plānotos klimata pārmaiņu ieviešanas mehānismus, ne pašu problēmu. Un tas ir jautājums, par kuru būtu nepieciešamas diskusijas. Arī Latvijā. Tiem rādītājiem, ko mēs esam iesnieguši ES, pamatā ir situācija, ka mums rūpniecība faktiski nepastāv. Ja mēs gribētu kāpināt savus ražošanas apjomus, tad CO2 emisiju kvotas būtu jāpārskata. Vienlaikus es uzskatu, ka ekoloģiskāk ir ražot uz vietas, nevis importēt, un šādas izmaiņas nebūt nenozīmē, ka Latvija kļūst mazāk zaļa. Ir jomas, kur mēs varam būtiski samazināt CO2 emisijas, piemēram, transports. Es domāju, te ir jābūt saprātīgam līdzsvaram – nevar aizvērt visu ciet, tikai lai parādītu, ka esam zaļākie pasaulē. Ir svarīgi saglabāt gan tautu, gan dabu.
Kādas īsti ir pašreizējās partijas attiecības ar Jūrmalas mēru Gati Truksni? No publiskajiem izteikumiem aina ir diezgan miglaina. Esat viņu izslēguši?
Partijai bija liels pārsteigums, kad KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē. Vienlaikus KNAB nav liegusi Truksnim ieņemt domes priekšsēdētāja amatu. Viņam netiek izvirzīta apsūdzība par korupciju Jūrmalas domē, bet lieta ir par nelikumīgu partiju finansēšanu. It kā piesaukta partija “No sirds Latvijai”, taču vienīgā saistība ar šo partiju Truksnim ir tā, ka šīs partijas deputāts Romāns Mežeckis savulaik bija ievēlēts Jūrmalas domē. Man nav nekādas informācijas, ka šī lieta attiektos uz ZZS. Es esmu ticies ar Truksni, un man radās pārliecība, ka tā ir politiska, nevis krimināla situācija. Starp citu, bijušais KNAB vadītājs Streļčenoks, pametot amatu, ir skaidri pateicis – ir bijuši politiskie pasūtījumi.
Un kā Truksnis jums izskaidroja savu nakšņošanu Jūlija Krūmiņa ekskluzīvajos dzīvokļos.
Par to mēs nerunājām. Jautājums – vai likums ir pārkāpts vai nav…
Ja jums tas nešķiet nepareizi no ētikas viedokļa, lai tā būtu… Bet bija informācija, ka Truksnis tiks izslēgts no partijas. Vai tas ir noticis?
Man šķiet neētiski jebkuru cilvēku sodīt bez tiesas. Runājot par izslēgšanu – Zaļās partijas valdes vairākuma pozīcija bija tāda, ka Truksnis nevar atkārtoti startēt uz Jūrmalas mēra amatu un, ja tas notiek, viņš tiek izslēgts no partijas. Es pats kategoriski atturējos skatīt šo jautājumu, pirms mēs esam uzklausījuši pašu Truksni un arī LZP Jūrmalas nodaļas viedokli. Bet, tiklīdz tas notiks, lēmums tiks pieņemts un tas būs saistošs. Lēmumu var pārsūdzēt partijas domē.
