Olafs Zvejnieks: Latvijai daudz svarīgākajās starptautiskajās attiecībās Trampa mantojums paliks vēl ilgi 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēģināsim apjaust Donalda Trampa aizvadītās četrgades rezultātus.
Ir tādi bezcerīgi naivuļi, savā nesenajā publikācijā “New York Times” raksta Nobela prēmijas laureāts, ekonomists Pols Krugmans, kas tic, ka, tikko Donalds Tramps pametīs prezidenta kabinetu, starptautiskajās attiecībās atkal atjaunosies labais tonis un sadarbības gars.
Iespējams, ka Trampa nomaiņa ar Džo Baidenu, īpaši, ja vēlēšanu rezultāti būs pārliecinoši par labu demokrātu partijas kandidātam, sekmēs krasu pagriezienu ASV iekšpolitikā – pavērsienu uz vides aizsardzību, iedzīvotāju sociālo aizsardzību un lielākiem nodokļiem bagātniekiem.
Tomēr Latvijai daudz svarīgākajās starptautiskajās attiecībās Trampa mantojums paliks vēl ilgi. Septiņdesmit gadus ilgais ASV dominēšanas laiks starptautiskajā politikā ir beidzies, un nav skaidrs, vai un kā to varēs atgūt, raksta Krugmans.
Krugmans uzskata, ka galvenais ASV nopelns starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās ir uz stingriem noteikumiem balstītas starptautiskās tirdzniecības sistēmas izveide un tas, ka līdz pat Trampa četrgadei ASV pašas pakļāvušās šiem noteikumiem, tostarp arī tad, kad tie nav bijuši lielvalstij izdevīgi – piemēram, kad Pasaules tirdzniecības organizācija pieņēma nelabvēlīgu lēmumu par Džordža Buša jaunākā administrācijas ieviestajiem tērauda importa tarifiem.
Trampa laikā situācija krasi mainījās – valsts, kas bija galvenā kārtības uzturētāja starptautiskajā tirdzniecībā, sāka patvaļīgi piemērot tirdzniecības tarifus pat saviem sabiedrotajiem un vājināt starptautiskās organizācijas, kas atbild par kārtības uzturēšanu.
Latviju kā nelielu un no noteikumos balstītas starptautiskās tirdzniecības un starptautiskajām attiecībām vispār ļoti atkarīgu valsti šāda notikumu virzība iepriecināt nevarēja.
Pat ja Baidens uzvarēs ar graujošu rezultātu un sāks darīt visu iespējamo, lai atjaunotu tradicionālo ASV lomu starptautiskajā ekonomikā, šos notikumus būs grūti pavērst atpakaļ.
No olām nav grūti pagatavot omleti, bet no omletes atpakaļ olas vēl nevienam nav izdevies iegūt, raksta Krugmans. Pat ja ASV uzvedība būs ideāla, pasaule vienmēr atcerēsies, ka tā ir valsts, kas ievēlēja Trampu vienreiz un var to izdarīt arī otrreiz.
Lai atjaunotu zaudēto uzticību, būs vajadzīgi gadu desmiti. Turklāt vissliktākais tajā, kas notika Trampa prezidentūras laikā, nav vis konkrētie lēmumi, bet gan sliktais paraugs. Ja reiz noteikumus var ignorēt Amerika, tad kādēļ to nevar citas valstis?
Tādēļ, visticamākais, Trampa četrgades mantojums būs tas, ka nākotnē lielās valstis arvien biežāk atļausies izdarīt spiedienu uz saviem mazākajiem kaimiņiem gan ekonomiskajā, gan arī militārajā jomā, uzskata Nobela prēmijas laureāts.
Tikmēr cits Nobela prēmijas laureāts, ekonomists Nuriels Rubini apcer ekonomiskās sekas ļoti iespējamajai vēlēšanu rezultātu neatzīšanai no Trampa puses un atteikumam pamest Balto namu.
Vissliktākajā gadījumā šis scenārijs var nozīmēt to, ka, beidzoties pašreizējā ASV prezidenta pilnvarām nākamā gada sākumā, lielvalstī vēl nav oficiāli atzīta vēlēšanu uzvarētāja.
Rubini atzīmē, ka vēsturē jau ir bijis šādu notikumu precedents. Proti, 2000. gada vēlēšanās tikai 12. decembrī ASV Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par to, kurš būs vēlēšanu uzvarētājs – republikānis Džordžs Bušs vecākais vai demokrāts Als Gors.
Apmēram četrdesmit dienu ilgajā neskaidrību periodā ASV akciju kurss samazinājās par vidēji septiņiem procentiem.
Ņemot vērā pašreizējā Baltā nama saimnieka vairākkārtējo izvairīšanos no atbildes, vai viņš atzīs vēlēšanu rezultātus, ja tie būs viņam nelabvēlīgi, lielo šogad pa pastu nobalsojušo skaitu, kas pagarinās rezultātu skaitīšanu un to, ka D. Tramps paudis, ka šī balsošana paver ceļu manipulācijām, kā arī konservatīvi noskaņotu tiesnešu pārsvaru ASV augstākajā tiesā, N. Rubini drūmi prognozē iespējamu pēcvēlēšanu haosu, ekonomisko nestabilitāti un nopietnus riskus fondu tirgum.
