“Šausminošas ainas no Vašingtonas.” Trampa atbalstītāju banda izdemolē Kapitoliju 17
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Kongress vakar oficiāli apstiprināja demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvaru 3. novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās, taču pirms tam, prezidenta Donalda Trampa melīgo paziņojumu iedvesmota, viņa atbalstītāju banda ielauzās Kapitolija ēkā un to daļēji izdemolēja.
Tramps solīja “mežonīgus protestus”
Kongresa sēde ieilga līdz vēlai naktij, jo Trampa atbalstītāju iebrukuma dēļ tā bija jāpārtrauc un politiķiem jāpamet ēka. Sadursmēs Kapitolija ēkā zaudējuši dzīvību četri cilvēki, paziņojušas amatpersonas.
Kapitolija apsargiem atvairot pūļa uzbrukumu, tika ievainota kāda sieviete, kura vēlāk nomira slimnīcā.
ASV mediji ziņo, ka tā bijusi pārliecināta Trampa atbalstītāja Ešlija Babita, kas 14 gadus dienējusi ASV gaisa spēkos.
Nekārtību laikā Kapitolijā miruši arī divi vīrieši un sieviete, kuriem radušās nopietnas veselības problēmas. Sadursmēs ar protestētājiem ievainoti vismaz 14 policisti, no kuriem divi ievietoti slimnīcā. Kā ziņo ASV mediji, kāds no protestētājiem piedraudējis policistiem atgriezties ar ieročiem.
Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā no trešdienas plkst. 18 līdz ceturtdienas plkst. 6 bija izsludināta komandantstunda. Policija ziņoja, ka par šaujamieroču nēsāšanu bez atļaujas, komandantstundas pārkāpšanu un ielaušanos aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki.
Amatpersonu ieskatā, policijas un Nacionālās gvardes karavīru savaldīgā rīcība ļāva izvairīties no plašākām sadursmēm un asinsizliešanas.
Drošības eksperti atzīmē, ka Kapitolija apsardze bija nepietiekama, ņemot vērā pieaugušo apdraudējumu, un izšķirošs pretstāves atrisināšanā bija viceprezidenta Maika Pensa rīkojums iesaistīt Nacionālās gvardes karavīrus.
Republikāņu senators Mits Romnijs dramatiskajos notikumos Kapitolijā tieši apsūdzējis Trampu un novērtējis notikušo kā “dumpi, uz kuru uzkūdījis ASV prezidents”.
ASV mediji atzīmē, ka prezidents Tramps, kurš joprojām apgalvo, ka viņam nozagta uzvara vēlēšanās, jau 20. decembrī apsolīja “mežonīgus protestus” Vašingtonā 6. janvārī, kad tradicionāli notiek Kongresa sēde, lai apstiprinātu Elektoru kolēģijas apkopotos vēlēšanu rezultātus.
Analītiķi atzīmē, ka Trampam tā bija pēdējā iespēja apstrīdēt vēlēšanu iznākumu un nepieļaut demokrātu kandidāta Baidena uzvaras apstiprināšanu.
Pāris dienas iepriekš prezidenta Trampa apžēlotais bijušais nacionālās drošības padomnieks atvaļinātais ģenerālis Maikls Flinns, kurš bija notiesāts par ar zvērestu apliecinātas nepatiesas liecības došanu, bija ieteicis prezidentam izvietot karaspēku svārstīgajos štatos, lai veiktu “atkārtotas” vēlēšanas.
Pirms tam ASV bruņoto spēku vadība bija vairākkārt apliecinājusi, ka armija neiejauksies politisku strīdu kārtošanā, tāpēc Tramps neizšķīrās izmantot Flinna noziedzīgo padomu.
Tikai pēc tam, kad Kongress bija atsācis protestētāju pārtraukto sēdi un oficiāli apstiprinājis Baidena uzvaru vēlēšanās, Tramps nāca klajā ar paziņojumu, solot mierīgu varas nodošanu prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Džo Baidenam.
“Lai gan es pilnīgi nepiekrītu vēlēšanu iznākumam un mans viedoklis ir balstīts uz faktiem, 20. janvārī varas nodošana būs mierīga,” teikts Trampa paziņojumā.
“Lai gan tas nozīmē beigas dižākajam pirmajam termiņam prezidentūras vēsturē, tas ir tikai sākums mūsu cīņai, lai Ameriku atkal padarītu dižu,” piebildis Tramps.
