Tramps saņem juridiskus triecienus: darbinieki atzīstas pārkāpumos 1
Vakar, 22.augustā, ASV prezidents Donalds Tramps saņēma divus juridiskus triecienus, kas nopietni apdraud viņa prezidentūru. Tiesā Ņujorkā viņa personiskais advokāts Maikls Koens atzina savu vainu kampaņas finansēšanas likumu pārkāpšanā ar nolūku ietekmēt vēlēšanas, piebilstot, ka viņš tā rīkojies pēc sava bosa rīkojuma. Tajā pašā dienā citā prāvā Virdžīnijā tiesa atzina Trampa kampaņas bijušo vadītāju Polu Manafortu par vainīgu astoņās apsūdzībās par nodokļu krāpšanos un noklusēšanu par kontiem ārzemju bankās. Šie tiesas lēmumi uzjundījuši pieņēmumus, ka pret Trampu varētu tikt ierosināta impīčmenta procedūra, ja Demokrātu partija novembrī paredzētajās vēlēšanās atgūtu vairākumu Kongresa Pārstāvju palātā. Ja demokrātu kandidāti gūtu panākumus novembra vēlēšanās, tas vēl nenozīmē prezidenta atstādināšanu no amata, jo tas iespējams tikai ar Senāta divu trešdaļu vairākuma balsojumu.
Tramps zinājis par klusēšanas naudu Klifordei
Prezidenta Trampa ilggadējā juridiskā padomnieka Maikla Koena lēmums liecināt un vienoties ar prokuratūru par apsūdzības atsaukšanu pret sevi vai vismaz mazāku sodu var radīt Trampam nopietnas problēmas, uzskata tieslietu eksperti. Koens atzinis, ka veicis maksājumus Trampa divām bijušajām mīļākajām – pornozvaigznei Stefanijai Klifordei, dēvētai par Vētraino Danielsu, un bijušajai “Playboy” modelei Karenai Makdūgalai –, lai panāktu viņu klusēšanu un neiedragātu Trampa izredzes vēlēšanās.
Trampa pašreizējā juristu komanda bažījas, jo nezina, kādu papildu informāciju Koens varētu būt sniedzis prokuratūrai, lai panāktu sev soda samazināšanu, atzīmē laikraksts “The Washington Post”. Koena liecība netieši norāda, ka Tramps izdarījis kriminālpārkāpumu un melojis, noliedzot to. Koens atzina, ka maksājumi (Klifordei um Makdūgalai) veikti kampaņas finansēšanas ietvaros no nelikumīga finanšu avota, vai pārsniedzot individuālai personai atļauto finansējumu. Abos gadījumos par šādu rīcību paredzēts cietumsods līdz pieciem gadiem.
Vēl nesen prezidents Tramps noliedza, ka būtu zinājis par šiem maksājumiem. Vēlāk viņa juristi atzina, ka prezidentam bijusi tikai “vispārēja informācija” par šo faktu. Koens apliecinājis, ka Tramps jau sākotnēji zinājis par maksājumiem. Koena vārdus apstiprina viņa advokāta publiskotā saruna, kurā Koens un tobrīd vēl prezidenta kandidāts Tramps apspriež šo lietu. “Tramps virzīja klusēšanas naudu,” teica Koens. Stefanija Kliforde grib atsākt tiesāšanos pret Trampu, lai panāktu ar Koena starpniecību noslēgtās vienošanās par viņas klusēšanas izbeigšanu. Tiesnesis bija atlicis Klifordes prasības izskatīšanu līdz Koena krimināllietas izmeklēšanai, kas tagad pabeigta. Jaunajā prāvā var parādīties jauni pierādījumi par Trampa saistību ar nelikumīgo 130 000 dolāru klusēšanas naudas maksājumu, ko Klifordei nosūtīja Koens 2016. gada prezidenta vēlēšanu priekšvakarā.
Pret Manafortu 18 apsūdzības
Trampa kampaņas bijušo vadītāju Polu Manafortu, kurš sākotnēji neatzina sevi par vainīgu nevienā no 18 apsūdzībām, tiesa atzina par vainīgu astoņās apsūdzībās par nodokļu krāpšanos un noklusēšanu par kontiem ārzemju bankās. Šīs apsūdzības attiecas uz laiku, kad Manaforts darbojās kā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča konsultants, dažādos darījumos saņemot aptuveni 65 miljonus dolāru, kas nebija uzrādīti viņa ienākumu deklarācijā. Pārējās desmit apsūdzības pret Manafortu tiks izskatītas atsevišķā tiesas lietā. Analītiķi atzīmē, ka tiesvedība pret Manafortu ir liels panākums īpašajam prokuroram Robertam Milleram, kuru prezidents Tramps asi kritizējis par “raganu medību” rīkošanu pret viņa kampaņas darbiniekiem. Tagad Millers ir pierādījis, ka Trampa kampaņas iekšienē darbojušies cilvēki, kas agrāk izdarījuši kriminālpārkāpumus. Atšķirībā no prezidenta Trampa biežajiem dusmu izvirdumiem tviterī prokurors Millers saglabā savaldību un turpina izmeklēšanu.
“Spriedums Manaforta lietā man nerada tik lielas bažas kā Koena vienošanās par liecību sniegšanu izmeklētājiem,” paziņojis bijušais Trampa padomnieks Maikls Kaputo. Trampa padomdevēji ir nobažījušies, ka psiholoģiska spiediena apstākļos prezidents varētu izdarīt ko tādu, kas padarīs stāvokli vēl ļaunāku, raksta izdevums “Politico”. Pagaidām prezidents Tramps var justies puslīdz droši aiz savu atbalstītāju mugurām, taču situācija var mainīties, ja politisko dienaskārtību Kongresā pēc vēlēšanām novembrī noteiks Demokrātu partija, atzīmē raidsabiedrība BBC.
