Trampa Baltajā namā valda haoss 7
Skandālu apsēstajai Donalda Trampa prezidentūrai nākusi klāt vēl viena liksta – pirms nedēļas sarunā Baltajā namā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un vēstnieku Sergeju Kisļaku ASV prezidents esot izpaudis slepenu informāciju par ASV izlūkdienesta ziņu avotu teroristu grupējuma “Islāma valsts” aprindās.
Vai Trampa administrācijai var uzticēties?
Pirmais par to ziņoja laikraksts “The Washington Post”, kura publikāciju apstiprināja avīze “The New York Times” un aģentūra “Reuters”, lai gan divas ASV nacionālās drošības dienesta amatpersonas to noliedza. Mediji esot ieguvuši šo informāciju, izmantojot līgumu par izlūkošanas datu dalību ar vienu no ASV sabiedrotajiem. Līguma pielikumā īpaši atzīmēts, ka līguma partneris nav devis ASV atļauju dalīties ar kādu slepenajā informācijā. “Man ir varena izlūkošanas informācija,” Tramps esot lielījies Krievijas diplomātiem un atklājis tās avotus, raksta “The Washington Post”.
Slepenās informācijas noplūde Trampa Baltajā namā izraisījusi īpašu interesi Britānijā, kurai ir vienošanās par izlūkošanas datu dalību ar ASV. Trampa atklātā informācija esot bijusi par islāmistu teroristu plāniem izmantot klēpjdatorus kā bumbas lidmašīnu uzspridzināšanai konkrētā lidostā, kas nesen pamudināja ASV liegt ienest klēpjdatorus avioreisos uz ASV, ziņo raidsabiedrība BBC. Šī informācija jau pavīdējusi vairāku valstu medijos, taču Trampa pļāpība sarunā ar Krievijas diplomātiem varot kompromitēt Rietumu izlūkdienestu ziņu avotu džihādistu aprindās, brīdina drošības eksperti. Analītiķi atzīmē, ka augstākā līmeņa slepenās informācijas noplūde Trampa Baltajā namā var izraisīt jautājumus ASV partneriem, vai viņa administrācija ir uzticams partneris. Izlūkdienestu vidē ir nerakstīts likums: ja valsts ieguvusi informāciju un dalās tajā ar citu valsti, tā nedrīkst tikt nodota trešajai pusei bez informācijas ieguvēja piekrišanas, jo var tikt apdraudēta informatora dzīvība.
Problēmas nāk no augšas
Pagājušajā nedēļā 24 stundu laikā prezidents Tramps atlaida no amata Federālā izmeklēšanas biroja direktoru Komiju, kurš bija sācis izmeklēšanu par Trampa kampaņas sakariem ar Krieviju, un pieņēma Baltajā namā Krievijas ārlietu ministru un vēstnieku, liedzot būt klāt ASV medijiem. Prezidenta padomnieki joprojām ir neizpratnē par Trampa sašutumu par aso reakciju ASV politiskajās aprindās uz FIB direktora atlaišanu un valsts galvas “familiāro čupošanos” Ovālajā kabinetā ar krievu diplomātiem. Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers, kurš var sacensties ar savu priekšnieku pretrunīgu paziņojumu izplatīšanā, izteicies, ka Tramps atlaida Komiju, lai gan esot apzinājies, ka šis lēmums varētu “kaitēt viņam pašam”. Visās Baltā nama likstās Tramps vaino bijušo prezidentu Obamu, savus neizdarīgos padomniekus, neobjektīvos medijus un neefektīvos kongresmeņus, taču privātās sarunās viņa padomnieki atzīst, ka “problēmas bieži nāk no augšas, turklāt šis haoss nekad nebeidzas”, raksta izdevums “Politico”. 19. maijā prezidentam Trampam paredzēts doties pirmajā ārvalstu vizītē uz Tuvajiem Austrumiem un Eiropu, bet valsts galvas padomnieki ir vairāk nodarbināti ar iekšējo konfliktu dzēšanu Baltajā namā.