Apspriež iespēju atcelt Trampu no amata
ASV valdības locekļi trešdien apsprieduši iespēju atcelt Donaldu Trampu no prezidenta amata pēc viņa atbalstītāju iebrukuma Kapitolijā, vēsta trīs ASV telekanāli.
Ministri apsprieduši ASV konstitūcijas 25. labojumu, kas ļauj viceprezidentam un valdībai atcelt prezidentu no amata, ja viņš tiek novērtēts kā nespējīgs pildīt sava amata pienākumus.
ASV viceprezidentam Maikam Pensam tādā gadījumā būtu jāsasauc valdības locekļi uz balsojumu par Trampa atcelšanu. Vairāki republikāņu līderi, kas agrāk atbalstījuši prezidentu, izteikušies, ka Trampa uzvedība izgājusi ārpus kontroles, un apstiprinājuši, ka apspriests konstitūcijas 25. labojums, vēstīja telekanāls CNN.
Arī kanāls ABC, atsaucoties uz vairākiem avotiem Trampa administrācijā, vēstīja, ka šis labojums apspriests, bet nekāds oficiāls lūgums Pensam nav iesniegts.
Trampa pamudinājumi protestētājiem, nepamatotie apgalvojumi, ka 3. novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās viņš zaudējis tikai tāpēc, ka vēlēšanu procesā notikusi plaša krāpšanās, un citas Trampa dīvainības raisījušas jautājumus par viņa spējām vadīt valsti.
Lai gan līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas ceremonijai, kas paredzēta 20. janvārī, palikušas nepilnas divas nedēļas, pēc Trampa atbalstītāju ielaušanās Kapitolija ēkā demokrātu likumdevēji aicinājuši izmantot konstitūcijas 25. labojumu.
Pārstāvju palātas Tieslietu komitejā pārstāvētie demokrāti nosūtījuši vēstuli Pensam, aicinot viņu rīkoties, lai atceltu Trampu no amata.
Vēstulē norādīts, ka Tramps kūdījis uz sacelšanos un mēģinājis graut demokrātiju. Tramps ar savu uzrunu protestētājiem parādījis, ka “nav garīgi vesels un joprojām nespēj aptvert un pieņemt 2020. gada vēlēšanu rezultātus”, teikts vēstulē.
Laikraksts “The Washington Post” aicinājis atcelt Trampu no amata, norādot, ka viņa palikšana prezidenta amatā rada nopietnus draudus ASV demokrātijai.
“Prezidents nav piemērots, lai paliktu amatā nākamās 14 dienas. Katra sekunde, kurā viņš saglabā plašās prezidenta pilnvaras, ir drauds sabiedriskajai kārtībai un nacionālajai drošībai,” vēstīja “Washington Post”.
Tramps apkauno ASV demokrātiju
Bijušie ASV prezidenti nosodījuši prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju uzbrukumu Kapitolijam, kura dēļ Kongresam nācās uz laiku pārtraukt sēdi, kurā apstiprināta Džo Baidena uzvara prezidenta vēlēšanās.
Džordžs Bušs, kurš ir vienīgais vēl dzīvais no bijušajiem prezidentiem republikāņiem, kritizēja atsevišķus partijas biedrus par kūdīšanu uz sacelšanos.
“Mani satriec dažu politisko līderu pārgalvīgā uzvedība kopš vēlēšanām un parādītais cieņas trūkums pret mūsu institūcijām, mūsu tradīcijām un mūsu tiesībsargājošajām iestādēm,” paziņoja Bušs, kurš bija prezidents no 2001. līdz 2009. gadam.
Asu nosodījumu pauda arī bijušie prezidenti no Demokrātu partijas. Baraks Obama vainoja republikāņus un Trampu, “kurš turpinājis nepamatoti melot, apšaubot likumīgu vēlēšanu iznākumu”. Obama, kurš bija prezidents no 2009. līdz 2017. gadam, sacīja, ka Kapitolijā notikušais ir liels negods un kauns.
“Bet mēs muļķotu sevi, ja pret to izturētos kā pret pilnīgu pārsteigumu,” viņš piebilda, norādot, ka tās ir sekas Trampa un viņa sekotāju nostājai, proti, vēlēšanu rezultātu noraidīšanai. Arī Bils Klintons nosodīja Kapitolijā notikušās nekārtības.
“Mēs saskārāmies ar bezprecedenta uzbrukumu mūsu Kapitolijam, mūsu konstitūcijai un mūsu valstij,” norādīja Klintons, kurš bija prezidents no 1993. līdz 2001. gadam. “Sērkociņu aizdedzināja Donalds Tramps un viņa kvēlākie atbalstītāji, tostarp daudzi Kongresā, lai anulētu rezultātus vēlēšanām, kurās viņš zaudēja,” norādīts Klintona paziņojumā.
96 gadus vecais Džimijs Kārters, kurš ir vecākais no dzīvajiem ASV eksprezidentiem, sacīja, ka viņu satraucis Kapitolijā notikušais, ko viņš nodēvēja par nacionālo traģēdiju.
“Mēs pievienojamies saviem līdzpilsoņiem lūgšanā par mierīgu risinājumu, lai mūsu valsts var sadziedēt sevi un pabeigt varas nodošanas procesu,” paziņoja Kārters, kurš bija prezidents no 1977. līdz 1981. gadam.
Ārvalstis nosoda iebrukumu Kapitolijā
ASV Kapitolijā Vašingtonā notikušās sadursmes starp prezidenta Donalda Trampa atbalstītājiem un policiju ir nosodījušas daudzas ārvalstis, raksturojot šos notikumus kā uzbrukumu ASV demokrātijai.
“Pasaules acīs amerikāņu demokrātija atradās aplenkumā. Tas ir nepieredzēts uzbrukums ASV demokrātijai, tās institūcijām un likuma varai,” tviterī rakstīja Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels.
“Vardarbība pret amerikāņu institūcijām ir nopietns uzbrukums demokrātijai. Es to nosodu. Ir jārespektē amerikāņu tautas griba un balsis,” paziņoja Francijas ārlietu ministrs Žans Ivs Ledriāns.
“Necienīgas ainas ASV Kongresā. Savienotās Valstis atbalsta demokrātiju pasaulē, un tagad ir vitāli svarīgi, lai būtu mierīga un kārtīga varas pāreja,” paziņojis Britānijas premjers Boriss Džonsons.
“Katrs mirklis tagad atnes jaunu neiespējamo no Vašingtonas: tur notiek neticams demokrātijas murgs. Iedrošina tas, ka tur ir cilvēki, kas izrāda atbildību neatkarīgi no partijas piederības,” tvītoja Somijas prezidents Sauli Nīniste.
“Neticamas ainas no Vašingtonas. Šis ir pilnīgi nepieņemams uzbrukums demokrātijai. Uz prezidentu Trampu tagad gulstas smaga atbildība to apturēt,” tviterī rakstīja Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.
“Ekstrēmisms, vardarbība, polarizācija un haoss nekad nav ceļš uz priekšu. Šausminošas ainas no Vašingtonas. Kaut demokrātija atkal darbotos,” tvītoja Dānijas premjere Mete Frederiksena.
“Esmu dziļi nobažījusies par notikumu attīstību Vašingtonā. Esmu lieciniece uzbrukumam demokrātijai. Ir jārespektē demokrātiskais process un mierīgi jāatjauno kārtība. ASV demokrātija ir stipra. Prezidentam Trampam ir atbildība atbalstīt demokrātisko procesu,” tviterī rakstīja Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde.
“Šokējošas ainas Vašingtonā. Šo demokrātisko vēlēšanu iznākums ir jārespektē,” tvītoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka viņu saniknojis un apbēdinājis ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju uzbrukums Kapitolijam, un sacīja, ka Tramps ir daļēji vainīgs šajās nekārtībās.
“Man ļoti žēl, ka prezidents Tramps nav atzinis savu sakāvi,” teica Merkele savas partijas – Kristīgo demokrātu savienības – sanāksmē Berlīnē.
“Šaubas par vēlēšanu iznākumu tika uzkurinātas un tika radīta gaisotne, kas padarīja iespējamus aizvadītās nakts notikumus,” norādīja kanclere, piebilstot, ka viņa bijusi šokā par notikušo un līdzīgi noteikti jūtas miljoniem cilvēku, kas apbrīno Amerikas demokrātijas tradīcijas.
Merkele atzinīgi novērtēja jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena paziņojumu un abu lielāko ASV partiju reakciju, kas rada drošības izjūtu, ka “šī demokrātija izrādīsies daudz spēcīgāka nekā uzbrucēji un nekārtību cēlēji”.
